Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.
Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile), vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Jāņem vērā, ka pieslēgšanās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) iespējama tikai ar Latvijā izsniegtiem autentifikācijas līdzekļiem. Citu valstu izsniegtie autentifikācijas līdzekļi netiks pieņemti, norādīja VID.
Katrs būvē savu sistēmu
Obligāciju turētājs Kaspars Kociņš uzsver, ka publiskajā telpā runājam par e-dokumentiem, obligāto ID karti (kas ļauj izmantot e-parakstu), par to, ka saziņai ar valsts iestādēm jābūt elektroniskai, taču līdz galam pat Baltijas mērogā vēl neesam atrisinājuši nodokļu maksātājiem efektīvu saziņu ar institūcijām. „Piemēram, Lietuvas kompānija var bez problēmām pieņemt e-dokumentu, kas parakstīts ar Latvijas ID, un papildināt to ar Lietuvas e-parakstu. Atver, redzi abus parakstus, šķiet — viss kārtībā. Bet nē: Lietuvas nodokļu inspekcija šādu dokumentu nepieņem. Rezultātā — drukā ārā, paraksti ar roku, sūti pa pastu. Sākumā paraksta Lietuvā, sūta uz Latviju, te paraksta, atpakaļ pa pastu uz Lietuvu. Un tad nodokļu inspekcija jau sit plaukstas — der!” tā savu pieredzi atklāj K. Kociņš. Viņaprāt, tas ir absurdi, ka elektroniski neder, bet ar roku uzvilkts ķeburs — ļoti der. „Tas nekas, ka paraksta parauga nav un to varētu uzvilkt ar kāju, degunu vai bērna zīmuli. Loģisks ir jautājums - kāpēc nesadarbojamies, un kāpēc katrs būvē savu sistēmu?” retoriski jautā K. Kociņš. Viņš arī norāda uz pozitīvo, ka dokumentus izskatīja nepilna mēneša laikā ar atbildi un Lietuvā ieturētā kapitāla pieauguma nodokļa atmaksu. „Bet vai visiem nebūtu ērtāk, ja viss notiktu elektroniski (apstiprinātu papīru tāpat atsūtīja pa pastu)? Vai tomēr tā ir slēpta pasta sistēmas subsīdija no institūciju puses?” tā K. Kociņš.
Visu rakstu lasiet 13.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.