Latvijas aizsardzības industrijas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis divus miljardus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.
Viņa skaidroja, ka 2024.gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi, bet 2023.gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Tādēļ par pagājušo gadu Egle-Ločmele prognozē, ka apgrozījums būs ap diviem miljardiem eiro.
Egle-Ločmele arī uzsvēra, ka eksports veido apmēram 400 miljonus eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos."DAIF Latvija" vadītāja atzīmēja, ka asociācijai ir ļoti straujš biedru skaita pieaugums, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē.
Egle-Ločmele informēja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumu, bet daudzi asociācijas biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.
"Vienlaikus svarīga ir arī detalizācija, lai neiznāk, ka mēs runājam par vidējo temperatūru slimnīcā. Piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmās loģiski, ka piegādes nāks no ārvalstu uzņēmumiem. Ja mums izdosies pierādīt mūsu industrijas kompetenci, mēs iesaistīsimies lokalizācijas darbos," teica Egle-Ločmele.
Tajā pašā laikā visā, kas saistīts ar kiberdrošību, informācijas tehnoloģijām, kritisko infrastruktūru, Latvijas uzņēmumu pienesums un līdz ar to arī iespējām atgriezt ieguldīto naudu atpakaļ ekonomikā, ir ap 80%, ja maksimāli izmanto Latvijā radītos būvmateriālus un pakalpojumus, teica Egle-Ločmele.
Vienlaikus viņa atzina, ka Latvijā uz vietas nebūtu jādara viss un visur. "Latviešiem ir savas unikālās lietas, kuras mēs darām perfekti. Bet tajā pašā laikā ir lietas, kur visdrīzāk nemaz nav jēgas investēt resursus. Dažiem mūsu asociētajiem ārvalstu biedriem gada apgrozījums divas reizes pārsniedz Latvijas valsts budžetu, un 10% no tā tiek ieguldīti inovācijās. Vai mēs ar viņiem varētu sacensties? Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Mums ir jāinvestē un jāattīstās gudri," sacīja Egle-Ločmele.
Jautātā, kādēļ šie lielie ārvalstu uzņēmumi ir federācijas biedri, un vai tiem ir nodoms kaut ko investēt Latvijā vai viņi sadarbojas ar NBS, Latvijas uzņēmumiem, Egle-Ločmele sacīja, ka 90% no viņiem jau ir sadarbība ar NBS, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai būtu lokālie piegādātāji, kas var uzturēt vai remontēt viņu sistēmas, piegādāt komponentes.
"Mums ir ļoti liels prieks, ka ir uzņēmumi, kuri ir spējuši sevi pierādīt ne tikai šajā lokālajā piegādes ķēdē, bet iziet jau starptautiskās piegādes ķēdēs. Tie, piemēram, ir tādi uzņēmumi kā "HansaMatrix", "Axon Cable"," teica Egle-Ločmele.
Vaicāta, vai var sagaidīt, ka Latvijā tiek veidotas tādas ražotnes, kā Lietuvā to pašlaik dara Vācijas "Rheinmetall", Egle-Ločmele sacīja, ka šobrīd tomēr vairāk runa ir par lokalizāciju, uzturēšanu un sistēmu integrāciju.
Egle-Ločmele skaidroja, ka "DAIF Latvija" asociētie biedri ir gatavi investēt, daudziem no viņiem jau ir projekti, daudzi ir gatavi attīstīties Latvijā vairāk, ja nāk papildu biznesa iespējas.
"Ja mēs runājam par aizsardzības industrijas attīstību, tad man ir bažas, ka mēs jau atkal sākam ļoti atslābt un domāt, ka mēs te varēsim nebeidzami "tīkloties", runāties. Ja mēs gribam kaut kādas lietas izdarīt tiešām ātri, tad lielie ārvalstu uzņēmumi meklē iespējas ienākt kā stratēģiskam investoram uzņēmumos, kuriem jau ir inženieri, kuriem jau ir kaut kāda infrastruktūra, jau ir kaut kādas iekārtas," teica Egle-Ločmele.
