Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Pēdējā laikā Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami vietējie uzņēmumi, kas attīstībai piesaista finansējumu ar publiskajām obligāciju emisijām.

Interese ir īpaši liela par tiem, kas spēj apvienot reģionālu pieredzi ar izaugsmes plāniem starptautiskajos tirgos. Pie šādiem uzņēmumiem ierindojams arī vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding, kam šobrīd notiek publiskais obligāciju piedāvājums. Storent vienlaikus paziņojis par veiksmīgu ieiešanu Amerikas tirgū — soli, kam šobrīd seko mērķtiecīga paplašināšanās.

Baltijas finanšu konsultāciju uzņēmuma Superia partneris Lauris Balga, kurš specializējas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, uzsver, ka Storent gadījumā būtiska loma ir gan nozares dinamikai, gan izvēlētajam attīstības modelim: “Būvniecība ir globāli nozīmīga nozare, kurā būvtehnikas noma ir augošs segments. Mēdz teikt, ka būvniecības nozare ir viena no viskonservatīvākajām un pārdošanas process ir izteikti lokāls. Storent komanda kā tehnikas nomas speciālisti ir vienmēr bijuši spēcīgi digitālo risinājumu inovācijā, kas uzņēmumam kā celmlauzim ir palīdzējis augt un attīstīties gan Latvijā, gan virknē citu valstu.”

Mūsdienās auto iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka, bet auto finansēšanas iespējas vēl plašākas. Divi populārākie finanšu risinājumi auto iegādei ir auto kredīts un auto līzings. Šajā rakstā aplūkosim abu iespēju galvenās atšķirības, kā arī priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko variantu, tieši Tavām vajadzībām.

Kas ir auto kredīts?

Auto kredīts ir bankas vai citas kredītiestādes izsniegts aizdevums transportlīdzekļa iegādei, kad klients kļūst par automašīnas īpašnieku uzreiz pēc darījuma noslēgšanas. Auto kredīts parasti tiek izsniegts ar fiksētu procentu likmi, un tā atmaksas termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Auto kredīta priekšrocības

• Tūlītējas īpašumtiesības: Auto kļūst par pircēja īpašumu jau iegādes brīdī.

• Lielāka elastība: Nav nepieciešams ievērot noteikumus, kas bieži tiek piemēroti līzinga gadījumā, piemēram, nobraukuma ierobežojums.

Lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums piedāvā atlaidi noteiktu instrumentu* nomai līdz 50% no 22.- 30.aprīlim

Kas ir Ramirent?

Ramirent ir lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums Latvijā.

Ramirent piedāvā tehnikas nomu un pakalpojumus būvniecības un citu nozaru uzņēmumiem Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Ramirent pieder Loxam grupai, kas ir lielākais iekārtu nomas uzņēmums Eiropā un ceturtais lielākais iekārtu nomas uzņēmums pasaulē. Ramirent Latvijā sāka darboties 1997.gadā. Šodien Ramirent ir Latvijā plašākais būvtehnikas klāsts un nomas punktu tīkls ar 4 nomas punktiem Rīgā un 12 Latvijas pilsētās. Uzņēmumā strādā vairāk kā simts darbinieki.

Kādus pakalpojumus uzņēmums piedāvā?

Ramirent nomas produktu klāstā ir būvniecības instrumenti; blietēšanas tehnika; veltņi; dārza tehnika; elektroiekārtas; kompresori; ekskavatori un iekrāvēji; pacēlāji; transportēšanas darba rīki; sildīšanas un žāvēšanas ierīces, moduļi; noliktavas konteineri; pārvietojamās tualetes; sastatnes; veidņi un drošības aprīkojums. Mēs arī piedāvājam uzstādīšanas, transportēšanas, projektēšanas un konsultāciju pakalpojumus, kas saistīti ar būvtehnikas nomu.

Latvijā lielākais šķērslis taksometru tirgū ir aizliegums sniegt pakalpojumus ar līzingā esošām automašīnām, intervijā atzina transporta pakalpojumu un preču piegādes platformas "Bolt" prezidents Jevgenijs Kabanovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīs ir izaugsmes perspektīva, un tas arī attiecas uz regulējumu. "Viens no lielākajiem ir fakts, ka Latvijā nav atļauts līzingā esošām automašīnām darboties kā taksometriem un sniegt kopbraukšanas pakalpojumus, un tas rada milzīgu šķērsli autovadītājiem ienākt šajā tirgū," skaidroja Kabanovs.

Kabanovs atzina, ka Latvija varētu būt vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas aizliedz sniegt kopbraukšanas pakalpojumus līzingā esošās automašīnās. "Ir valstis, kur šādā gadījumā tiek piemērotas atšķirīgas apdrošināšanas prasības, ir valstis, kur tādēļ atšķiras līzinga nosacījumi, bet nav nevienas citas valsts, kur tas būtu vienkārši aizliegts," piebilda "Bolt" prezidents.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos uzņēmumi arvien stratēģiskāk izmanto banku sniegtās finansēšanas iespējas, fokusējoties uz trīs galvenajām prioritātēm: apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu ikdienas darbībai, tehnoloģiju un telpu modernizāciju, kā arī investīcijām ilgtspējīgos risinājumos.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai izsniegusi par 25% lielāku finansējumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Kādiem nolūkiem uzņēmumi biežāk izmanto banku sniegto finansējumu.

Mazie un vidējie uzņēmumi biežāk izvēlas kredītu biznesa attīstībai, īpaši izmantojot iespēju saņemt aizdevumus ar zemākiem procentiem, piemēram, sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Luminor banka jau piešķīrusi 33,3 miljonus eiro, kas ieguldīti mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībā. Bankas novērojumi liecina, ka uzņēmumu ieguldījumi veicinājuši to izaugsmi, paplašinot darbības apjomus un uzlabojot ražošanas efektivitāti. Visaktīvāk finansējumu izmantojuši transporta, administratīvo pakalpojumu, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozares uzņēmumi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Atbalstot vietējo uzņēmumu attīstību, AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) piešķīrusi 2,95 miljonu eiro finansējumu celtniecības tehnikas nomas uzņēmumam SIA "TRAKTORS.lv" uzņēmējdarbības attīstībai un jaunas tehnikas iegādei.

Šis finansējums veicinās uzņēmuma konkurētspēju un nostiprinās tā pozīcijas specifiskās celtniecības tehnikas nomas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.

SIA "TRAKTORS.lv" ir daļa no "Robirent" grupas, kurā ietilpst arī uzņēmums SIA "Ātrais Torņu Serviss". Grupa aktīvi darbojas Baltijas valstīs, kā arī citos Eiropas tirgos, tostarp Polijā, Čehijā un Ukrainā. Uzņēmumu pamatdarbība ietver pacēlāju, alumīnija torņu, ekskavatoru, būvtehnikas nomu, nodrošinot būvniecības nozares profesionāļus ar nepieciešamo aprīkojumu. SIA "TRAKTORS.lv" ir izveidots kā grupas uzņēmums, kas fokusējas uz celtniecības tehnikas nomas segmenta attīstību, piedāvājot plašu, modernu un efektīvu tehnikas klāstu klientiem dažādos tirgos.

Viens no lielākajiem infrastruktūras projektu vadības uzņēmumiem Lietuvā “Hisk”, kas ir arī galvenais akcionārs SIA “Latgales ceļdaris”, emitējis obligācijas 8 miljonu eiro vērtībā.

Ņemot vērā lielo investoru interesi, visas obligācijas tika izplatītas ar 9% gada procentu likmi. Obligācijas bija pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - 61% bija privātie investori un 39% - institucionālie investori. Obligāciju emisiju organizēja “Artea Banka”.

“HISK” ģenerāldirektors Roberts Ziminskis norāda: „Interese par obligācijām pārsniedza pat vislielākās cerības – investori iesniedza pieteikumus visai 8 miljonu eiro obligāciju emisijai. Tas apliecina, ka Baltijas valstu kapitāla tirgus dalībniekiem ir interese par infrastruktūras nozares uzņēmumiem ar daudzu gadu pieredzi, kas darbojas saskaņā ar mūsdienīgiem vadības principiem. Ticam, ka emisijas rezultāti iedrošinās arī citus uzņēmumus spert šo nozīmīgo soli izaugsmes vārdā, tādējādi stiprinot visu reģiona kapitāla tirgu un veicinot sabiedrībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību.“

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Lai gan pirmajā brīdī šķiet vilinoši vienkārši izvēlēties lētāko piedāvājumu, patiesībā uzticams partneris būvprojektā ir ļoti svarīgs. Tieši būvtehnikas noma ir nozare, kur kvalitātei un apkalpošanas līmenim ir izšķiroša nozīme ilgtermiņā.

Būvniecībā viss ir saistīts ar laiku un precizitāti. Kavēšanās tehnikas piegādē, neplānoti bojājumi vai sliktā stāvoklī esoša iekārta kavē darba procesu un rada ievērojamus zaudējumus. Tāpēc jautājums nav tikai “cik maksā?”, bet arī “vai varu uz viņiem paļauties?”.

Uzticams partneris nozīmē:

• savlaicīgu tehnikas piegādi un izvešanu;

• tehnisko stāvokli, kas atbilst drošības prasībām;

• iespēju ātri saņemt nomaiņu vai remontu problēmu gadījumā;

• skaidrus noteikumus un pārskatāmu līgumu.

Kvalitāte slēpjas detaļās - kā atpazīt profesionālu nomas sniedzēju?

Ne visi nomas uzņēmumi ir vienlīdz profesionāli. Dažiem rūp tikai darījuma noslēgšana, citiem - klienta ilgtermiņa uzticība. Kā atšķirt vienu no otra? Pievērs uzmanību niansēm. Tas, kā uzņēmums komunicē, kādā kārtībā ir viņu tehnika, un vai viņi piedāvā atbildes uz jautājumiem, daudz ko pasaka priekšā.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Latvijas būvniecības tirgū šobrīd notiek strukturālas pārmaiņas. Aizvadītajā gadā izaugsmi galvenokārt nodrošināja inženierbūvniecība, kur apjoms pieauga par vairāk nekā 25%.

Tajā pašā laikā ēku būvniecība saglabājās salīdzinoši vāja, un vairākos segmentos bija vērojama stagnācija. Šobrīd inženierbūves veido aptuveni pusi no visa būvniecības apjoma, un šo tendenci lielā mērā nosaka publiskā sektora investīcijas.

Valsts šobrīd ir lielākais pasūtītājs

Lieli infrastruktūras projekti, piemēram, ceļi, tilti, enerģētikas objekti, kā arī saules un vēja parki, tiek finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem. Tas nozīmē, ka būvniecības nozare kļūst arvien atkarīgāka no publiskā finansējuma cikliem. Valsts šobrīd ir lielākais pasūtītājs, un tas nosaka arī to, kur virzās uzņēmumu kapacitāte un resursi. Savukārt privātajā būvniecībā aktivitāti būtiski ietekmē finanšu tirgus situācija. Salīdzinoši augstās procentu likmes tieši ietekmē attīstītāju iespējas sākt jaunus projektus gan dzīvojamo ēku, gan komerciālajā segmentā. Ja aizņemšanās izmaksas ir augstas, daudzi projekti tiek atlikti vai netiek sākti vispār. Tas arī lielā mērā izskaidro ēku būvniecības stagnāciju. Rezultātā veidojas nelīdzsvarota situācija, vienā pusē ir intensīva aktivitāte infrastruktūras projektos, bet otrā - piesardzīga nogaidīšana privātajā sektorā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“HISK” uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi no 8% - 9%, tā tiks paziņota pēc pirmā izvietošanas posma noslēguma. Viens no lielākajiem infrastruktūras projektu vadības uzņēmumiem Lietuvā, kas ir arī galvenais akcionārs SIA “Latgales ceļdaris”, piedāvās obligācijas piecu miljonu eiro vērtībā, bet kopējais obligāciju programmas apjoms ir astoņi miljoni eiro.

Obligācijas pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī ir pirmā obligāciju emisija uzņēmuma sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma darbības un infrastruktūras projektu finansēšanai.

“Līdz šim esam realizējuši daudzus stratēģiski svarīgus infrastruktūras projektus Lietuvā, piemēram, darbus uz Viļņas–Utenas ceļa, turpinot tos arī jaunajos, šogad noslēgtajos, galīgajos posmos. Tāpat ir pabeigta desmit kilometru garā Via Baltica posma rekonstrukcija no Pasvales līdz Lietuvas–Latvijas robežai, paplašināta Kauņas lidostas ziemeļu perona zona, pārbūvēta lielākā daļa pievedceļu Rūdininku militārajā poligonā, izbūvēts dubultās izmantošanas ceļš pie Pabrades militārās bāzes, veikti darbi Šauļu lidostā, rekonstruēta infrastruktūra Pajuostes lidlaukā, kā arī izbūvēti pamati un infrastruktūra 42 megavatu jaudas vēja enerģijas projektam Kauņas rajonā,” norāda “HISK” ģenerāldirektors Roberts Ziminskis.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi SIA “Arsenal Industrial” līzingu viena miljona eiro apmērā jaunas celtniecības tehnikas iegādei, tādējādi sekmējot klientiem piedāvātās celtniecības tehnikas sortimenta paplašināšanu un palielinot tehnikas nomas iespējas.

SIA “Arsenal Industrial” ir viens no vadošajiem būvtehnikas nomas un tehnikas iegādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi būvniecības nozarē. Ik gadu uzņēmums apkalpo vairāk nekā 3500 klientus, noslēdzot 20 000 tehnikas nomas līgumu.

“Apkalpojot klientus visās trijās Baltijas valstīs, redzam, ka pēdējo gadu laikā palielinās pieprasījums pēc celtniecības tehnikas nomas pakalpojuma. Tas skaidrojams ar celtniecības pasūtījumu mainīgo pieprasījumu, dažādiem nestandarta objektiem, tai skaitā dīkstāvēm, kā arī cenu pieaugumu jaunās tehnikas segmentā. Klientiem arvien svarīgāka ir sniegtā pakalpojuma kvalitāte un ātrums – klienti vēlas savos būvniecības objektos saņemt savlaicīgi piegādātu, apkoptu, apdrošinātu tehniku, tai skaitā bieži ar tehnikas operatora pakalpojumu un nereti nestandarta darba laikos. Tehnoloģijas turpina strauji attīstīties, un būvniecības nozare nav izņēmums. Tas attiecas ne tikai uz celtniecības tehniku, bet arī uz klientiem piedāvātā servisa kvalitāti. Pateicoties digitālajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, saviem klientiem nodrošinām iespēju visus pakalpojumus noformēt attālināti, ko klienti šodien ļoti novērtē,” stāsta SIA “Arsenal Industrial” valdes loceklis Gints Vanags.