Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar starptautisko advokātu biroju “Sorainen”, kas pārcelsies uz Magdelēnas kvartāla otrās kārtas biroju ēku Antonijas ielā, Rīgā.

Paredzēts, ka zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” turpmākos 10 gadus nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m². Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.

“Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir “Sorainen” solis nākotnē. Mūsu pašreizējās biroja telpās esam veiksmīgi nostrādājuši jau 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai. Tādēļ priecājamies par sadarbību ar “Vastint Latvia”, kas kā attīstītājs vienmēr bijis gatavs mūs uzklausīt un ir centies saprast mūsu vajadzības, un esam gandarīti, ka jaunā biroja atrašanās vieta būs vien dažu simtu metru attālumā no pašreizējām telpām. Cieši sadarbojoties gan ar attīstītāju, gan mūsu dizaineriem no “RADADARA”, pašreiz strādājam pie telpu dizaina un iekārtojuma,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen no 2025. gada 1. decembra pārceļas uz jaunām biroja telpām Magdalēnas kvartālā Antonijas ielā, Rīgā, kur turpmāk nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m².

Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.Jaunās biroja telpas veidotas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Vastint Latvia” un dizaineriem no “RadaDara”.

Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir Sorainen solis nākotnē, plānojot izaugsmi un turpmāku komandas attīstību.

“Mūsu pašreizējā birojā esam veiksmīgi nostrādājuši jau vairāk nekā 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas un mūsdienīgākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, aktīvu sadarbību kolēģu vidū, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kur vismazākās darbaspēka izmaksas darba devējiem ir Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.

To rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie algas uz papīra 3000 eiro un 1000 eiro mēnesī, kā arī to, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā. „Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kas būtiski maina gan darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Lietuvas konkurētspēju. „No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu nekad nav sevi pierādījusi kā ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem - vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu,” tā J. Taukačs.

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi alternatīvā finansētāja “ERST Finance” uzņēmumam SIA “Flow” kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju.

Uzņēmums ir jauns spēlētājs Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē un iezīmē pavērsienu finanšu tehnoloģiju attīstībā, paverot jaunas iespējas uzņēmējiem un ieguldītājiem.

“Flow” ir reģistrēts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām nodrošināt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un sniegt saistošos papildpakalpojumus, tostarp kredītspējas novērtējumu, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un procentu likmes ierosinājumu, kā arī ziņojumdēļa izmantošanu.

Darbības atļaujas izsniegšana nav tikai administratīvs solis – tā apliecina “Flow” atbilstību standartiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī licence nodrošina caurskatāmu, drošu un investoriem uzticamu vidi, kā arī paver iespējas darboties vienotā Eiropas tirgū.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

No 2025. gada 1. jūlija Summus Capital OÜ obligācijas ar fiksētu gada ienesīgumu 8% apmērā ir iekļautas Nasdaq Tallinas biržas regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā.

Par godu iekļaušanai sarakstā Summus Capital šodien simboliski ieskandināja Nasdaq zvanu.

Šis ir viens no apjomīgākajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijas nekustamā īpašuma sektorā šogad – kopējais pieprasījums sasniedza 38,3 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās 977 investori, no kuriem 67% bija privātie, bet 33% – institucionālie investori.

Ģeogrāfiski visaktīvākie bija Igaunijas investori – viņi iegādājās obligācijas 17,8 miljonu eiro apmērā, kas veido 47% no kopējā apjoma. Lietuvas investori ieguldīja 13 miljonus eiro (34%), savukārt Latvijas – 7,5 miljonus eiro (19%).

Summus Capital piedāvāja līdz 30 000 obligāciju ar nominālvērtību 1 000 eiro. To termiņš ir 2029. gada 30. jūnijs ar fiksētu gada procentu likmi 8%, ko izmaksās reizi ceturksnī – 30. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 30. decembrī.

Šodien plkst. 18.00 starptautiskās konferences UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notiks Latvijas politiķu debates par tēmu “Vai kriptovalūtu un blokķēdes sektors Latvijai ir noderīga nozare?”, pievēršoties digitālo aktīvu, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sistēmas attīstībai Latvijā un Eiropā.

Debašu centrā būs jautājums, vai blokķēdes un kripto nozare Latvijai ir iespēja vai risks, un vai Latvijai būtu jācenšas kļūt par reģionālu Web3 un fintech centru. Politiķiem būs jāatbild arī uz jautājumu, vai viņu partijas līdz šim ir izdarījušas pietiekami, lai attīstītu šo nozari Latvijā, un vai digitālo finanšu sektors būs prioritāte nākamajos četros gados.

Tāpat debatēs tiks apspriests, vai Latvijai jābūt starp vadošajām Eiropas Savienības valstīm kripto un fintech regulējuma jomā, vai šobrīd Latvija zaudē konkurencē citām valstīm uzņēmumu piesaistē, kā arī – vai Latvijai būtu jāvirzās uz vērtspapīru un nekustamā īpašuma tokenizāciju.Īpaša uzmanība tiks pievērsta MiCA regulai, Latvijas Bankas lomai kripto uzņēmumu licencēšanā, stablecoins ietekmei uz maksājumu sistēmu, kā arī mākslīgā intelekta un kiberdrošības nozīmei finanšu sektorā.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vadību no 1.aprīļa pārņem Mindaugas Rakauskas, kurš līdz šim piecus gadus vadīja “TV3 Group Latvija”. Viņš amatā nomaina Arunu Mickeviciusu, kurš gandrīz trīs gadus vadījis uzņēmumu.

"Esmu gandarīts pievienoties šai profesionāļu komandai laikā, kad Bite atzīmē 20 gadus Latvijas tirgū," uzsver jaunais ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. "Mans mērķis ir turpināt uzņēmuma attīstību, stiprinot Bites pozīcijas un radot vēl lielāku vērtību vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu un 900 darbiniekiem visā Latvijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs “triple-play” jeb vienota balss sakaru, mobilā un optiskā interneta un TV pakalpojumu attīstība. Savukārt biznesa klientiem turpināsim piedāvāt modernus un drošus IKT risinājumus – no datu centriem un mākoņpakalpojumiem līdz kiberdrošībai. Īpašu uzmanību veltīsim izcilam servisam, klientu pieredzes pilnveidošanai un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai," saka Mindaugas Rakauskas.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notikušajās politiķu debatēs vairāku partiju pārstāvji bija vienisprātis – blokķēdes tehnoloģijas un digitālo aktīvu nozare Latvijai ir iespēja, nevis risks.

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd ir viens no progresīvākajiem regulējumiem Eiropā, taču valsts priekšrocības būs iespējams izmantot tikai tad, ja sekos ātrāka rīcība, skaidrāki noteikumi un ambiciozāka politika.

Debatēs piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS), politisko partiju pārstāvji Gatis Eglītis (Nacionālā apvienība – NA), Mārtiņš Krusts (Mēs mainām noteikumus – MMN) un Mārtiņš Mieriņš (Progresīvie – P), kā arī Saeimas deputāti Kristaps Krištopāns (Latvija pirmajā vietā – LPV), Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts – AS) un Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība – JV). Debates vadīja Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Latvijas iedzīvotāju kriptoaktīvu kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni 833 miljonu eiro apmērā, lai gan lielākā daļa investoru kontrolē salīdzinoši nelielus apjomus. Latvijā kriptovalūtas pieder aptuveni 11,5% pieaugušo jeb ap 175 000 cilvēku, liecina K33 Research aptaujas dati.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kriptovalūtās pieder 11,6% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 8,7% iedzīvotāju. Pētījumā tika novērotas arī dzimumu atšķirības attiecībā uz kriptovalūtu iegādi, proti, 15% vīriešu un 9% sieviešu Latvijā pieder kriptovalūtās. Taču kopumā sievietes veido aptuveni 41% no visiem kriptovalūtu īpašniekiem valstī. Salīdzinājumam, Baltijā, vidēji, sieviešu iesaiste kriptovalūtu tirgū ir 6%, bet Ziemeļvalstīs - 5%.

No visām Baltijas un Ziemeļvalstīm, Latvijā ir visaugstākais sieviešu īpatsvars, kurām pieder kriptovalūtās, jo īpaši starp sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tomēr kripto tirgū joprojām dominē vīrieši - katram ceturtajam vīrietim Latvijā vecumā no 18 līdz 39 gadiem pieder kriptovalūta. Interese par kriptoaktīviem pieaug ne tikai jauniešu vidū, bet arī vecāka gadagājuma grupās – 2026. gadā kriptovalūtas savā pārvaldībā iegādājās 13% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šajā vecuma grupā kriptoaktīvi piederēja vien 10% iedzīvotāju.

Šīs nedēļas sākumā Rīgā norisinājās kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēja vairāk kā 1000 dalībnieku, tostarp uzņēmumus no Itālijas, Zviedrijas, Maltas, Austrālijas, Slovēnijas, Spānijas, Singapūras, ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Šveices, Izraēlas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Vācijas, u.c. – krietni pārsniedzot organizatoru sākotnējās prognozes.

Šī lielā atsaucība apliecina Web3 un digitālo finanšu attīstības aktualitāti ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā.

“Vairākas pasaules līmeņa WEB3 kompānijas izrādījušas interesi par darbības uzsākšanu Latvijā, izvēloties Latviju par bāzi savai attīstībai Eiropā. Mūsu aplēses rāda, ka gadījumā, ja realizēsies pašlaik apspriestie biznesa plāni, Latvija jau gada laikā varētu saņemt desmitiem miljonu eiro lielus ieņēmumus nodokļu veidā un tiktu radītas simtiem ļoti labi apmaksātas darbavietas,” uzsver Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem.

“WEB3 nozare ir viena no tām nozarēm, kurā 98% no tās darbības būs vērsti uz eksporta tirgiem un tas mums kā mazai valstij ir īpaši svarīgi. Mēs esam tikai sākumā. Mums vēl priekšā daudz izaicinājumu, taču ticu, ka pavisam drīz Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kur būs iespējams oficiāli veikt nodokļu maksājumus ar kriptovalūtām,” papildina Reinis Znotiņš.

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).