Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.
Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.
Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu
Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.
Pasākumā piedalījās arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Dr. Māris Andžāns, kuršuzsvēra: „Politika nav raķešu zinātne – tā ir daudz sarežģītāka. Viena cilvēka lēmums var izmainīt pasaules ritējumu.” “Salīdzinot Latvijas darbības drošības un aizsardzības nozarē ar Baltijas un Ziemeļvalstīm - tempam ir jābūt ātrākam. Civilajā aizsardzībā progress ir nepietiekams, vēl š.g. aprīlī bija masu medijos publicēta informācija, ka tikai 30% iedzīvotāju ir nodrošinātas patvertnes, savukārt Ziemeļvalstīs šis rādītājs sasniedz 70%. Turklāt tās patvertnes arī noteikti paši esam redzējuši - parasti tās ir ne līdz galam piemērotas būves un pagrabi. Tur mēs varētu vēl daudz darīt. Aizsardzībā ir daudz izdarīts, bet tajā pašā laikā valsts aizsardzības dienesta atjaunošanā lēni virzāmies uz priekšu, salīdzinot ar Baltijas valstīm. Lietuvā, piemēram, apmāca 4 tūkstošus jauniešu gadā,” kopējo situāciju raksturoja Dr. Māris Andžāns.
Jāpiebilst, ka ar šo kritika nebeidzas. Ir aktuāla robežas infrastruktūras izbūve un jautājums par tīri fizisku drošības vides papildinājumu. Šādā situācijā arvien nozīmīgāku lomu ieņem arī privātās apsardzes uzņēmumi, kas ir pirmie saskarē ar kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko objektu aizsardzību. Apsardzes sektors ir potenciāli viena no pirmajām līnijām jebkāda konflikta gadījumā – tas nav tikai privāts uzņēmējdarbības lauks, bet valsts drošības sistēmas daļa, tāds ir kopējais secinājums no ekspertu izteikumiem.
Apsardzes tirgus Latvijā – sadrumstalots un haotisks
Patlaban uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju darbojas vidēji 17 uzņēmumi, kamēr Igaunijā tie ir tikai 3, Lietuvā – 7. Šāda pārblīvētība veicina negodīgu konkurenci, aplokšņu algu praksi un pakalpojumu kvalitātes riskus, atzina apsardzes uzņēmumu vadītāji. Lielākā daļa publisko iepirkumu joprojām tiek vērtēti pēc zemākās cenas principa, kas ir pretrunā ar drošības un kvalitātes prasībām. “Šobrīd daudzu kompāniju pakalpojumos nakts maiņās apsargi mainās ik pēc divām stundām. Varat minēt, kādēļ tā un vai tiešām dabā tā notiek, bet fakts, ka nakts tarifu šādā gadījumā nemaksā,” sarunu gaitā uz konkrētu nepilnību norādīja Grifs AG valdes loceklis Ainars Bundulis. Tas, ko apsardzes uzņēmumi vēlas, ir kopīgi ar DAIF Latvija apvienot spēkus drošības ekosistēmā, lai, sadarbojoties ar valsts institūcijām, varētu sakārtot nozari.
Izaicinājumi apsardzei
“Lai nozarei piesaistītu jaunus profesionāļus, ir jārada skaidra karjeras izaugsmes perspektīva. Pretējā gadījumā zaudēsim talantus, kas apgrūtinās nozares attīstību,” īsi secināja Danute Ambaine, Mega sargs valdes locekle. Proti, ir nepieciešamība mainīties un vairāk orientēties uz tehnoloģijām, nevis uz fizisko apsardzi, kuras jēga bieži ir apšaubāma, bet izmaksas - konstanti augstas. Kopumā ir nepieciešamība celt apsardzes darbinieku prestižu un kompetenci, kā arī risināt ar kiberdrošību un tehnoloģiju attīstību saistītos izaicinājumus. Līdztekus ne mazāk būtiska ir sabiedrības uzticība apsardzei kopumā. Apsardzes uzņēmumu pārstāvji vienbalsīgi uzsvēra, ka cilvēkiem jābūt pārliecībai, ka viņus sargā profesionāļi ar atbilstošu kompetenci un kvalifikāciju. Proti, vispārīgais secinājums ir, ka drošība nav tikai fiziska klātbūtne – tā ir uzticība, ko sabiedrība izjūt pret drošības ekosistēmu kopumā.
DAIF Latvija vadītāja Elīna Egle uzskata, ka apsardzes uzņēmumu pievienošanās DAIF Latvija iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas drošības sektorā, tā ir iespēja nozarē ieviest augstākus standartus, veicināt caurspīdīgumu un attīstīt sadarbību starp privāto, akadēmisko un publisko sektoru, lai kopīgi stiprinātu valsts drošību. Jāpiebilst, ka, ejot uz DAIF Latvija mediju brokastīm Zemkopības ministrijas 3. stāvā, Dienas Biznesu sagaidīja vairāki apsargi, lai identificētu un atļautu ieeju stratēģiskā ēkā. Salīdzinoši līdzīga apsardze ir stratēģiskos enerģētikas objektos. Ar to vēlos uzsvērt, ka DAIF Latvija ir pieņēmusi izaicinājumu, saprot tā mērogu, bet šobrīd vēl viss rit pa vecam. Priekšā ir daudz darba, normatīvo aktu izmaiņas, prasību izvērtēšana, nepieciešamības auditi. Katram šodien ir saprotams, ka portjē ar apsarga licenci ir stipri novecojusi drošības koncepcija, tomēr to vēl joprojām var praktiski redzēt katrā valsts iestādē, ministrijā vai infrastruktūras objektā.
UZZIŅAI
DAIF LatvijaDibināta 2013. gadāApvieno 150 biedrus (juridiskas personas)
DAIF Latvija nodrošina Latvijas dalību un pārstāvniecību NATO, ES konsultatīvajos formātos un Eiropas līmeņa jumta organizācijā - European Aerospace, Security and Defence Industries (ASD Europe)
VIEDOKLIS
Stratēģiska apvienošanās
Elīna Egle, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja
DAIF Latvija savā darbībā pārstāvēs apsardzes nozari un tās attīstības vajadzības un izaicinājumus. Šis solis iezīmē jaunu posmu Latvijas drošības un aizsardzības industriju attīstībā, stiprinot un paplašinot vienotu, spēcīgu nozares pārstāvniecību, kas apvieno tehnoloģiju izstrādātājus, ražotājus un pakalpojumu sniedzējus. DNKA biedru pievienošanās nav tikai juridiska formalitāte, bet gan stratēģiska apvienošanās, kas ļaus efektīvāk pārstāvēt kopīgās intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, veicināt inovāciju un tehnoloģiju pārnesi starp militāro un civilo, publisko un privāto sektoru, konsolidēt resursus un stiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku, kā arī paplašināt biedru partnerības eksporta un sadarbības projektos.
VIEDOKLIS
Apsardzi var sakārtot kopā ar DAIF
Artis Velšs, G4S Drošības operāciju direktors
Drošības kompāniju nozares asociācija ir darbojusies vairāk nekā 10 gadus. Gadu gaitā biedru skaits ir mainījies, bet pēdējā laikā darbojas trīs lieli uzņēmumi, kuri visi šobrīd jau ir DAIF biedri. Mēs esam gadu gaitā aicinājuši pievienoties arī citus uzņēmumus, kas atbilst mūsu kopīgajiem darba standartiem, proti, godīgi pakalpojumi atbilstoši likumam un caurspīdīga kompāniju darbība. Mēs panācām progresu, bet tas ir nepietiekams. 2013. gadā Latvijā bija 574 apsardzes nozares uzņēmumi, šobrīd ir aptuveni 340. Kopskaits ir samazinājies, bet atliek paraudzīties uz kaimiņzemēm, lai saprastu, ka tas vēl ir par daudz. Ir ļoti daudz tirgus dalībnieku, kas cīnās par savu vietu zem saules un ne vienmēr ar godīgām metodēm. Tās nav tikai mūsu aizdomas, bet par to liecina arī VID dati. Gandrīz puse no fiziskās apsardzes veicējiem ir riska grupā pēc VID novērtējuma. Tur ir runa gan par visa veida nodokļiem, gan neiesniegtu dokumentāciju, nodokļu parādiem. Tas neliecina par labu situāciju nozarē kopumā. Vēlos uzsvērt, ka, neraugoties uz to, ka šeit ir trīs lielākie nozares spēlētāji, lielākā daļa nozares uzņēmumu interesi par darbību asociācijā, par nozares sakārtošanu neizrāda. Ir arī saprotams, ka dzīve šādā purvainā atmosfērā šiem uzņēmumiem ir izdevīga. Apsardzē ir vairāk nekā 10 tūkstoši darba vietu. Apsardzē darbojas kompānijas, kas nodarbojas ar tehniskajām sistēmām, to apkopi, uzstādīšanu un uzturēšanu. Otra sadaļa ir fiziskā apsardze. Trešā joma ir inkasācijas pakalpojumi. Mūsdienu apsargs vairs nav tikai fizisks spēks pie durvīm – viņš kļūst par drošības ekspertu, kuram jāspēj strādāt ar datiem, tehnoloģijām un sarežģītām sistēmām. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pievienojāmies DAIF. Drošības ekosistēma Latvijā ir jāsakārto, ja runājam par apsardzi. DAIF ir ap 120 uzņēmumu, un mēs saredzam, ka šādā kombinācijā var panākt vairāk, esot daļa no Latvijas drošības sistēmas kopumā.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.
#1/2
