Jaunākais izdevums

Igaunijas banka "Bigbank" šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja bankā.

"Bigbank" bruto kredītportfelis 2025.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi eiro, un tas bija palielinājies par 102 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 550 miljoniem eiro jeb 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 44 miljoniem eiro jeb 6% līdz 808 miljoniem eiro, mājokļu kredītportfelis par 51 miljonu eiro jeb 8% līdz 664 miljoniem eiro un patēriņa kredītportfelis par 12 miljoniem eiro jeb 1% līdz 840 miljoniem eiro.

Grupas kopējais noguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 159 miljoniem eiro jeb 7% un par 400 miljoniem eiro jeb 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 2,55 miljardus eiro. Krājnoguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 124 miljoniem eiro jeb 12%, sasniedzot 1,14 miljardus eiro, bet termiņnoguldījumu portfelis - par 33 miljoniem eiro jeb 2%, sasniedzot 1,4 miljardus eiro.

Salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni, "Bigbank" procentu ienākumi palielinājās par 3,3 miljoniem eiro jeb 8%, sasniedzot 46,2 miljonus eiro. Arī procentu izdevumi pieauga par 3,3 miljoniem eiro jeb 19%, sasniedzot 20,6 miljonus eiro, pateicoties noguldījumu portfeļa un emitēto obligāciju apjoma pieaugumam. "Bigbank" tīrie procentu ienākumi saglabājās tādi paši kā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī - 25,6 miljoni eiro.

Pozitīva attīstība pirmajā ceturksnī bija Baltijas patēriņa kredītportfeļu atmaksas disciplīnai. Tādēļ grupas neto uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 1,1 miljonu eiro līdz 4,6 miljoniem eiro. Turklāt, lai gan 2024.gada pirmajā ceturksnī bija jānodrošina uzkrājumi 2,4 miljonu eiro apmērā, 2025.gada pirmajā ceturksnī šādas izmaksas netika radītas. Mājokļu kredītu kvalitāte joprojām bija ļoti laba, un uzņēmumu aizdevumu portfelis bija diezgan stabils.

Grupas nekustamo īpašumu investīciju portfelis līdz 2025.gada pirmā ceturkšņa beigām palielinājās par 9% līdz 72,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2024.gada beigām. Grupa šajā periodā neguva nekādu peļņu un arī necieta zaudējumus no investīciju īpašumu patiesās vērtības izmaiņām.

"Bigbank" noguldījumu portfeļa pieaugumu 2025.gada pirmajā ceturksnī veicināja krājnoguldījumi, kas dod iespēju klientiem elastīgi piekļūt saviem uzkrājumiem. Ceturkšņa laikā grupas krājnoguldījumu portfelis pieauga par 12% līdz 123 miljoniem eiro, sasniedzot 1,14 miljardus eiro.

"Bigbank", kas ikdienas banku pakalpojumu tirgū ienāca visai nesen, pagājušā gada decembrī sāka sniegt norēķinu konta pakalpojumu Igaunijas klientiem. "Līdz pirmā ceturkšņa beigām vairāk nekā 3500 klientu bija atvēruši norēķinu kontu, un interesi ir veicinājis fakts, ka atšķirībā no konkurentiem "Bigbank" piedāvā 2% likmi visu norēķinu kontu atlikumiem. Produktu izstrāde ikdienas bankas pakalpojumu jomā turpināsies pilnā sparā arī turpmākajos ceturkšņos ar mērķi ieviest jaunas funkcionalitātes Igaunijā un pakāpeniski paplašināt pakalpojumus arī Latvijā un Lietuvā," skaidro "Bigbank" valdes priekšsēdētājs Martins Lentss.

Lai paplašinātu savu bāzes kapitālu, "Bigbank" pirmajā ceturksnī emitēja AT1 obligācijas trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot savu papildu pirmā līmeņa kapitālu par tādu pašu summu. Kopumā tika emitētas 300 obligācijas ar nominālvērtību 10 000 eiro 38 investoriem. Sākotnējais emisijas apjoms (trīs miljoni eiro) tika pilnībā iegādāts. Turklāt pirmajā ceturksnī "Bigbank" palielināja 2024.gada novembrī emitēto AT1 obligāciju apjomu par vienu miljonu eiro. Abu darījumu mērķis bija izpildīt regulējošās kapitāla prasības un atbalstīt bankas turpmāko stratēģisko izaugsmi, koncentrējoties uz kredītportfeļa paplašināšanu mājokļu un uzņēmumu kredītu segmentos.

Jau ziņots, ka "Bigbank" pērn strādājusi ar 32,3 miljonu eiro neauditēto tīro peļņu, kas ir par 20% mazāk nekā 2023.gadā.

"Bigbank" ir Igaunijas banka, un tās darbība ir vērsta uz aizdevumiem un noguldījumiem privātpersonām un uzņēmumiem. Papildus darbībai Igaunijā "Bigbank" ir filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī tā piedāvā produktus kā pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.

Bankas

Igaunijas Banka atzīst Bigbank par sistēmiski nozīmīgu kredītinstitūciju

Db.lv,29.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas centrālā banka “Eesti Pank” 2024. gada 28. novembrī nolēma iekļaut “Bigbank AS” starp sistēmiski nozīmīgām kredītiestādēm, informēja “Bigbank AS” pārstāvji.

“Eesti Pank” savā lēmumā norāda, ka “Bigbank AS” nozīmība Igaunijas finanšu sistēmā pēdējos gados ir pastāvīgi pieaugusi. ““Bigbank” kopējie aktīvi ir ievērojami palielinājušies, līdz 2023. gada beigām sasniedzot 4,3 % no banku sektora kopējā aktīvu apjoma. Bankas aktīvā pakalpojumu sniegšana ārvalstu tirgos ir galvenais faktors, kas ir palielinājis tās sistēmisko nozīmi,” “Eesti Pank” skaidro savā paziņojumā.

Pēc bankas noteikšanas par sistēmiski nozīmīgu kredītiestādi tai tagad tiek pieprasīts uzturēt papildu kapitāla rezervi. Pamatojoties uz šogad veiktā novērtējuma rezultātiem, “Eesti Pank” ir nolēmusi no 2025. gada 1. janvāra “Bigbank AS” kā citai sistēmiski nozīmīgai kredītiestādei noteikt papildu kapitāla rezervju prasību 0,5 % apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savu pozīciju mājokļu kredītu tirgū Latvijā, “Bigbank” 2025. gadā plāno dubultot izsniegto hipotekāro kredītu apjomu, īpaši koncentrējoties uz reģioniem, otrreizējo mājokļu tirgu un īpašumiem, kuriem nepieciešama renovācija, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

2024. gadā “Bigbank” Latvijā uzrādīja pieaugumu hipotekāro kredītu jomā – jauno līgumu apjoms palielinājās par 187,47 % un vidējā kredīta summa vienam klientam sasniedza 64 246 eiro.

“Pērnā gada izaugsmi veicināja vairāki faktori, tostarp “Euribor” likmes pazemināšanās. Ja pirms tam liela daļa atlika pirkumus augstās likmes dēļ, tad jau brīdī, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja par iespējamo likmju samazināšanu, tirgus aktivizējās un pieprasījums pēc mājokļu finansējuma strauji pieauga,” skaidro Surgofts.

Līdztekus tam, ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā pērn pavasarī un atļāva hipotekārā kredīta reklamēšanu, iedzīvotājiem bija plašākas iespējas salīdzināt dažādu kredītiestāžu piedāvājumus. Tāpat arī algu pieaugums, kas pērn apsteidza inflāciju, sekmēja mājsaimniecību spēju iegādāties mājokļus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Nekustamais īpašums

Investē 5,3 miljonus eiro kopdzīvošanas nama izveidē Rīgā jauniešiem no visas pasaules

Db.lv,22.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" piešķīrusi 5,3 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājam "Kaita Group", lai finansētu topošās kopdzīvošanas telpas jauniešiem "Youston" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Projektu īsteno nekustamā īpašuma attīstītājs “KAITA Group”, kas līdzīgus kompleksus jau ir izveidojis Prāgā un Viļņā, bet tapšanas procesā ir nams Londonas centrā. Kopumā uzņēmums “Youston” projektos ir ieguldījis 95 miljonus eiro.

“Iespējams, “co-living” jeb kopdzīvošana varētu raisīt asociācijas ar kopmītnēm, taču šis koncepts ir krietni attīstītāks, jo tā pamatā ir dalīšanās ekonomikas pieeja – resursi tiek efektīvāk izmantoti, samazinot nepieciešamību pēc privātām telpām, kas ikdienā netiek aktīvi lietotas. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, piedāvājot koplietojamas dzīvojamās telpas, kas veicina socializāciju un rada kopienas sajūtu cilvēkiem no visas pasaules,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā otru jaunā dzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēku Mežaparkā, Mežezera ielā 8.

Tajā tapuši 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kuru platība svārstās no 40 līdz 110 kvadrātmetriem. Ilgtspējīgo A energoefektivitātes klases ēku tāpat kā tai līdzās esošo pirmo Moho Garden deviņstāvu namu uzņēmums būvējis ar pašu resursiem. Kopumā projektā investēti vismaz 17 miljoni eiro, un jaunās ēkas dzīvokļu tirdzniecību plānots uzsākt šī gada pavasarī.

“Par šo projektu ir vērojama stabila mājokļu meklētāju interese, un šobrīd vislielākais pieprasījums ir pēc trīs un četru istabu dzīvokļiem. Nenoliedzami, Euribor likmes samazināšana ir sekmējusi potenciālo nekustamā īpašuma pircēju pārliecību par jauna mājokļa iegādi, un vairāk nekā puse no Moho Garden pirmās ēkas dzīvokļiem ir jau atraduši savus īpašniekus. Būtiski, ka projekta iemītniekiem rokas stiepiena attālumā būs pieejamas ne tikai Mežaparka atpūtas iespējas, bet arī dažādi ikdienā nepieciešamie pakalpojumi un iepirkšanās vietas, patiecoties visa kvartāla infrastruktūras attīstībai,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu iestāde Bigbank ir parakstījusi nomas līgumu par 920 m² biroja telpu nomu jaunajā A klases biroju kompleksā Novira Plaza. Banka plāno pārcelt savu Latvijas filiāli 2025. gada oktobrī, apvienojot vairāk nekā 100 darbiniekus ēkas 5. stāvā.

"Mūsu lēmums pārcelties uz Novira Plaza atspoguļo mūsu apņemšanos attīstīties, ieviest inovācijas un nodrošināt pieejamību. Atrašanās pilsētas centrā ļauj mums labāk apkalpot mūsu klientus, vienlaikus nodrošinot darbiniekiem augstākās klases darba vidi," saka Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

"Bigbank atpazīstamais zīmols ir lielisks papildinājums mūsu nomnieku lokam, vēl vairāk stiprinot profesionālo kopienu ēkā," norāda Jolanta Jurga, Evernord Asset Management dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

Pieprasījumam pēc augstākās klases biroja telpām Rīgā pieaugot, A klases biroju pieejamība samazinās, padarot šo nomas darījumu īpaši nozīmīgu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Eksperti

Cilvēcība kreditēšanā: Vai digitalizācija var aizstāt empātiju?

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs,18.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.