Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi alternatīvā finansētāja “ERST Finance” uzņēmumam SIA “Flow” kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju.

Uzņēmums ir jauns spēlētājs Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē un iezīmē pavērsienu finanšu tehnoloģiju attīstībā, paverot jaunas iespējas uzņēmējiem un ieguldītājiem.

“Flow” ir reģistrēts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām nodrošināt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un sniegt saistošos papildpakalpojumus, tostarp kredītspējas novērtējumu, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un procentu likmes ierosinājumu, kā arī ziņojumdēļa izmantošanu.

Darbības atļaujas izsniegšana nav tikai administratīvs solis – tā apliecina “Flow” atbilstību standartiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī licence nodrošina caurskatāmu, drošu un investoriem uzticamu vidi, kā arī paver iespējas darboties vienotā Eiropas tirgū.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Sadarbībā ar “DEPO”, “Lidl” un “Moller Auto” Vastint Latvia īstenoja nozīmīga satiksmes mezgla pārbūvi Kārļa Ulmaņa gatves posmā starp Lielo, Lielirbes, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu. Pārbūve tika pabeigta 2024. gada novembrī.

Projekta rezultātā būtiski uzlaboti satiksmes risinājumi nozīmīgā mezglā, kas savieno Rīgu ar Mārupi, lidostu un Kurzemi. Pārbūves ietvaros izveidoti regulējami savienojumi starp Lielirbes un Lielo ielu, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu, radītas papildu braukšanas joslas, atjaunots brauktuvju segums, izbūvēti regulējami šķērsojumi ar ietvēm un veloceliņiem, kā arī radīta infrastruktūra četru pieturvietu izveidei esošajos un perspektīvajos sabiedriskā transporta maršrutos.

“Mēs 15 gadus cīnījāmies vieni, lai izveidotu pilnvērtīgus satiksmes savienojumus starp Rīgu un Mārupi. Esam gandarīti, ka mūsu jauni kaimiņi bija ieinteresēti sadarboties apkārtējās teritorijas attīstībā. Apvienojot spēkus, mums kopā izdevās pārliecināt kompetentās iestādes, savukārt apvienojot finanšu resursus – arī pārbūvēt abus krustojumus, padarot satiksmi uz Rīgas un Mārupes robežas ērtāku un drošāku visiem tās dalībniekiem. Man bija vairākas sarunas ar apkārtējo māju iedzīvotājiem Mārupes un Bieriņu pusē, kuri līdz šim vispār nelaida savus bērnus pāri Ulmaņa gatvei uz “Rimi” vai “Maximu" (un nupat tur atvēries arī “Lidl”), jo tas bija pārāk bīstami. Vairs tā nav,” pauž Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, un līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka darbaspēka nodokļi ir būtisks uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, taču šo nodokļu slogs daudzu potenciālo investoru skatījumā nebūt nav nozīmīgākais faktors, lai pieņemtu lēmumu par ieguldīšanu Latvijā.

Kas notiek Baltijā ar pārmaiņām nodokļu sistēmā? Vai tas ir naudas trūkums valstu makos vai recesijas sekas?

Tāpat kā jebkurā sfērā, arī nodokļos nekas nestāv uz vietas, situācija mainās. Arī valstu budžetos ir pieaugusi vajadzība pēc finansējuma, kur pēdējos gados nozīmīgākais pieaugums ir saistīts tieši ar drošību, kur pamatā ir ģeopolitiskās situācijas maiņa, līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu pārmaiņām Baltijā nav tikai lokāls raksturs, jo tādas ir arī, piemēram, Somijā, kur PVN septembrī paaugstināja par 2% uz 25,5%. Jā, šķiet, ka Baltijas mērogā nozīmīgākas nodokļu sistēmas pārmaiņas notikušas Latvijā, taču jārēķinās, ka tādas ir arī Igaunijā, kaut arī par tām bija zināms jau vairāk nekā pirms gada. Tikai Lietuvā šīs pārmaiņas ir vismazākās, un kopumā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts tieši nodokļu segmentā pašlaik kopumā, šķiet, ir vispievilcīgākā. Jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai, taču tas nebūt nav vienīgais, ko izvērtē potenciālie investori. Piemēram, pašlaik Latviju kā potenciālo bāzes vietu Austrumeiropā, izvērtē liels Kanādas investors, jo mūsu zemē, pēc potenciālā investora skatījuma, ir lieliska vide IT jomas straujai izaugsmei, neraugoties uz darbaspēka un patēriņa nodokļu likmju pieaugumu un konkurētspējas jautājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm.

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

Īstenojot mērķtiecīgu ieguldījumu stratēģiju “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, viens no Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “Linstow Baltic” nodevis ekspluatācijā jaunuzcelto A klases biroju kompleksu “Satekles biznesa centrs” ar kopējo platību 13 500 m2.

Īpašnieka veikto investīciju apjoms projekta būvniecībā sasniedz 36 miljonus eiro.

“Jau vairākas desmitgades “Linstow Baltic” ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, aktīvi veicinot “Rīgas Centrālā biznesa rajona” attīstību un transformāciju, padarot to pievilcīgāku iedzīvotājiem, strādājošajiem un investoriem. To apliecina uzņēmuma konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šajā apkaimē, īstenojot vērienīgus projektus: tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanu un A klases biroju centra “Origo One” izveidi. “Satekles biznesa centrs” ir nākamais solis apkaimes revitalizācijas projektā, sekmējot ilgtspējīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi un nostiprinot to kā vienu no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. Tas paplašina augstas kvalitātes biroja telpu un komerctelpu piedāvājumu Rīgas pilsētas sirdī, kas vienlaikus kalpo par piemēru, kā harmoniski integrēt kultūrvēsturisko mantojumu un tehnoloģiski attīstītu, mūsdienīgu darba vidi,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.

«Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji — maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,» skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimeme kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesiedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs — Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, saukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstis, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķija, Spānijā un Portugālē darbojas individuālā — ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. «Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kurā tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,» uz jautājumu par iņēmumiem, atbild J. Taukačs.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Uzņēmums “Digmatix” (iepriekš “Digital Mind”) ir parakstījis vienošanos ar Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu “BCS Itera” par tā 100 % akciju iegādi. Darījuma summa atklāta netiek.

Šis stratēģiskais darījums apvienos divus spēcīgus reģionālos “Microsoft” risinājumu partnerus un vēl vairāk paaugstinās “Digmatix” konkurētspēju reģionā, kā arī paplašinās piedāvāto risinājumu klāstu, ražošanas, mazumtirdzniecības nozarēs, finanšu un personāla vadības jomās.

“BCS Itera” komandā ir vairāk nekā 100 augsti kvalificētu speciālistu, kas pievienosies “Digmatix” grupai. Igaunijas uzņēmums ir pazīstams ar savu ilggadējo pieredzi mazumtirdzniecības nozares procesu automatizācijas risinājumos. Tāpat būtiska ir “BCS Itera” personāla vadības un algas aprēķina risinājumu pieredze – kopā ar “Digmatix” esošajām platformām tas veidos reģiona vadošo personālvadības un algu vadības risinājumu piedāvājumu.

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

Norwegian Block Exchange (NBX) sadarbībā ar Nexpay aicina finanšu nozares profesionāļus uz semināru par Bitcoin kā uzņēmumu aktīvu, iezīmējot korporatīvās finanšu pārvaldības pārmaiņas reģionā.

Bitcoin Treasury Strategy norisināsies 2025. gada 25. septembrī Startup House Riga, Lastādijas ielā 12, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, atbilstības speciālisti un citi finanšu profesionāļi, kas vēlas vairāk uzzināt par Bitcoin pieaugošo lomu uzņēmumu finanšu pārvaldībā.

Diskusijās piedalīsies vadošie nozares eksperti:

Par kapitāla tirgus izveidi Latvijā jau tiek diskutēts daudzus gadus un, lai arī privātā kapitāla kompānijas pēdējos gados arvien vairāk līdzekļus piesaista izmantojot kapitāla tirgu, tomēr valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktivitātes šajā jomā nav.

Lai arī savulaik, pirms dažiem gadiem valdībā tika skatīts ziņojums par to kā aktivizēt kapitāla tirgu Latvijā, kur viens no risinājumiem tika minēta valstij piederošo kapitālsabiedrību akciju daļas kotēšana biržā, tomēr līdz šim brīdim tā arī vēl nekas nav noticis.

Iespējamo cēloņu un seku skaidrošanai, šī gada 21. janvārī, plkst. 12.00 – 13.30, aicinām sekot līdzi Dienas Bizness rīkotajai diskusijai “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”.

Diskusijas dalībnieki:

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

No 2025. gada 1. jūlija Summus Capital OÜ obligācijas ar fiksētu gada ienesīgumu 8% apmērā ir iekļautas Nasdaq Tallinas biržas regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā.

Par godu iekļaušanai sarakstā Summus Capital šodien simboliski ieskandināja Nasdaq zvanu.

Šis ir viens no apjomīgākajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijas nekustamā īpašuma sektorā šogad – kopējais pieprasījums sasniedza 38,3 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās 977 investori, no kuriem 67% bija privātie, bet 33% – institucionālie investori.

Ģeogrāfiski visaktīvākie bija Igaunijas investori – viņi iegādājās obligācijas 17,8 miljonu eiro apmērā, kas veido 47% no kopējā apjoma. Lietuvas investori ieguldīja 13 miljonus eiro (34%), savukārt Latvijas – 7,5 miljonus eiro (19%).

Summus Capital piedāvāja līdz 30 000 obligāciju ar nominālvērtību 1 000 eiro. To termiņš ir 2029. gada 30. jūnijs ar fiksētu gada procentu likmi 8%, ko izmaksās reizi ceturksnī – 30. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 30. decembrī.

“INVL Private Equity Fund II”, lielākais privātā kapitāla fonds Baltijā un daļa no Invalda “INVL grupas”, ir parakstījis līgumu par 75% daļu iegādi Igaunijas lielākajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eesti Keskkonnateenused” (EKT).

Jāatgādina, ka Invalda “INVL grupā” esošajam “INVL Baltic Sea Growth Fond” ir akcijas arī Latvijā strādājošajā vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia.” Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Par tā norisi vēl ir jāsaņem Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājums, kā arī jāizpilda citi līgumā iekļautie nosacījumi. Esošie EKT akcionāri (vadība) uzņēmumā saglabās 25% līdzdalību. EKT grupa nodrošina plašu atkritumu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu klāstu, tostarp sadzīves atkritumu, otrreizējo izejvielu, būvniecības atkritumu, bīstamo atkritumu un bioatkritumu savākšanu un apstrādi, kā arī ielu uzkopšanu. Grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 77 miljonus eiro, nodarbinot aptuveni 800 darbiniekus.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Latvijas Banka ir apstiprinājusi obligāciju emisijas prospektu uzņēmumam OC VISION, kas ir vadošā redzes aprūpes grupa Baltijā. Šī būs OC VISION pirmā publiskā obligāciju emisija, un tajā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori no 2025. gada 4. jūnija līdz 17. jūnijam varēs ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar gada procentu likmi 6 % un dzēšanas termiņu 4 gadi. Minimālā parakstīšanās summa ir 100 eiro. OC VISION mērķis ir ieguldīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un reģionālajā izaugsmē. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North tirgū.

Zīmīgi, ka OC VISION obligāciju piedāvājums sākas laikā, kad pasaulē īpaša uzmanība tiek pievērsta miopijas tēmai jeb pieaugošajai tuvredzības izplatībai, īpaši bērniem. Prognozēts, ka līdz 2050. gadam miopija skars katru otro cilvēku pasaulē. Tuvredzība tieši bērniem bieži progresē īpaši strauji, taču, laikus diagnosticējot un lietojot speciālas brilles, redzes pasliktināšanos iespējams apturēt. OC VISION prioritāte ir šīs problēmas risināšana — uzņēmums jau ir atvēris miopijas kontroles kabinetus, kas pieejami trīs vietās Latvijā, un plāno to attīstīšanu turpmāk.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.