ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija (EM) aicina pieteikties uzņēmējdarbības konkursam "Eksporta un inovācijas balva 2025", kurā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā, informēja LIAA.

Uzņēmumi konkursā tiks vērtēti piecās kategorijās - "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions", "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs" un "Ekpsortspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Kategorijās "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Eksporta jaunpienācējs" pretendenti šogad aicināti pieteikties dalībai atklātā konkursā. Pieteikšanās paredzēta līdz 12.septembrim.

Uz balvu kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" var pretendēt komersants, biedrība, nodibinājums, plānošanas reģions vai pašvaldības iestāde, kas pēdējo divu gadu laikā ir ieviesis tirgū jaunu tūrisma produktu, kas ir ilgtspējīgs, inovatīvs, kvalitatīvs un ar augstu pievienoto vērtību. Produktam jānodrošina tūristu iesaistes iespēja un jābūt piemērotam ārvalstu tūristu vajadzībām.

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītājus un aktualitātes saistībā ar pārtikas cenu samazināšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka pārtikas cenu pieaugums ietekmē ne tikai mājsaimniecību budžetus, bet arī atspoguļo uzticēšanos tirgum kopumā.

Viņaprāt, ir nepieciešams īstenot mērķētus pasākumus, kas palielinās cenu caurspīdīgumu un veicinās godīgu konkurenci starp tirgotājiem un ražotājiem.

Valsts prezidents norādīja, ka noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir solis uz priekšu, tomēr pēc kāda laika ir nepieciešams izvērtēt faktisko ietekmi.

Latvija ar 178 balsīm uz diviem gadiem - 2026. un 2027.gadu - ievēlēta Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē (ANO DP).

Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu.

Latvija kandidēja uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un palika vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru.

Šogad vēlēšanās kandidēja Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas.

Ievēlēšanas gadījumā Latvija ir solījusi iestāties par ANO dalībvalstu, reģionālo organizāciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai stiprinātu noturību, veicinātu ilgstošu mieru un drošību, panāktu ilgtspējīgu attīstību un neatstātu nevienu novārtā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklējis SIA “Centrālā laboratorija” nesen atklāto Baltijā modernāko laboratoriju Rīgā, Grēdu ielā 4a, kur septembra pirmajā nedēļā tika izpildīts jau miljonais analīžu nosūtījums.

Vizītes laikā prezidents kopā ar uzņēmuma vadību un nozares ekspertiem iepazinās ar laboratorijas darbību, jaunākajām tehnoloģijām medicīnisko analīžu jomā un laboratorisko izmeklējumu lielo nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par tendencēm veselības nozarē, uzņēmuma nākotnes mērķiem un ieguldījumu sabiedrības veselībā, kā arī valsts noturībā.

Jaunā “Centrālās laboratorijas” automatizētā laboratorija, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro, ir viens no apjomīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Šīs investīcijas ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka aptuveni 70-75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorijas testu rezultātiem.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.