Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Drošība – cilvēka pamatvajadzība, kas mainās līdz ar tehnoloģijām

Maslova vajadzību hierarhijā drošība ierindojas uzreiz aiz fizioloģiskajām vajadzībām. Kad mums ir nodrošināts ēdiens, ūdens un miegs, nākamais līmenis ir drošība, no kā izriet kārtība, paredzamība un miers. Izņemot no piramīdas drošības slāni, sabrūk arī visas nākamās kārtas – piederības apziņa, novērtējums, cieņa un pašizpausme, taču digitālajā laikmetā drošības sajūta ir kļuvusi trauslāka nekā jebkad agrāk. No vienas puses, tehnoloģijas palīdz mums justies drošāk - signalizācijas, video novērošana, biometriskā identifikācija un kiberdrošības risinājumi sekmē aizsardzību gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē. No otras puses, tieši šie paši rīki bieži rada bažas par pārmērīgu kontroli, datu vākšanu un privātuma zudumu.

Pērnā gada “Gallup” Globālās drošības ziņojums liecina, ka cilvēku subjektīvā drošības sajūta pasaulē pēdējā desmitgadē ir uzlabojusies, tomēr salīdzinājumā ar 2020. gadu tā ir kritusies. Ekvadorā tikai 27% iedzīvotāju jūtas droši, kamēr Singapūrā – 94%. Drošības izjūta ir tieši saistīta arī ar dzīves kvalitāti - pētījumi apliecina, ka droša vide pagarina dzīves ilgumu pat par vairāk nekā gadu.

Drošības divējādā daba tehnoloģiju pasaulē

Par drošību tehnoloģiju attīstība laikā ir atbildīgi ne tikai IT speciālisti, tā ir ikviena cilvēka atbildība. Lielbritānijas IT uzņēmuma “AAG IT Services” ikgadējais starptautiskais pētījums liecina, ka visā pasaulē ik pēc 37 sekundēm kāds kļūst par kibernozieguma upuri, bet ik sekundi tiek nopludināti divu lietotāju dati. Vienlaikus tehnoloģijas palīdz novērst draudus - MI balstītās sistēmas spēj atpazīt krāpnieciskas darbības banku sektorā, prognozēt uzbrukumus infrastruktūrai vai pamanīt aizdomīgu uzvedību sociālajos medijos.

Drošības sajūtu saistībā ar tehnoloģijām ne vienmēr nosaka objektīvi fakti, to ietekmē arī katra cilvēka pieredze, zināšanas un personības iezīmes. Cilvēki ar augstākām digitālajām prasmēm biežāk jūtas droši, jo apzinās riskus un zina, kā tos mazināt. Par krāpnieku upuriem digitālajā vidē mēdz kļūt ne tikai tie, kuriem ir zemāka digitālā pratība, bet reizēm arī tie, kuri jūtas pārāk pārliecināti par sevi un aizmirst par elementāriem drošības pasākumiem. Drošība digitālajā vidē sākas nevis ar tehnoloģijām, bet ar ieradumiem - drošām parolēm, atjauninājumiem, veselo saprātu un kritisko domāšanu.

Tehnofīli un tehnofobi

Tehnoloģiju attīstība lielāko daļu sabiedrības ir sadalījusi divās grupās - tehnofīlos un tehnofobos. Tehnofīli uzlūko tehnoloģijas kā iespēju padarīt dzīvi drošāku, efektīvāku un ērtāku. Viņi uzticas inovācijām un pielāgojas pārmaiņām. Savukārt tehnofobi izjūt trauksmi un neuzticību - viņiem digitālā pasaule nozīmē risku privātumam, drošībai un pat identitātei. Tāpat pastāv arī dzimumu un vecuma atšķirības. Tiešsaistes drošības kompānija “eSafety Commissioner” izpētījusi, ka sievietes digitālajā vidē jūtas divreiz nedrošāk nekā vīrieši un biežāk piedzīvo ar tehnoloģijām saistītu vardarbību, savukārt banka “Barclays” nesen publicēja pētījumu, kas liecina – vīrieši biežāk kļūst par upuriem t.s. romantiskajai krāpniecībai tiešsaistē.

No kiberdrošības uz digitālo uzticēšanos

Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas - tās atspoguļo mūsu izvēles. Ja tās izmantojam apdomīgi un jēgpilni, tehnoloģijas var palielināt drošību un pat glābt dzīvības. Mākslīgā intelekta rīki slimnīcās palīdz ārstiem ātrāk diagnosticēt slimības, samazinot kļūdu risku, dažādi risinājumi palīdz atklāt krāpniecību un preventīvi mazināt riskus. Tomēr, ja trūkst atbildības un izpratnes, tie paši risinājumi var radīt jauna veida ievainojamību. Kiberdrošība sākas ar kritisko domāšanu, atbilstošu izglītību, izpratni un sadarbību.

Mēs nevaram apturēt tehnoloģiju attīstību, taču varam izvēlēties, kā tās izmantot – drošībai vai bailēm. Kiberdrošības mēnesis ir īstais brīdis atcerēties, ka drošība digitālajā vidē sākas ar ikvienu no mums – mazāk klikšķu uz aizdomīgām saitēm, vairāk drošu paroļu un regulāri ierīču atjauninājumi.