Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var ietekmēt ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, pauda būvniecības un ražošanas holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Ja šie tarifi tiks ieviesti, tie neizbēgami ietekmēs ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, jo palielināsies pasūtītāju izmaksas. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest par to ietekmes apmēru, jo nav skaidrs, vai jaunie noteikumi attieksies uz visām precēm, vai tikai uz daļu no tām," teica Bērziņš.

Viņš informēja, ka "UPB" uz ASV eksportē mašīnbūves izstrādājumus, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā "UPB" eksporta apjoma. Arī pašlaik "UPB" īsteno projektu ASV tirgū, taču tā realizāciju iespējamie ievedmuitas tarifi neskars.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis profesors Haralds Plaudis, kurš šo amatu ieņems līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada janvārī.

Austrumu slimnīcas valdes galvenie uzdevumi saistīti ar aktuālo infrastruktūras attīstības projektu realizāciju un slimnīcas darba nodrošināšanu ierobežotu resursu apstākļos.

Austrumu slimnīcas padome par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlējusi valdes locekli, ķirurģijas galveno speciālistu, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesoru Haraldu Plaudi, kurš piekritis šos pienākumus pildīt ne ilgāk kā līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada 3. janvārī.

Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpilde Austrumu slimnīcā nepieciešama pēc Normunda Staņēvičs atkāpšanās no valdes priekšsēdētāja amata, lai nodrošinātu slimnīcas darba administratīvo un operatīvo nepārtrauktību, kā arī izpildītu nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar valdes lēmumu pieņemšanu un atbildību par organizācijas iekšējo darbību.

Noslēdzoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) jaunā Infekciju un plaušu slimību korpusa būvniecības iepirkumam 2025. gada 18. februārī, saņemti četri pieteikumi no Latvijas būvniecības uzņēmumiem un to apvienībām.

Pretendentu aktīvā interese sniedz iespējas efektīvi turpināt darbu pie Nākotnes slimnīcas koncepta ieviešanas, kas ietver modernas un arvien efektīvākai ārstniecībai piemērotas telpas un tehnoloģiskos risinājumus, stiprinot pašreizējo profesionāļu komandu un pārvaldību, kā arī piesaistot un motivējot jaunus talantus ilgtermiņa sadarbībai.

Austrumu slimnīcas izsludinātajā publiskā iepirkuma procedūrā par jaunā infekciju un plaušu slimību korpusa būvdarbiem saņemtie pieteikumi apliecina, ka projekta virzība tiek turpināta, lai noteiktajā termiņā realizētu noteiktu darbu apjomu un efektīvi izmantotu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu.

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Rīgā, Brīvības gatvē 332 atklāta jaunā Latvijas Mikroķirurģijas centra (LMC) specializētā slimnīca, kurā būs pieejama augstākās kvalitātes diagnostika, rekonstruktīvā, rokas, estētiskās medicīnas un onkoloģiskā mikroķirurģija.

"Esam izveidojuši šo slimnīcu ar jaunām iespējām. Te būs radioloģiskā izmeklēšana - gan rentgens, gan ultrasonoskopijas, būs neirofizioloģiskie izmeklējumi, laboratorija, trīs operāciju zāles, stacionārs, kā arī rehabilitācijas kabinets mūsu pacientiem," uzsvēra LMC valdes priekšsēdētājs, Jānis Krustiņš.

J. Krustiņš atzīmēja, ka šogad aprit 25 gadi kopš tika nodibināta pirmā neatkarīgā SIA "Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs" un 40 gadi Latvijas mikroķirurģijas nozarei. “Lielākā daļa Latvijas ārstu, kas nodarbojas ar plastisko, rekonstruktīvo, rokas ķirurģiju vai mikroķirurģiju ir ieguvuši zināšanas un prasmes tieši LMC. Mēs arī lepojamies, ka katru gadu aug mūsu kapacitāte, pērn LMC tika veiktas vairāk nekā 5500 operācijas”, uzsver Jānis Krustiņš.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzinusi akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 3.jūnija lēmumam, ar kuru jaunā Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa izbūve tika atzīta kā prioritāri realizējams Austrumu slimnīcas projekts, slimnīca ir noslēgusi būvniecības iepirkuma procesu.

AS "UPB" izvēlēta pēc rūpīgas iepirkuma sarunu procedūras, kurā tika vērtēti vairāki aspekti - ne tikai cena, bet arī veikto būvdarbu garantijas termiņš un vadošo būvspeciālistu pieredze būvprojekta izstrādē BIM (būves informācijas modelēšana) sistēmā, uzsver Austrumu slimnīcas valdes loceklis Kaspars Plūme.

Austrumu slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā Rīgā tiks uzcelta jauna moderna ēka ar mūsdienīgu tehnoloģisko nodrošinājumu, uz kuru pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs", kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Ropažu novada Stopiņu pagastā.

UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB ražotnē Liepājā investīcijas viena miljona eiro apmērā veiktas jaunas, pilnībā automatizētas betona produktu līnijas izveidē.

Ieguldījums ļaus paaugstināt ražošanas efektivitāti un īstenot vēl sarežģītākus un vizuāli iespaidīgākus fasāžu projektus, tādējādi stiprinot uzņēmuma konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos.

Līdz šim dekoratīvā betona slīpēšana tika veikta manuāli, taču tagad jaunā fasāžu ražošanas līnija aizstās roku darbu ar automatizētu tehnoloģiju, nodrošinot ātrāku un precīzāku betona virsmu apstrādi.

“Arhitekti un attīstītāji arvien biežāk izvēlas ambiciozus un vizuāli iespaidīgus risinājumus, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Betona fasādes tiek augsti novērtētas – tās ir izturīgas, ilgmūžīgas un piedāvā plašas dizaina iespējas. Attīstot jauno ražošanas līniju, mēs spēsim īstenot arvien sarežģītākus projektus, kas citkārt varētu šķist teju neiespējami,” skaidro Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks.

Būvniecības un industriālais holdings "UPB" šogad attīstībā plāno investēt kopumā apmēram septiņus miljonus eiro, galvenokārt koncentrējoties uz CO2 izmešu samazināšanu un dzelzsbetona, mašīnbūves un transportbetona sektora attīstību, intervijā sacīja "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Investīciju apjoma pieaugums šogad plānots par 44%, teica Bērziņš, piebilstot, ka "UPB" koncentrējas uz divām galvenajām tēmām - tehniskās kapacitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī CO2 emisiju samazināšanu.

"Lielākās investīcijas būs saistītas ar dzelzsbetona un transportējamā betona attīstību. Jau esam izdarījuši būtiskas lietas, piemēram, iegādājušies jaunākās paaudzes slīpēšanas iekārtu, kas nodrošina precīzu un kvalitatīvu slīpējumu liela izmēra dekoratīvā betona virsmām," teica Bērziņš.

Transportbetona jomā "UPB" turpina investēt autoparka atjaunošanā, kas ietver transporta tehnikas modernizāciju. Tāpat grupa attīsta mašīnbūves rūpnīcu - ir uzstādīta jauna virpa un tiek vērtētas vēl citas iespējas.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

AS VG Kvadra Pak izziņojusi 10 miljonus eiro vērta paplašināšanas projekta uzsākšanu savā rūpnīcā Rīgā, tādējādi pastiprinot savu pozīciju kā nozīmīgākais iepakojuma partneris Baltijas un Ziemeļvalstu tirgos.

Iniciatīva ietver būvniecības, automatizācijas un ilgtspējības uzlabojumus, kuru mērķis ir palielināt ražošanas jaudu un atbalstīt reģionālo izaugsmi ilgtermiņā.AS VG Kvadra Pak, Van Genechten Packaging Group uzņēmums, norāda, ka paplašināšanās ievērojami palielinās tā darbības spējas un radīs jaunas darbavietas un iespējas, jo pieprasījums pēc ilgtspējīga kartona iepakojuma turpina pieaugt visā reģionā.

„Lai attīstītu augstākās klases iepakojuma biznesu Eiropā, mēs nostiprinām savu pozīciju tirgū ar šo ieguldījumu, tādējādi sniedzot papildu ieguvumus mūsu klientiem Austrumeiropā un Rietumeiropā,” teica Frank Ohle, Van Genechten Packaging Group izpilddirektors. „Ar šo paplašināšanos mēs pilnveidojam savas pozīcijas Ziemeļvalstīs un Baltijā un turpinām attīstīt mūsu spēcīgo augstākās klases iepakojuma risinājumu tīklu Austrumeiropā, kurā ietilpst arī divas DOT2DOT filiāles Gdaņskā un Varšavā.”

Uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā pagājušajā gadā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 0.73 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad samaksāja 10,60 miljardus eiro.

To tāda SIA Lursoft IT aprēķini apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2024. gadā samaksājuši 3,91 miljardu eiro, kas ir par 0.27 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, ka šajās iemaksās tika samaksāti 3,64 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī uzņēmumi pērn samaksājuši 2,12 miljardus eiro, kas ir par 0.2 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad tika samaksāti 1,92 miljardi. eiro.

Visvairāk nodokļos samaksājuši degvielas tirgotāji SIA Neste Latvija 206,33 milj.eiro, SIA Orlen Latvija — 202,32 milj. eiro un SIA Circle K Latvia —193,16 milj. eiro. Savukārt gan samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 22,66 milj. eiro, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 40,39 milj. eiro līdere 2024. gadā bijusi SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kūra pērn nodarbināja teju 5,4 tūkstošus darbinieku, liecina SIA Lursoft IT informācija.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Latvijas būvniecības nozarē šogad un turpmākajos gados varētu būt gaidāma izaugsme, un lielāka tā varētu būt gaidāma tieši privātā sektora projektos, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Latvija nav atrauta no ārpasaules, kur valda liela nenoteiktība, un sagaidām, ka tuvākajā nākotnē dažādas svārstības turpināsies. Šobrīd redzam stabilu pieprasījumu no privātā sektora, īpaši industriālās būves, bet ir redzami jauni projekti arī dzīvokļu un biroju segmentā," teica Bērziņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir dažas grūtības publiskajos iepirkumos, kur redzama zināma "klusuma" perioda iestāšanās - daži lielie projekti jau ir iesākti vai izsludināti, bet citi atpaliek no plāna.

Jautāts, vai šis "klusuma" periods saistīts ar finansējuma trūkumu, Bērziņš skaidroja, ka apstākļi var būt dažādi, bet, viņaprāt, finansējums ir galvenais iemesls. Bērziņš atzina, ka kopumā Latvijas budžeta situācija ir izaicinoša, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes, ko būvēt. Turklāt situāciju vēl vairāk var sarežģīt aizķeršanās jau iesāktajos projektos, kam parādās riski zaudēt jau piešķirto finansējumu.

Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru "Preses nama kvartāla" attīstītāja "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma AS "PN Project" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Biržā plānots iekļaut 30 000 "PN Project" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 9%.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 4.jūnijs.

"PN Project" obligāciju publiskais piedāvājums ilgs līdz 2025.gada 30.maijam.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecībai un iekšējai apdarei, esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Obligācijas tiks nodrošinātas ar hipotēku uz visu īpašumu. Maksimālais nodrošinātais prasījums visai pamatprospekta emisijai var sasniegt 82,5 miljonus eiro.

Būvniecībā būtu jāievieš standartlīgums, kas ļautu samazināt resursu un laika patēriņu gan pasūtītājam, gan būvniekam, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka jebkurā jomā ir vajadzīgi lēmumi, ko pieņem pasūtītājs, kā arī sadarbība starp projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. Ja šī sadarbība nav redzama un līguma modelī tā nav iestrādāta, tad tas jau ir brīdinājuma signāls.

"Piemēram, ja līgumā paredzēts, ka uz sarežģītiem jautājumiem pasūtītājs vai viņu pārstāvis drīkst atbildēt 45 dienu laikā, bet projekta realizācija paredzēta 12 mēnešos, tad, ja rodas pat tikai divi šādi jautājumi, šis grafiks kļūst nerealizējams. Tas nozīmē, ka konflikts starp pusēm būs neizbēgams," teica Bērziņš.

"UPB" vadītājs uzsvēra, ka Latvijā šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā, un no būvniecības nozares skatu punkta saskatāmas divas svarīgas tēmas. Pirmkārt, standartizēts būvniecības līgums, un, otrkārt, izmaiņas būvniecības iepirkumu kvalifikācijas prasībās.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic noslēgusi kravas angāra Baltic Cargo Hub būvniecību, tam kļūstot par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā.

Būvdarbi ir pabeigti atbilstoši noteiktajiem termiņiem, un tas ir nozīmīgs notikums lidsabiedrības mērķtiecīgajā darbībā stiprināt gaisa kravu pārvadājumu infrastruktūru reģionā.

Pēc būvniecības pabeigšanas airBaltic gatavojas drīzumā uzsākt pilnvērtīgu Baltic Cargo Hub darbību, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā nozīmīga loģistikas centra pozīciju Ziemeļeiropā un uzlabojot airBaltic kravu apstrādes produktu piedāvājumu.

Baltic Cargo Hub atklāšana paredzēta vēlāk pavasarī.

Projekts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar vadošajiem nozares partneriem – UPB Nams bija būvdarbu izpildītājs, arhitektu birojs OZOLA & BULA bija ģenerālprojektētājs, bet BLV Advisory Group veica tehnisko uzraudzību.

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" kategorijā "Eksporta čempiona" izvirzīti četri uzņēmumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvai nominēti AS "Latvijas finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Schwenk Latvija" un AS "UPB". Šajā kategorijā tiek vērtēti uzņēmumi ar labāko sniegumu eksporta tirgos.

"Inovācijas čempiona" apbalvojumam nominēti uzņēmumi SIA "Mikrotīkls", "Latvijas finieris", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Yokohama TWS Latvia" un SIA "Aerones Engineering", vērtējot uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā.

Kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 apbalvojumam nominēti uzņēmumi AS "HansaMatrix", SIA "Karavela" un SIA "Baltic Block".

Savukārt kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu no 250 nominēti SIA "Orkla Biscuit Production", SIA "Light Guide Optics International", SIA "Pulsar Optics" un SIA "Jensen Metal".

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” noslēdzis 2025. gada kūdras ieguves sezonu ar 108 tūkst. tonnu kūdras ieguves apjomu.

Stratēģiski plānojot ieguvi, jaunu ieguves platību atklāšanu, ražošanu un realizāciju, uzņēmums spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, saglabāt ieņēmumus un veikt investīcijas attīstībā, neskatoties uz pēdējās desmitgadēs nozarē sliktāko kūdras ieguves sezonu klimatisko laikapstākļu dēļ.

Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā. Ieguves kraso samazinājumu laikapstākļu dēļ kompensēja jaunu ieguves platību atklāšana Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Kaigu purva ziemeļu daļā, – “Laflora” daļēji uzsākusi kūdras ieguvi tur esošajā ieguves vietā “Viršu purvs ”, kas kopumā aizņem 130 ha platību. Šogad sākta ieguves lauku ierīkošana un meliorācijas sistēmu būvniecība, ko plānots pabeigt 2026. gada sezonā.

Apbalvoti konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" laureāti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Eksporta un inovācijas balva" kategorijā "Eksporta čempions" šogad piešķirta būvniecības un ražošanas holdingam AS "UPB".

Savukārt kategorijā "Eksporta jaunpienācējs" apbalvota SIA "RAW".

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts AS "Hansamatrix", bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - SIA "Light guide optics international".

Vienlaikus kategorijā "Inovācijas čempions" atzīts AS "Latvijas finieris".

Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu komercsabiedrību grupā tika atzīta SIA "Daba Laba" Safari brauciens, bet biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu un pašvaldību iestāžu grupā - "Ventspils muzeja" jaunā muzeja multifunkcionālā ēka ar ekspozīciju.