Informācijas tehnoloģijas (IT) uzņēmums SIA "Helmes Latvia" kļūst par programmatūras izstrādātāja "Atlassian" risinājumu ieviesēju un kompetences centru Latvijā, informē "Helmes Latvia".

"Atlassian" ir viens no pasaulē vadošajiem sadarbības un projektu vadības rīku izstrādātājiem, kura populārākie produkti ir "Jira", "Confluence", "Bitbucket" un "Trello". Tie palīdz efektīvāk plānot projektus, pārvaldīt uzdevumus, koordinēt komunikāciju un nodrošināt caurspīdīgu darbu visā organizācijā.

"Helmes Latvia" vadītājs Viesturs Bulāns norāda, ka "Atlassian" risinājumi ir kļuvuši par standartu globālos uzņēmumos un ļauj vienkāršot ikdienas darbus, kā arī stiprina komandas sadarbību. Latvijā redz potenciālu šo risinājumu plašākai ieviešanai, īpaši uzņēmumos, kas strādā starptautiskos tirgos vai intensīvi attīsta digitālos produktus.

"Atlassian" piedāvājuma ietvaros "Helmes Latvia" palīdzēs izvērtēt pašreizējos procesus, pielāgot un konfigurēt rīkus konkrētām darba vajadzībām, kā arī nodrošinās to savietošanu ar jau esošām sistēmām. Uzņēmums nodrošinās lietotāju apmācības un ilgtermiņa konsultatīvo atbalstu.

Programmatūras izstrādes uzņēmumu grupas „Helmes“, kurā ietilpst arī uzņēmums „Helmes Latvia“, ieņēmumi pērn pieauguši par 7,3%, sasniedzot 108,3 miljonus eiro.

EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pieauga līdz 13,9 miljoniem eiro, bet tīrā peļņa sasniedza 8,2 miljonus eiro. Eksports veidoja 69 miljonus eiro jeb 64% no grupas kopējiem ieņēmumiem.

„Uzņēmums turpina attīstīties, veicot apvienošanās un iegādes darījumus, kā rezultātā tiek paplašināts gan pakalpojumu klāsts, gan kompānija nostiprinās, kā vadošais mākslīgā intelekta un datu analītikas kompetences centrs Baltijas reģionā. Pērn grupa iegādājās 75% Igaunijas programmatūras izstrādes kompānijas „Trinidad Wiseman“ akciju, kā arī palielināja savu līdzdalību Lietuvas uzņēmumā „TeleSoftas“ no 70% līdz 92%, bet šogad iegādājās visas Igaunijas uzņēmuma "Infovara" akcijas. Tāpat uzņēmums ir atvēris jaunu izstrādes centru Polijā, kur ir viens no dinamiskākajiem un visstraujāk augošajiem IT talantu tirgiem Eiropā,“ skaidro „Helmes“ valdes loceklis Andress Kaljo.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu?

Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Gatavība darīt vairāk par minimumu

Viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, ir darbinieku iesaistes indekss (engagement index), kas parāda, cik lielā mērā darbinieki ir emocionāli, mentāli un praktiski iesaistīti savā darbā un organizācijas mērķu sasniegšanā. Šis indekss neparāda, vai cilvēkam patīk viņa darbs, bet gan, vai viņš ir gatavs ieguldīt vairāk, nekā prasa amata apraksts. Tas ietekmē darbinieku motivāciju, uzticēšanos organizācijai un vadītājam, kā arī darba kvalitāti un “klimatu” kolektīvā. Īpaši izaicinoši saglabāt augstus iesaistes rādītājus var būt uzņēmumiem, kur liela daļa vai visi darbinieki strādā pilnībā vai daļēji attālināti, tostarp IT nozarē.

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Latvijai piesaistīto investīciju apjoms aug

Tēma

Izstājoties no 66 starptautiskajām organizācijām, ASV konsekventi īsteno Nacionālās drošības stratēģiju

Aktuāli

Betona ekonomika

Top 500

Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā – Latvijas Finieris

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Tehnoloģijām ir jābūt cilvēcīgām un jāpalīdz cilvēkiem. Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns

Viedoklis

Būvnieku lieta – administratīvā tiesa nav linča tiesa. Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Runājot par to, kā mākslīgais intelekts (MI) maina darbinieku atlases procesu, bieži domājam par algoritmiem, kas palīdz analizēt iesūtītos CV, vai rīkiem, kas darba meklētājiem palīdz uzrakstīt motivācijas vēstuli vai noformēt rezumē, taču MI risinājumi var tikt izmantoti, lai radītu viltus personas, kas piedalās darba intervijās.

Viltus kandidāti attālinātajās intervijās izmanto sejas viltošanas jeb dziļviltojumu (deepfake) tehnoloģiju, kas ļauj uzdoties par citu personu. Tas visbiežāk tiek radīts ar mērķi piekļūt dažādai uzņēmuma iekšējai informācijai, kuru izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots

Tiešsaistes darba intervijas palīdz taupīt laiku un tās aizvien ir aktuālas tādās nozarēs, kā IT, kur darbs norit gan attālināti, gan klātienē un uzņēmumi konkurē par talantiem starptautiskā līmenī. Savulaik par šo problēmu vairāk runāja uzņēmumu vadītāji un personāla atlases speciālisti no Rietumeiropas valstīm vai ASV, kur pērnā gada dati liecina, ka 17% personāla atlases vadītāju ir saskārušies ar kandidātiem, kuri izmanto dziļviltošanas tehnoloģiju, lai mainītu seju un balsi (karjeras platformas “Resume Genius” pētījums). Taču šobrīd tendence izplatās visā pasaulē - konsultāciju un pētījumu uzņēmums “Gartner” prognozē, ka līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots. Tas nozīmē, ka problēma neies secen arī Latvijai – arī pie mums uzņēmumi jau saskaras ar šādu izaicinājumu.

Digitālā transformācija uzņēmējdarbībā ir viena no jomām, kur pieprasījums ir ļoti augsts un brīžiem pārsniedz pieejamo atbalsta budžetu.

Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā.

Tas, ka komersanti ir gatavi izmantot Eiropas Savienības fondu un valsts sniegtās atbalsta iespējas, lai sekmētu digitalizāciju, ir vērtējams ļoti pozitīvi, tomēr vienlaikus būtiski atcerēties, ka digitalizācijai ir jābūt stratēģijai, nevis vienreizējam projektam. IT sistēmas ir “dzīvi risinājumi”, kas sniegs atdevi vēl ilgi pēc izveides (pie nosacījuma, ja tās tiek veidotas pārdomāti), tomēr būs nepieciešamas investīcijas arī to uzturēšanā.

Vairāk nekā 35% Latvijas iedzīvotāju ikdienā aktīvi izmanto mākslīgo intelektu (MI), galvenokārt tas lietots privātām vajadzībām (28%), 16% izmantojuši MI darbam, bet 8% - izglītības procesā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par aizvadīto gadu.

MI risinājumi aktīvi tiek ieviesti arī organizācijās gan privātajā, gan valsts sektorā – “Eurostat” dati liecina, ka šobrīd jau katrs piektais uzņēmums ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto MI. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šie rādītāji strauji aug, taču vienlaikus aizvien biežāk izskan diskusijas par reāli MI ietekmi uz biznesa rādītājiem un efektivitāti. Un šeit skaitļi ir krietni atšķirīgāki - tikai aptuveni 1% uzņēmumu uzskata, ka MI ir pilnībā integrēts un rada būtisku biznesa rezultātu (“McKinsey & Company” pētījums).

Tikai 23% uzņēmumu saskata pozitīvas pārmaiņas no MI

Starptautiskais ziņojums “Cilvēka iespēju paplašināšana ar MI darba vidē” (“Superagency in the Workplace”) liecina, ka MI reālā ietekme uz biznesa rezultātiem pagaidām ir krietni ierobežota - MI vēl nav nodrošinājis būtisku investīciju atdevi uzņēmumu līmenī un dažādās nozarēs aptaujātie augstākā līmeņa vadītāji norāda, ka līdzšinējie ieguvumi no MI ieviešanas ir ierobežoti – tikai 19% uzņēmumu ieņēmumi pieauguši par vairāk nekā 5%, vēl 39% novērojuši mērenu pieaugumu – robežās līdz 5%, savukārt 36% vispār nav jutuši būtiskas izmaiņas. Arī izmaksu ziņā ieguvumi pagaidām ir pieticīgi, tikai 23% uzņēmumu saskata pozitīvas pārmaiņas. Tas ļauj secināt, ka šobrīd liela daļa organizāciju izmanto MI pagaidām bez reālas ietekmes uz biznesa rezultātiem.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.