2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā.

Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.

Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā izsolēs atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, kuru izsoļu kopējā summa sasniegusi 9,5 miljonus eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš skaidro, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos. Nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.

Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2024.gadā atsavinājusi 117 valsts nekustamos īpašumus par kopējo summu 14,48 miljoni eiro. No īpašumu atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem citu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai novirzīti 4,12 milj. eiro, informē VNĪ.

Apjomīgākie ieguldījumi veikti Riga Makerspace pārbūvē (1,4 miljoni eiro) un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves būvkonstrukciju un inženiertīklu projektēšanas un būvdarbu izmaksu segšanā (385 tūkstoši eiro). Savukārt 2025.gadā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem plānots valsts nekustamajos īpašumos ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus eiro.

"Šobrīd būtiski samazinās valsts iespējas finansēt dažādas nekustamo īpašumu attīstības ieceres, tādēļ pieaug alternatīvu finansējuma avotu piesaistes nozīme. Viens no rīkiem kā VNĪ var rast nepieciešamo finansējumu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai ir īpašumu, kam nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, atsavināšana un iegūto līdzekļu novirzīšana pamata portfelī esošo īpašumu pielāgošanai un attīstībai. Atsavinātie īpašumi iegūst jaunus saimniekus, kas sniedz tiem attīstības iespējas, sakārto pilsētas vidi un padara tos atkal pieejamus uzņēmējdarbībai un sabiedrībai," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves rekonstrukciju bērnu un skolu jaunatnes izglītības centra vajadzībām, informē VNĪ.

PSMVM ir piesaistījis Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai jaunajās telpās izveidotu Bērnu muzeju ar veselības jautājumiem veltītu ekspozīciju, kas būs aplūkojama jau 2027.gadā, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Muzeja piebūves rekonstrukcijas ietvaros tiks izveidota izstāžu zāle un mācību klase-laboratorija, kā arī servisa infrastruktūra - ģērbtuves zona un labierīcību bloks. Bērnu muzeja mērķauditorija būs bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem. Pārbūve paredz lifta izbūvi, kas nodrošinās vides pieejamību ēkas abiem stāviem. Projekta ietvaros atjaunos inženiertīklus, kā arī izbūvēs ventilācijas un dzesēšanas sistēmas, kas nodrošinās piemērotas telpas krājuma priekšmetu eksponēšanai un laikmetīgu vidi mācībām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Noslēgusies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotā 2,39 miljonus eiro vērtā Patentu valdes ēkas Citadeles ielā, Rīgā, pārbūve un jaunās telpas nodotas atpakaļ lietotājam, informēja VNĪ.

18. decembrī notika svinīgā telpu atklāšana. Pārbūves un atjaunošanas darbi nodrošinās iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienuviet.

Telpu pielāgošanas laikā vienlaikus tika īstenotas vairākas būvniecības ieceres. Projekta būvniecības ieceres īstenoja SIA "Eltex", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Steelandglass", savukārt autoruzraudzību nodrošināja SIA "Baltex Group" un SIA "Jaunrīga". Kopējās projekta izmaksas veido 2,39 miljonus eiro. Projektā pārbūvēta ēka 847 kvadrātmetru apjomā un labiekārtota teritorija 2157 kvadrātmetru platībā.

Ēkas atjaunošana bija nepieciešama, ņemot vērā ēkas nolietojumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt telpu atbilstību klientu ikdienas vajadzībām un vides pieejamības prasībām, ņemot vērā arī ilgtspējību, skaidro VNĪ. Tāpat līdzšinējais telpu risinājums nebija piemērots, lai nodrošinātu iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienā ēkā - atsevišķas struktūrvienības bija izvietotas citā ēkā. Renovācija ļauj darbiniekiem turpmāk strādāt atvērta tipa modernās un ergonomiskās telpās, kā arī kvalitatīvi apkalpot klientus klātienē.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu, pieteikušies 3 būvuzņēmēji. Piedāvājumu cenas ir sākot no 101,55 miljoniem eiro, līdz 133,65 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu ir iesnieguši SIA ''AIMASA'', piegādātāju apvienība ''NSHC Group'', kuras sastāvā ir SIA ''Hanza Construction Group'' un SIA ''Baltic Construction Company'', kā arī personu apvienība ''SNL būve'', kuras sastāvā ir SIA ''SPYKE'', VAS ''Latvijas autoceļu uzturētājs'' un SIA NEWCOM Construction''.

Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 36 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

“Stradiņu slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras attīstības projektiem. Ņemot vērā projekta sarežģītību un mērogu, fakts, ka iepirkumā pieteikušies trīs pieredzējuši būvuzņēmēji ar atbilstošu kapacitāti, apliecina gan tirgus interesi, gan konkurences līmeni. VNĪ mērķis ir nodrošināt profesionālu, caurspīdīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu, ievērojot noteiktos termiņus un budžetu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot drošības, ilgtspējas un energoefektivitātes prasībām,” uzsver VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.