Bērnu slimnīcā pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts jaunākajām bērnu māsām, kuras ar savu darbu un izvēli iedvesmo citus. Stipendijas saņēmušas desmit Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību studentes, kuras paralēli mācībām jau strādā Bērnu slimnīcā.

Stipendiju programmu šogad iedibinājis Bērnu slimnīcas fonds, pateicoties Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam – lai stiprinātu bērnu māsu profesijas prestižu un motivētu jaunos speciālistus turpināt darbu slimnīcā. Stipendija kopumā 2000 eiro apmērā tiek piešķirta uz veselu mācību gadu, palīdzot jaunajām māsām apvienot darbu ar studijām.

“Bērnu slimnīcas fonds jau gadiem redz, cik būtiska ir māsas loma bērnu aprūpē. Māsas profesija prasa gan zināšanas, gan empātiju un spēju būt līdzās brīžos, kad bērniem un ģimenēm tas ir visvairāk vajadzīgs. Šī stipendija ir ne vien finansiāls atbalsts, bet arī iespēja pateikt paldies par drosmi izvēlēties šo ceļu un dot pārliecību, ka māsu darbs ir sabiedrības cienīts un novērtēts. Tādēļ esam no sirds pateicīgi arī Nākotnes Atbalsta fondam un Rietumu Bankai, ka šo ļoti vērtīgo iniciatīvu varam īstenot,” pauž Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvdarbu pabeigšanai, lai uzbūvētu slimnīcas jauno ēku, tiek sākts trešais, noslēdzošais, posms - publiska iepirkuma izsludināšana jauna būvniecības ģenerāluzņēmēja piesaistei.

Iepirkuma pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2025.gada 11.martam. Stradiņa slimnīca aicina būvkompānijas pieteikties šī visai Latvijai stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kas palīdzēs uzlabot kopējos veselības aprūpes procesus.

Stradiņa slimnīcas vadība iepriekš izstrādāja detalizētu rīcības plānu, lai slimnīcas topošās A2 ēkas būvniecība neapstātos, tiktu novērsti iepriekšējā būvnieka SIA "Velve" radītie defekti un jaunā korpusa otrā ēka tiktu pabeigta iespējami ātri. Jau 2024.gadā tika īstenots pirmais posms, kas paredzēja ārkārtas darbu īstenošanu, un patlaban noslēgumam tuvojas arī otrais posms - neatliekamo darbu veikšana. Secīgi noslēdzoties abiem pirmajiem posmiem, tiek sākts trešais posms - ēkas izbūve un pabeigšana ar jauna ģenerāluzņēmēja palīdzību, kura piesaistei ir izsludināts publisks iepirkums.

Piesaistot Eiropas finansējumu, VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) veikusi vairākus ievērojamus infrastruktūras uzlabojumus.

Paveiktais novērtēts arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot arī citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa. Kopumā FM organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024 pieteicās 116 ES fondu līdzfinansētie projekti, Dienas Bizness rakstu sērijā iepazīstinās ar pieciem labākajiem. Vienu no šiem godalgotajiem projektiem īstenojusi Bērnu slimnīca, un tas atzīts par augstas pievienotās vērtības projektu. Kategorijas Sociāla un iekļaujoša Eiropa centrā bija projekti, kuri īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pirmajā vietā žūrija virzīja šo Bērnu slimnīcas projektu.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) un akciju sabiedrība "UPB" parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību.

Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē - plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028.gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs". Tādējādi vienuviet tiks koncentrēts jau trīs Austrumu slimnīcas stacionāru darbs, nodrošinot augstāku pieejamības un mediķu multidisciplinārās sadarbības līmeni.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Pārtraukts konkurss Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanas darbiem, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par atklāta konkursa pārtraukšanu, ņemot vērā nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus iepirkuma procedūras dokumentācijā, teikts paziņojumā EIS.

Tiek norādīts, ka iepirkumā nepieciešams iekļaut pelējuma demontāžas apjomus, kā arī nepieciešams veikt apjomīgu ekonomiskās tāmes precizēšanu saistībā ar pretendentu konstatētajām nepilnībām apjomu sadaļā un uzdotiem jautājumiem.

LETA jau rakstīja, ka, tuvojoties neatliekamo A2 korpusa būvdarbu noslēgumam, iestāde meklē jaunu ģenerāluzņēmēju, kas īstenos korpusa trešo, noslēdzošo, būvniecības posmu - ēkas izbūves darbus un to pabeigšanu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis norādījis, ka jaunā korpusa pabeigšanai vajadzēs vēl vismaz 67 miljonus eiro.

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcijas ierīci izlietnēm, kas novērš mikroorganismu vairošanos.

Tā paredzēta lietošanai medicīnas iestādēs, tādēļ ierīces efektivitāte testēta slimnīcā un tiek pilnveidota sadarbībā ar mediķiem.

Izgudrojums, kas integrējams izlietnēs, nodrošina izplūdes dezinfekciju, novēršot mikroorganismu vairošanos, bioplēvju veidošanos un mikroorganismu nokļūšanu telpā. Ierīces izvadcaurules iekšējā virsma ir pārklāta ar titāna dioksīda pārklājumu, to apstarojot ar ultravioleto starojumu, tiek ierosināta fotokatalīze.

Fotokatalīze ir efektīva pat noturīgu savienojumu šķelšanā un noārdīšanā. Savukārt īpaši izveidots mehānisms nodrošina šķidruma vienvirziena kustību, tā aizturot gāzu no kanalizācijas sistēmas nonākšanu telpā un mazinot potenciālos draudus veselībai.

Piesaistot Kohēzijas fonda atbalstu un valsts publisko finansējumu, SIA Daugavpils satiksme īstenojusi projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Piesaistot finansējumu, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs īstenojis projektu, lai veicinātu kultūras, dabas un radošā tūrisma attīstību Ziemeļkurzemē, radot tematiski saskaņotus un papildinošus tūrisma produktus un pakalpojumus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Piesaistot finansējumu, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un SIA V.L.T. izstrādājuši inovatīvas un uz zināšanām bāzētas metodes un tehnoloģijas, kā arī radījuši inovatīvus iepakojuma materiālus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis profesors Haralds Plaudis, kurš šo amatu ieņems līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada janvārī.

Austrumu slimnīcas valdes galvenie uzdevumi saistīti ar aktuālo infrastruktūras attīstības projektu realizāciju un slimnīcas darba nodrošināšanu ierobežotu resursu apstākļos.

Austrumu slimnīcas padome par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlējusi valdes locekli, ķirurģijas galveno speciālistu, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesoru Haraldu Plaudi, kurš piekritis šos pienākumus pildīt ne ilgāk kā līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada 3. janvārī.

Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpilde Austrumu slimnīcā nepieciešama pēc Normunda Staņēvičs atkāpšanās no valdes priekšsēdētāja amata, lai nodrošinātu slimnīcas darba administratīvo un operatīvo nepārtrauktību, kā arī izpildītu nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar valdes lēmumu pieņemšanu un atbildību par organizācijas iekšējo darbību.

Noslēdzoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) jaunā Infekciju un plaušu slimību korpusa būvniecības iepirkumam 2025. gada 18. februārī, saņemti četri pieteikumi no Latvijas būvniecības uzņēmumiem un to apvienībām.

Pretendentu aktīvā interese sniedz iespējas efektīvi turpināt darbu pie Nākotnes slimnīcas koncepta ieviešanas, kas ietver modernas un arvien efektīvākai ārstniecībai piemērotas telpas un tehnoloģiskos risinājumus, stiprinot pašreizējo profesionāļu komandu un pārvaldību, kā arī piesaistot un motivējot jaunus talantus ilgtermiņa sadarbībai.

Austrumu slimnīcas izsludinātajā publiskā iepirkuma procedūrā par jaunā infekciju un plaušu slimību korpusa būvdarbiem saņemtie pieteikumi apliecina, ka projekta virzība tiek turpināta, lai noteiktajā termiņā realizētu noteiktu darbu apjomu un efektīvi izmantotu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu.

Piesaistot finansējumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši unikālu silīcija fotonikas tehnoloģiju, kas nodrošina ātrus un energoefektīvus datu savienojumus nākotnes sakaru tīklos.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Slimnīcu tarifus pašlaik nevar palielināt, jo nozarei nav papildu finansējuma, turklāt tā ir tādos "mīnusos", ka gada beigās būs jālūdz palīdzība valdībai, šādu secinājumu šodien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB) pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Arī jauns, mainīts finansēšanas modelis nākamā gada budžetā un atšķirīgs finansējuma plāns nedos papildu līdzekļus slimnīcām, jo jau tagad ir liels līdzekļu iztrūkums, pauda Abu Meri.

Kopumā, raksturojot finansēšanas situāciju nozarē, ministrs pēc tikšanās atzina, ka "jau tagad esam mīnusos, mums ir parādi". Cita starpā parādus veido gan kompensējamo zāļu izmaksas, gan izdevumi par ārzemēs nodrošinātajiem pakalpojumiem Latvijas pilsoņiem.

"Varu publiski pateikt, ka gada beigās būs jāiet uz Ministru kabinetu un jālūdz palīdzība," sacīja Abu Meri. Ministrs atkārtoti norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanai papildu būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro.

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija vieš cerības un savelk jostas

Tēma

Latvija – pasaules līderis elektronisko cigarešu importā

Aktuāli

Nav bērnu, nav rūpju

Investīcijas

Ģeopolitiskie riski netraucē ārvalstu investīciju akumulācijai Latvijā

Kosmosa nozare

Paralēlajā visumā: kā norok izcilības

ES finansējums

Bērnu slimnīca uzlabo pacientu pieredzi un darbinieku labbūtību

Latvijas aizsardzības industrijas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis divus miljardus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka 2024.gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi, bet 2023.gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Tādēļ par pagājušo gadu Egle-Ločmele prognozē, ka apgrozījums būs ap diviem miljardiem eiro.

Egle-Ločmele arī uzsvēra, ka eksports veido apmēram 400 miljonus eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos."DAIF Latvija" vadītāja atzīmēja, ka asociācijai ir ļoti straujš biedru skaita pieaugums, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē.

Egle-Ločmele informēja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumu, bet daudzi asociācijas biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Arvien biežāk būvniecības projektos Latvijā tiek plānoti iekštelpu sakaru risinājumi, tostarp bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, lai nodrošinātu augstu mobilo sakaru kvalitāti ēkās.

Kā norāda elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, ja līdz šim iekštelpu sakaru risinājumu uzstādīšana galvenokārt bija mobilo sakaru operatora iniciatīva, šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti. Līdz šim “Bite Latvija” ir uzstādījusi jau 100 iekštelpu sakaru instalācijas, kas nodrošina stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu dažādās vietās – biroju ēkās, ražotnēs, kā arī publiskās vietās, piemēram, lidostā, muzejos, pilsētu laukumos, tirdzniecības centros, skolās, sporta hallēs, medicīnas iestādēs, koncertzālēs un citur.

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes.

Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.