Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju, saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Redzams, ka daudzi dzīvo no algas līdz algai un atlikt naudu nemaz nespēj. Protams, situācijas un vajadzības ir dažādas. Ir tēriņi, kas jānosedz, un brīži, kad jādara viss iespējamais, lai ģimenei nekā netrūktu. Tomēr mājsaimniecībām būtu vērtīgi vismaz reizi ceturksnī veikt sava budžeta auditu, lai labāk saprastu, kur paliek iztērētā nauda.
Ir jāpadomā – varbūt kāds abonements pie viena vai otra pakalpojumu sniedzēja kļuvis lieks? Iespējams, bijis pārlieku daudz emocijās balstītu pirkumu? Es aicinu cilvēkus pārskatīt tēriņus un rast iespēju ik mēnesi atlikt kaut dažus desmitus eiro – arī, ja atalgojums ir mazs.
Ja pieņemts lēmums sākt krāt, jāsaprot, kādu noguldījuma veidu izvēlēties. Lai to izdarītu, svarīgi zināt, kā tiks tērēti uzkrātie līdzekļi. Klienti, kuri veido drošības spilvenu vai krāj naudu kādam noteiktam mērķim, piemēram, pirmajai iemaksai mājoklim vai auto līzingam, visbiežāk lemj par labu krājkonta izveidei. Ar to klients pelna noteiktus procentus, bet tajā pašā laikā naudai var viegli piekļūt, proti, “Bigbank” gadījumā tā norēķinu kontā nonāk trīs bankas darba dienu laikā.
Savukārt tie, kuriem, iespējams, jau izveidots drošības spilvens, taču vēl nav skaidrs, ko tieši iesākt ar uzkrāto naudu, parasti izvēlas termiņdepozītu. Šajā gadījumā visbiežāk naudu nogulda uz 12 mēnešiem. Ja tev ir brīvi līdzekļi un zini, ka tuvākajā laikā tos nevajadzēs, manuprāt, gads ir visai paredzams termiņš. Ja domā – jā, gada laikā nekādus lielākus pirkumus neplānoju, tad vari šo naudu noguldīt un nopelnīt procentus.
“Bigbank” krājnoguldījumu un termiņnoguldījumu portfeļu attiecība ir aptuveni puse uz pusi, bet vidējā noguldītā summa, ņemot vērā abas noguldījumu kategorijas, ir 25 000 līdz 30 000 eiro. Protams, tiek noguldītas arī lielākas summas. Tāpat ir klienti, kas sākuši uzkrāt vien nesen un izvēlējušies to darīt krājkontā, tur noguldot dažus simtus eiro. Jāatceras, ka arī tā var nopelnīt kaut nelielu summu un kompensēt inflāciju.
Jaunākā Latvijas Bankas statistika liecina, ka privātpersonu kontos guļ milzu nauda – aptuveni desmit miljardi eiro. Labākajā gadījumā par šo naudu banka maksā pavisam niecīgus procentus, taču bieži – nemaksā nemaz.
Ceru, ka beidzot, banku pārstāvjiem un finanšu ekspertiem runājot par šo tēmu, cilvēki sapratīs – ja ar savu uzkrājumu neko nepelna, tas ir naudas vērtības zudums un izniekošana. Turpretī termiņnoguldījums vai krājkonts ir ne tikai viegls, bet arī drošs veids, kā nosargāt naudas vērtību un gūt papildu ienākumus. Līdz ar to, tam vajadzētu kļūt vēl aktuālākam.
Kad “Bigbank” nosakām likmes, visa pamatā ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums. Arī mēs sekojam līdzi ECB vadlīnijām, kas reizi mēnesī tiek pārskatītas, un attiecīgi pielāgojam savu cenrādi. Ja Euribor likme kāpj, tās ir sliktas ziņas kredītņēmējiem, bet labas ziņas mājsaimniecībām, kurām ir uzkrājumi. Savukārt, ja Euribor krītas, sarūk arī noguldījumu likmes.
Pirms aptuveni pusotra gada ECB likmes sāka strauji kāpt. Līdz ar to redzējām strauju pieteikumu, kā arī noguldīto summu pieaugumu. Likmes sasniedza līmeni, kādu daudzus gadus Latvijā nebijām piedzīvojuši.
Kopš pagājušā gada jūnija ECB likmes samazinājusi jau astoņas reizes, līdz ar to arī noguldījumu likmes sarūk. Paredzams, ka šāda tendence turpināsies, līdz ar to var teikt, ka vislabākais laiks noguldīt bija vakar, otrs labākais – šodien. Jo īpaši tas attiecas uz termiņnoguldījumiem, jo tādā gadījumā procentu likme ir fiksēta.
