Būvniecība un īpašums

FOTO: Kundziņsalas attīstībā līdz 2030.gadam plāno ieguldīt vismaz 500 miljonus eiro

Db.lv,16.07.2025

Jaunākais izdevums

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas osta Kundziņsalā attīsta arī vērienīgu vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksu. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts līdzfinansējumu Kundziņsalas ziemeļu daļā līdz 2029. gadam tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: "Kundziņsala nav tikai vieta kartē – tā ir Latvijas ambīcija kļūt par viedās industrijas krustpunktu Eiropā. Mēs nepārveidojam tikai ostu – mēs pārveidojam domāšanu par to, kā attīstīt Latviju. Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldība un uzņēmēji kopā spēj radīt modernu, ilgtspējīgu un starptautiski konkurētspējīgu vidi. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir ne tikai veicināt investīcijas, bet nodrošināt to reālu pārtapšanu darbavietās, eksportā un pievienotajā vērtībā Latvijas ekonomikai."

Nodrošinot Kundziņsalā izbūvētās teritorijas iznomāšanu vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražojošiem uzņēmumiem, plānots nodrošināt eksportu 160 milj. eiro apmērā, radīt 650 darba vietas un ik gadu nomaksāt nodokļos vismaz 7,8 milj. eiro.

Rīgas osta jau vairākus gadus ir ciešs NATO stratēģiskais partneris un attīsta Kundziņsalas teritorijā nozīmīgu Latvijas valsts drošības un militārās mobilitātes punktu. Piesaistot Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūras (CINEA) līdzfinansējumu, Kundziņsalā īstenoti vairāki militārās mobilitātes projekti.

Izbūvējot un modernizējot Kundziņsalas autotransporta, dzelzceļa un piestātņu infrastruktūru ir paaugstināta militāro kravu apstrādes jauda un pilnveidota ostas savienojamība ar Ādažu militāro bāzi. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes kapitālsabiedrība LVR flote ar CINEA līdzfinansējumu ir iegādājusies jaunu daudzfunkcionālu hibrīdpiedziņas kuģi - ledlauzi, kas papildus ostas uzturēšanas pamatfunkcijām, sniedz arī militāru atbalstu Latvijas Robežsardzes un Krasta apsardzes dienestiem.

Sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, un piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, pašreiz notiek jauna satiksmes pārvada izbūve no Sarkandaugavas uz Kundziņsalu, ko plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gadā. Satiksmes pārvads nodrošinās tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabos kravu, kā arī militārā transporta mobilitāti uz/no ostas termināliem. Vienlaikus topošais satiksmes pārvads kopā ar Austrumu maģistrāli ļaus būtiski samazināt kravas auto plūsmu caur pilsētas centru, atslogojot Rīgas pilsētas satiksmes infrastruktūru un mazinot ostas ietekmi uz vidi.

Lai nodrošinātu efektīvu autotransporta un gājēju piekļuvi Kundziņsalai, kā arī attīstītu digitalizētu un automatizētu, ostas klientu prasībām atbilstošu loģistikas infrastruktūru, šeit top viens no Eiropā modernākajiem ostas caurlaižu kontroles punktiem. Tas nodrošinās automašīnu kustību sešās joslās, digitālu kravu datu apriti, mašīnredzes risinājumus autotransporta un personu identifikācijai, kā arī integrāciju ar Kontroles dienestu informācijas sistēmām vienotā ostas drošas piekļuves risinājumā.

Kundziņsala ir Rīgas ostas konteineru loģistikas centrs. Šeit tiek pārkrauts 72% no visiem jūras konteineriem Latvijā un seši no deviņiem aktīvajiem ostas uzņēmumiem Kundziņsalā ir iesaistīti konteinerkravu apstrādē. Jau šobrīd Kundziņsalā strādā tehnoloģiski jaudīgākie Rīgas ostas konteineru un beramkravu termināļi, kā arī modernas noliktavas un loģistikas uzņēmumi. Vairākos no šiem uzņēmumiem šobrīd norisinās jaunu kravu laukumu un noliktavu būvniecība, lai turpinātu termināļu diversifikāciju un apmierinātu augošo pieprasījumu pēc beramkravu noliktavu un konteineru apstrādes jaudām.

“Domāšanas paradigmai par ostām ir jāmainās. Tās vienmēr ir bijušas jebkuras valsts stratēģisks aktīvs un tās jāspēj gudri izmantot valsts un arī pilsētas izaugsmes interesēs. Kundziņsala ir lielisks piemērs, kas apliecina – Rīgas osta ir nozīmīgs valsts ekonomiskās drošības instruments, kas nodrošina uzticamu eksporta un importa koridoru, kā arī atbilstošu vietu ES ekonomikas ilgtspējai kritisko ražotņu izvietošanai. Rīgas osta izprot tās lomu valsts militārās drošības kontekstā, sistemātiski pilnveidojot un stiprinot militārās mobilitātes iespējas un veidojot alternatīvo piegāžu koridorus. Vienlaikus osta sekmē arī valsts enerģētisko ilgtspēju, piesaistot investīcijas vēja tehnoloģiju komponenšu, alternatīvo degvielu un citu inovatīvu ar zaļo enerģētiku saistīto produktu ražošanai,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Enerģētika

Investējot 85 miljonus eiro, Kundziņsalā taps vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Db.lv,17.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība.

Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un nodrošinot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau tuvāko gadu laikā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Projekts top sadarbībā ar investoriem no Ukrainas un Rīgas ostas uzņēmumu SIA PARS TERMINĀLS un tas iekļauts LIAA prioritāro investīciju projektu sarakstā. Šobrīd jaunās ražotnes būvprojekts atrodas saskaņošanā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Uzreiz pēc saskaņošanas tiks uzsākta atjaunīgās degvielas produktu ražotnes būvniecība.

“Jaunā ražotne ir solis esošā biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu tiešie ieguvēji būs gan degvielu tirgotāji, gan arī aviācijas sektors. Ražotne nodrošinās papildus izaugsmi citiem uzņēmumiem vides nozarē, ar ko mēs plānojam sadarboties, lai nodrošinātu izejvielu piegādi, kas atbilst biodegvielu ražošanas standartiem,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS līdzīpašnieks Armands Sadauskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā trešdien piestājis Lielbritānijas kruīza kompānijas "Ambassador Cruise Line" kuģis "Ambience", tādējādi atklājot šī gada jūras kruīzu tūrisma sezonu, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Kruīza kuģis ar 1292 pasažieriem Rīgā ieradies Baltijas jūras ziemas kruīza "Nordic City Escapes" ietvaros, apmeklējot piecas Skandināvijas un Ziemeļeiropas ostu pilsētas - Skāgenu, Stokholmu, Rīgu, Klaipēdu un Kopenhāgenu.

Kuģis "Ambience" ir 245 metrus garš un 36 metrus plats. Kuģiem ir desmit klāji un 789 pasažieru kajītes ar maksimālo ietilpību līdz 1400 pasažieriem.

Rīgas ostā kuģis ieradās no Stokholmas un trešdienas vakarā dosies tālāk uz Klaipēdu.

Brīvostā atzīmē, ka līdz šim bija ierasts, ka kruīza kuģi Rīgā sastopami gada siltajos mēnešos, tomēr pēdējos gados vērojama jauna tendence - aktīvā kruīzu sezona Baltijas jūras reģionā kļūst ilgāka. Kā norāda nozares eksperti, vienas no aktīvākajām šajā nišā ir tieši britu kruīza kompānijas.