Bezskaidrās naudas maksājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 95% un veidoja 1,1 triljonu eiro, kamēr bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 7%, sasniedzot 876 miljonus, informē Latvijas Bankā.

Latvijā 2024.gadā veikts 876 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1,1 triljona eiro apmērā, proti, vidēji dienā veikti 2,4 miljoni maksājumu trīs miljardu eiro apmērā.

Bezskaidrās naudas maksājumu skaita pieaugumu noteicis karšu maksājumu skaita kāpums, taču straujo apjoma palielināšanos veicinājis viens no klientu kredīta pārvedumu veidiem - iekšbankas maksājumi -, kuros ietverts arī pakalpojums, ko bankas atsāka piedāvāt pēc ilgāka pārtraukuma, - "noguldījums uz nakti" juridiskajām personām. Šādi noguldījumi ļauj katru nakti noguldīt norēķinu kontos esošos naudas līdzekļus noguldījuma kontā, par to saņemot procentu maksājumus, bet nākamajā dienā nauda atgriežas norēķinu kontā un ir izmantojama ikdienas norēķinu vajadzībām.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Foto: unsplash.com/Marvin Mayer

Pārskats par digitālās reklāmas priekšrocībām un tās nozīmi konkurences apstākļos.

Digitālā reklāma jau labu laiku kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem uzņēmumu panākumu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība un patērētāju paradumu izmaiņas biznesa vidē radījušas jaunu realitāti, kurā tradicionālie mārketinga risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nevar ignorēt digitālās reklāmas sniegtās iespējas. Sevišķi nozīmīga šī transformācija ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, kuriem digitālā vide sniedz iespēju konkurēt ar pieredzējušākiem amata brāļiem.

Digitālās reklāmas revolūcija mūsdienu tirgū

Tallinas vecpilsētā oficiāli atvērta ekskluzīva jauna viesnīca Burman. Tā ir daļa no augstākās klases viesnīcu, restorānu un izklaides kompleksa, ko izstrādājuši Bombay Group, ieguldot projektā 75 miljonus eiro.

Burman – viesnīca ar 17 numuriņiem, tostarp pieciem "suite" klases numuriem un diviem īpašajiem “signature suite” numuriem – atrodas ēkā, kas celta 15. gadsimtā un kā viesnīca darbojas kopš 1850. gada. Kompleksā ietilpst arī Bombay Club, kur pieejami 11 galdi ar klasiskajām kazino spēlēm, viesiem ir iespēja baudīt trīs augstas klases restorānus: Écrin, Koyo un Shang Shi, kā arī Maison Francois maiznīcu, viskija un vīna bāru ar cigāru atpūtas telpu Fox Den, kokteiļbāru The Peacock Lounge un mūzikas salonu Velvet.

Antons Jolkins (Anton Jolkin), Bombay Group viesmīlības nodaļas vadītājs, uzsver personalizēta pakalpojuma nozīmi. "Mūsdienīgai, starptautiskai augstākās klases viesnīcai vienmēr ir jānodrošina vislabākais serviss. Pat ja mums ir tikai daži desmiti viesu, noslogotākajās stundās kompleksā strādās vairāk nekā simts darbinieku, lai parūpētos par katru detaļu," skaidro A.Jolkins, piebilstot, ka Bombay Group Igaunijā strādā gandrīz četri simti 42 dažādu nacionalitāšu cilvēku. "Mūsu daudzveidīgā komanda palīdz mums izprast mūsu viesu vēlmes un nodrošināt patiešām izcilu pieredzi," uzsver Antons Jolkins.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.

Šī pati nenoteiktība zināmā mērā mazina potenciālo aizņēmēju vēlmi uzņemties kredītsaistības, tomēr drosmīgākie aizvien vairāk izmanto kredītu procentu likmju samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mājokļa un patēriņa kredītu stabilo pieaugumu, bet pēdējos mēnešos nedaudz paātrinājies arī uzņēmumu kreditēšanas temps. Lai gan nozīmīgu daļu šajā pieaugumā veido liela apjoma kredīti valsts uzņēmumiem, bešā nav palikuši arī privātā sektora uzņēmēji.

Kredītu procentu likmēm no 2024. gada pirmās puses augstākajiem līmeņiem samazinoties apmēram par 1 procenta punktu (līdz vidēji 5.8 % kredītiem uzņēmumiem un 6.7 % kredītiem mājsaimniecībām novembrī) un rūkot arī EURIBOR (piemēram, 3 mēnešu EURIBOR no 3.5 % septembra sākumā samazinājies līdz 2.8 % pašreiz), kredītportfelis trīs mēnešos no 2024. gada septembra līdz novembrim pieaudzis par vairāk nekā 300 milj. eiro, tostarp mājsaimniecībām izsniegtie kredīti par 100 milj. eiro. Līdz ar to kredītu gada kāpuma temps sasniedzis 5 %, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 4.5 % un kredītiem mājsaimniecībām 5.8 %, norādot uz kredītportfeļa kāpumu arī reālajā izteiksmē.

No šī gada būvniecības informācijas modelēšana (BIM) kļuvusi par obligātu prasību valsts vai pašvaldību finansētu trešās grupas ēku būvniecībā. Digitalizācija būvniecību ne tikai padara efektīvāku, bet arī veicina ārvalstu investoru piesaisti.

Taču Latvija šajā jomā atpaliek no citām valstīm, un ir uzņēmumi, kas pretojas digitalizācijas prasībām, tā riskējot ar nozares stagnāciju.

Kas ir BIM un kā tā var risināt būvniecības problēmas?

BIM ir tehnoloģiska pieeja, kas ļauj pārnest būvniecības procesus digitālajā vidē. Izmantojot 3D modeļus, vienkopus tiek apvienota visa projekta arhitektūras un inženiertehniskā informācija, turklāt šādā veidā ir iespējams novērst kļūdas jau projektēšanas posmā.Tā ir vienota darba vide, kas veicina efektīvu sadarbību starp visiem projekta dalībniekiem un palīdz pārvaldīt ēkas visā to dzīves ciklā – no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.Lai veicinātu būvniecības procesu caurskatāmību un uzlabotu efektivitāti, ir jāveic stratēģisks solis – pilnībā pāriet uz projektēšanu 3D vidē un ieviest BIM. Tas ne tikai paātrina būvdarbus, bet arī ļauj precīzāk prognozēt izmaksas, kas ir viens no izplatītākajiem izaicinājumiem. Šie procesi vairs nav tikai nākotnes risinājumi, bet gan neatliekama nepieciešamība, kas var kļūt par atslēgu tirgus izaugsmei.

Latvijas uzņēmumiem, kas gatavojas paplašināt darbību ārvalstu tirgos, Baltijas valstis bieži vien ir loģiska pirmā izvēle. Uzņēmējdarbība kaimiņu valstīs piedāvā daudz iespēju, taču tai ir arī savi izaicinājumi. Lai gan Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir kultūras un vēstures līdzības, juridisko un nodokļu sistēmu atšķirības var būt būtisks šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai. Šos izaicinājumus var pārvarēt, ja uzņēmumi iepriekš sagatavojas. Apskatīsim galvenos šķēršļus, ar ko uzņēmumi saskaras, paplašinot darbību Baltijas tirgū, un kādi ir praktiski risinājumi to pārvarēšanai.

Juridiskās un nodokļu sistēmu atšķirības

Jāatzīmē, ka normatīvie akti atsevišķās jomās un nodokļu politika Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Lietuvā biežas izmaiņas nodokļu politikā prasa pastāvīgi koriģēt grāmatvedību. Latvijā algu uzskaiti sarežģī specifisks tiesiskais regulējums, savukārt Igaunijā augstās digitalizācijas prasības var radīt grūtības uzņēmumiem, kuriem nav modernizētas IT infrastruktūras.

Lai nodrošinātu veiksmīgu darbību, uzņēmumiem ir svarīgi sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām katrā valstī un vajadzības gadījumā piesaistīt kompetentus ārējos partnerus.

Starptautiski komunikācijas izaicinājumi

Darbošanās dažādās valstīs nozīmē ne tikai valodu barjeras, bet arī atšķirīgas darba metodes. Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem var sagādāt grūtības, ja rodas pārpratumi, tiek zaudēta informācija vai kavējas lēmumu pieņemšana. Turklāt kopīgu korporatīvo dokumentu, piemēram, algu aprēķināšanas un grāmatvedības politikas vai darba līgumu, sagatavošana var radīt grūtības atšķirīgu normatīvo prasību dēļ.

Situācija Latvijas taksometru tirgū ir optimāla, norāda "Bolt" operāciju vadītājs Latvijā Mārcis Baķis, komentējot Latvijas taksometru nozares apgalvojumu par Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Viņaprāt, situācija ir optimāla, jo tirgū līdzdarbojas gan tradicionālie taksometru uzņēmumi, gan digitālās platformas, turklāt ikvienam pārvadātājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko darbības modeli.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pasažieru pārvadājumu nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - digitālās platformas kļūst par jauno standartu, jo tās nodrošina ērtu un caurskatāmu pakalpojumu, kā arī ļauj pasažieriem izsekot izmaksām un norēķināties bezskaidras naudas veidā, samazinot ēnu ekonomikas riskus, kas vēsturiski ir bijusi aktuāla problēma nozarē.

"Runājot par izmaksu atspoguļošanu konkrēti "Bolt" platformā, klientam noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," skaidroja Baķis.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izmantošana uzņēmējdarbībā aizvien pieaug, piedāvājot jaunas iespējas inovāciju attīstībai, kā arī produktivitātes un klientu pieredzes uzlabošanai. Pērn MI izmantošana Latvijas uzņēmumos gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2023. gadu - no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā.

Tomēr vienlaikus dažādām iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu. Lai veicinātu drošu un ētisku MI izmantošanu, mums jābūt gataviem uzņemties atbildību par šo rīku integrēšanu ikdienas darbībā.

Augsti privātuma riski

2025. gads iezīmējis būtiskas pārmaiņas mākslīgā intelekta normatīvajā regulējumā – Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā MI regula, aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, bet marta sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, kā arī sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju mākslīgā intelekta jomā. Līdz ar normatīvā regulējuma izmaiņām, uzņēmumi, kas neieviesīs skaidras ētikas vadlīnijas MI izmantošanā, riskēs zaudēt klientu un sadarbības partneru uzticību, tādējādi negatīvi ietekmējot reputāciju un biznesa ilgtspēju.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ātrus un efektīvus finanšu risinājumus, kas palīdz nodrošināt stabilu naudas plūsmu un samazināt riskus. Viens no straujāk augošajiem finansējuma veidiem Latvijā ir faktorings, tomēr tā pieejamība mūsu valstī joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Lai mainītu šo situāciju, SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit piedāvā uzņēmumiem alternatīvo faktoringa risinājumu, kas nodrošina ātru un elastīgu piekļuvi apgrozāmajiem līdzekļiem bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Kas ir faktorings un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem?

Faktorings ir finanšu pakalpojums, kas ļauj uzņēmumiem saņemt tūlītēju finansējumu, izmantojot savus vēl neapmaksātos rēķinus. Šis risinājums ir īpaši noderīgs uzņēmumiem, kas saskaras ar garajiem debitoru maksājumu termiņiem, jo tas ļauj saņemt naudu uzreiz, negaidot 30, 60 vai pat 90 dienas līdz rēķinu apmaksai.

Tradicionālie banku faktoringa pakalpojumi bieži ir saistīti ar stingriem nosacījumiem un ilgu apstiprināšanas procesu. Turpretī alternatīvais faktorings, ko piedāvā SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit, ir daudz elastīgāks, pieejamāks un paredzēts plašākam uzņēmumu lokam, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% - līdz 838 568 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".

Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron" un 2019.gada "Mercedes GLE", savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada "Fiat" automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.

Pēdējos mēnešos gan Igaunijas, gan Lietuvas īres īpašumu investori atkal ir kļuvuši aktīvāki. Taču tā vietā, lai mērķētu uz vietējo tirgu, daudzi koncentrējas uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Kā norāda digitālās finansēšanas platformas Estateguru operatīvais vadītājs Daniils Āls, šo tendenci veicina samazinātas procentu likmes, dinamisks jaunbūvju tirgus un pieejamākas cenas.

Pēc eksperta teiktā, aktivitāte Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sākās jau pērn, kad ievērojami vairāk attīstītāju saviem projektiem sāka meklēt agrīnās stadijas finansējumu. “Pašlaik attīstītājiem ir pievienojušies īres īpašumu investori, kuri vēlas paplašināt savus portfeļus ar Latvijas nekustamajiem īpašumiem,” apstiprina Daniils Āls (Daniil Aal).

Nekustamo īpašumu attīstītāja Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), kurš nesen pārdevis dzīvokļus Rīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas īres īpašumu investoriem, apliecina, ka pilsētas nekustamo īpašumu tirgus patiešām strauji aug. "Šogad Invego pirmo reizi Rīgā pārdevis vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. Šeit joprojām dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, bet iedzīvotāju pirktspēja nepārtraukti aug, līdz ar vēlmi dzīvot jaunās, modernās mājās," stāsta Kristjans-Tūrs Vahi. Patlaban Invego Latvijā attīsta vairākus lielus nekustamo īpašumu projektus – dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā.

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Līdzīgi kā daudzviet Skandināvijā, kur tiek veicināta vienkāršota piekļuve finanšu pakalpojumiem, arī Latvijai ir potenciāls radīt ilgtspējīgus risinājumus. Finanšu konsultācijām nevajadzētu būt tikai turīgu vai labi situētu cilvēku privilēģijai, kā tas ilgstoši ir bijis.

Tādēļ jau pagājušā gadsimta beigās iezīmējusies tendence - finanšu sektora demokratizācija - veicina šādu pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu statusa sabiedrībā. Taču viena lieta ir padarīt šos pakalpojumus pieejamus, pavisam cita - veicināt aktīvu sabiedrības iesaisti savas finansiālās labklājības nodrošināšanā ilgtermiņā.

Latvijas finanšu paradokss: uzkrājumu daudz, bet investīciju maz

Arī mēs varam būt gandarīti par pamata finanšu pakalpojumu pieejamību. Saskaņā ar Pasaules Bankas publicētajiem datiem (2023), norēķinu konts ir apmēram 97% pieaugušo, elektronisko maksājumu īpatsvaram pārsniedzot jau 70%. Apmēram 85% pieaugušo ir norēķinu kartes, kas ir ļoti labs rādītājs pat attīstīto valstu vidū. Taču pavisam cita aina paveras, analizējot ar uzkrājumiem un investīcijām saistītus datus. Neraugoties uz to, ka kopējais mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, ieskaitot pensiju 2. un 3. līmeņa kapitālu, veido apmēram 20 miljardus eiro, lielākoties šie finanšu aktīvi netiek investēti. Tie bieži stāv banku kontos vai tiek investēti ultrakonservatīvi, izvēloties pensiju plānus ar zemu ienesīgumu.

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs – Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestāde SIA "xpate" veiksmīgi sākusi dalību EKS klīringa servisā.

Latvijas Banka ir pirmā eirozonā, kas centrālās bankas uzturētā maksājumu sistēmā nodrošina nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiešo dalību.

Kopš 2024. gada 17. oktobra Latvijas Banka sniedz iespēju arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm) un krājaizdevu sabiedrībām kļūt par EKS dalībniekiem. Šāds risinājums tika ieviests, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un sekmētu maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā.

Latvijas Bankas nodrošinātais pakalpojums raisījis nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju interesi, un pirmais nebanku pakalpojumu sniedzējs jau veicis visus priekšdarbus un veiksmīgi pievienojies EKS, sākotnēji izmantojot EKS nodrošināto klīringa servisu.

Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis un būs labs naudas ieguldīšanas veids sava kapitāla vairošanai. Kad man vaicā, vai tagad ir īstais brīdis iegādāties dzīvokli kā investīciju, atbildu, ka gandrīz visi brīži ir labi. Protams, atskaitot nekustamā īpašuma nozares dižkrīzes vai ilgstošu ekonomikas lejupslīdi.

Jaunajā projektā pirms desmit gadiem iegādāts dzīvoklis uz šo brīdi jau būtu atmaksājies – ja 2015. gadā par divistabu dzīvokli bija jāsamaksā ap 60 tūkstošiem eiro, šodien tā cena ir ap 100-110 tūkstošiem, turklāt visu desmit gadu laikā dzīvokļa īpašnieks varēja gūt ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas, sedzot ikmēneša maksājumus par hipotekāro aizdevumu ar visiem procentiem. Kas būtu jāņem vērā, izvēloties dzīvokli kā investīciju, lai ieguldītā nauda nopelnītu pēc iespējas vairāk?

Veiksmes nosacījumi

Nekustamā īpašuma tirgus ir īpaši jutīgs pret norisēm ekonomikā – globāli un arī lokāli. Ja pasaules ekonomika attīstās, visdrīzāk labi klājas arī Latvijai, un aug nekustamā īpašuma cena (ir lielāks pieprasījums pēc jauniem mājokļiem). Ja attīstības “lēciens” ir vērojams kādā pilsētā vai pat pilsētas rajonā, piemēram, atverot jaunu ražotni vai biroja ēku, nekustamā īpašuma cenas tam seko, jo jauno uzņēmumu darbiniekiem būs vajadzīgi dzīvokļi, un vēlams, lai tie būtu darba vietas tuvumā. Te jāņem vērā vēl citi ietekmes faktori, piemēram, transporta tīkls, demogrāfiskās tendences, konkrētās valsts vai pilsētas pievilcīgums investīcijām, studējošo skaita dinamika un citi. Rīga šādā kontekstā ir bijusi un aizvien ir pievilcīga vieta, jo te durvis ver jauni uzņēmumi, aug studējošo skaits, attīstās publiskā transporta tīkls.

No nākamā gada elektrisko skrejriteņu nomas kompānijām Lietuvā būs jānodrošina aizsargķiveres visiem klientiem, ceturtdien nolēma Lietuvas parlaments.

Seima pieņemtie grozījumi Satiksmes drošības likumā paredz, ka no 2026.gada janvāra skrejriteņu un citu elektrisko mikromobilitātes transportlīdzekļu nomas operatoriem būs jānodrošina aizsargķiveres visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, ceļa veida vai transportlīdzekļa jaudas.

Arī cilvēkiem, kas izmanto savus privātos skrejriteņus, būs jālieto aizsargķiveres.

Par grozījumiem nobalsoja 58 Seima deputāti, 18 bija pret un 12 atturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima opozīcijā esošās Liberāļu kustības deputāts Andrjus Bagdons iebilda pret grozījumiem, sakot, ka, viņaprāt, likuma grozījumi nav saistīti ar drošību un kaitēs labi funkcionējošam biznesam.