Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).

Kā rīkoties privātpersonām (t. sk. saimnieciskās darbības veicējiem)

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles projektēšanas iepirkumu Valmieras teātrim.

Pieteikumus var iesniegt līdz 3. novembra plkst. 10.00.“Jaunais projekts sniegs iespēju Valmieras teātrim attīstīties vēl straujāk, ar pilnībā pielāgotām telpām, kas pavērs jaunas iespējas māksliniekiem. Projekta otrās kārtas īstenošana ļaus attīstīt teātra ēku tādā apjomā kā sākotnēji plānots, samazinās loģistikas izmaksas, un tiks nodrošināta piemērota un droša darba vide visiem teātra darbiniekiem, sniedzot būtisku ieguvu teātra izaugsmē,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izsludinātā projektēšanas iepirkuma mērķis ir radīt būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ietver dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles izveidi.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile), vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Jāņem vērā, ka pieslēgšanās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) iespējama tikai ar Latvijā izsniegtiem autentifikācijas līdzekļiem. Citu valstu izsniegtie autentifikācijas līdzekļi netiks pieņemti, norādīja VID.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti.

Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.

Esošā modeļa trūkumi

Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks.

Šā gada septiņos mēnešos ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumu dēļ iekasēti septiņi miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.

FM informē, ka 2025.gada plānotie ieņēmumi no ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem, kas ir piekritīgi VID, ir 6,7 miljoni eiro, savukārt septiņos mēnešos iekasēti gandrīz septiņi miljoni eiro jeb 103% no plānotajiem ieņēmumiem.

Pirmajos septiņos mēnešos, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus un uzņēmējiem precizējot deklarācijas, valsts budžetā papildus iekasēts vairāk nekā 1,1 miljons eiro, lielākoties pievienotās vērtības nodokļa veidā.

Tāpat FM informē, ka no 2025.gada 1.janvāra ieviests ierobežojums, ka komerciālo transportlīdzekļu bākā, iebraucot Latvijā no trešajām valstīm, drīkst būt ne vairāk kā 200 litri degvielas. Iepriekš vidēji tika ievesti ap 1200 litriem vienā bākā. Septiņos mēnešos Latvijā iebrauca vairāk nekā 13 000 kravas auto un ierobežojumu rezultātā tika novērsta vairāk nekā 13 miljonu litru bezakcīzes degvielas ievešana Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot papildu akcīzes nodokļa ieņēmumus vietējā tirgū.