Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Litgrid" meklē uzņēmumu viena no galvenajiem elektrosavienojumiem ar Latviju rekonstrukcijai.

Uzņēmums plāno rekonstruēt 83 kilometru garo 330 kilovoltu (kV) gaisvadu līniju starp Panevēžu un Aizkraukli.

Projekts paredz palielināt elektropārvades jaudu starp Lietuvu un Latviju, kā arī paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, ceturtdien paziņoja "Litgrid".

"Līnija starp Aizkraukli un Panevēžu ir īpaši nozīmīga atjaunojamās enerģijas attīstībā Lietuvas ziemeļos, kur investori plāno jaunus vēja un saules parkus. Tā ir viens no četriem 330 kV starpsavienojumiem ar Latviju," klāstīja uzņēmuma vadītājs Roks Masjulis.

Līnijas rekonstrukciju plānots sākt nākamgad un pabeigt līdz 2028.gada beigām.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno nodrošināt 70-100 miljonu eiro lielas investīcijas, kas prioritāri būs pieejamas tieši Latgales reģionam, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.

Ceturtdien KEM atklāja Latgales pārstāvniecību Rēzeknē, pirmo reizi verot durvis plašākam interesentu lokam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvijas un īpaši austrumu pierobežas iedzīvotāju labklājība ir valsts drošības jautājums. Pārstāvniecības izveides mērķis ir veicināt investīciju piesaisti reģionam, lai sekmētu ekonomisko attīstību, konkurētspēju un celtu labklājību.

"Pārstāvniecība kalpos kā atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, nodrošinot tuvāku klātbūtni reģionā. Sagaidām, ka pārstāvniecības izveides rezultātā mums izveidosies ciešāka saikne ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākas reģiona vajadzību izpratnes veidošanai," norāda Melnis.

Latvijā kuģu būvētavā "AtoZ" sākta pirmā ar ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju darbināmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskotā informācija.

Kopējais projekta budžets ir 3,38 miljoni eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Projekts tiek īstenots, pateicoties plašai starptautiskai partnerībai, un tā vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā aktīvi iesaistījušies arī citi partneri no Francijas, Lietuvas un Igaunijas.

LIAA informē, ka projekts "Piekrastes zvejas kuģi, kas tiek darbināti ar nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementu" ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti un zaļo pāreju Baltijas jūras reģionā. Tajā tiek radīts zvejas kuģis ar pilnībā bezemisiju piedziņu, ko nodrošinās ūdeņraža degvielas šūnu sistēma un elektriskais dzinējs. Topošais kuģis būs nepilnus 12 metrus garš, un tā konstrukcija būs pielāgota reālajiem zvejnieku darba apstākļiem piekrastes ūdeņos.

Vides pieejamības un fiziskās drošības uzlabošanai Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē plānots tērēt miljons eiro, piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Reģionālās attīstības fonda finansējumu, liecina informācija Jūrmalas pašvaldības mājaslapā.

Jūrmalas dome atbalstījusi SIA "Dzintaru koncertzāle" pretendēšanu uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kas plānots 85% apmērā no projekta izmaksām jeb 850 000 eiro.

Projekta mērķis ir uzlabot Dzintaru koncertzāles pieejamību dažādām maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, pensionāriem un jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, uzlabojot nepieciešamo infrastruktūru un tādējādi uzlabojot skatītāju, mākslinieku un darbinieku uzturēšanās apstākļus Dzintaru koncertzāles teritorijā.

Veicot infrastruktūras uzlabojumus, vienlaikus jāievēro Dzintaru koncertzāles izmantošanas un saglabāšanas norādījumi.

Projektā paredzēta arī uz sociālo iekļaušanu vērstu mērķa grupu vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma veidošana, kas radītu pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, veicinātu dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, un ar kultūras pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību un stiprinātu kopienas kultūras identitāti, veicinātu tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulētu uzņēmējdarbību, nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

AS "Sadales tīkls" noslēdzis eksporta pilotprojektu par uzņēmuma ražoto koka balstu piegādi ar Igaunijas sadales sistēmas operatoru (SSO) "Elektrilevi", informēja "Sadales tīklā".

Lielu daļu "Sadales tīkla" elektrotīkla veido virszemes infrastruktūra, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī koka balsti. Elektrotīklam nepieciešamos koka balstus uzņēmums ražo koka balstu ražotnē.

Balsti ir starptautiski sertificēts produkts, kura izejmateriāls ir Latvijas priede. Savukārt būtisks produkta kvalitātes priekšnoteikums ir iespēja izsekot kvalitātei katrā ražošanas posmā.

"Sadales tīkla" koka balstu ražošanas kapacitāte ir pietiekama, lai pilnībā nosegtu Latvijas vajadzības un vienlaikus attīstītu arī eksportu. Tādējādi eksports tiek veidots kā papildu attīstības virziens, nekonkurējot ar pamatvajadzību nodrošinājumu. Vienlaikus Latvijas tirgū "Sadales tīkls" koka balstus ražo tikai savām vajadzībām - elektrotīkla uzturēšanai, uzsver uzņēmumā.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Valsts austrumu robežas apsardzības tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvē darbi norit pēc plāna, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Viss rit pēc plāna," viņš sacīja, norādot, ka līdz šim projektā ir izdarīts salīdzinoši daudz, tostarp visu vairāk nekā 450 kilometru garumā ir veikta projektēšana un šobrīd darbi notiek vairāk nekā 200 kilometru garā posmā. Šogad testa režīmā plānots robežsardzei nodot apmēram trešo daļu jeb posmu 150 kilometru garumā, bet līdz nākamā gada beigām paredzēts nodot visu.

Tajā pašā laikā Ozols atzīmēja, ka sarežģījumus rada tas, ka tiek bojāta jau izveidotā infrastruktūra.

"Sarežģījumi ir apstāklī, ka jau izveidotais tiek bojāts no pretinieku puses, bet lielā mērā mēs ar to rēķinājāmies un rodam dažādus risinājumus, lai šī infrastruktūras bojāšana būtu ar pēc iespējas mazākām sekām," sacīja Ozols, piebilstot, ka līdz šim tika bojāts žogs, izgriežot atsevišķus posmus vai apgāžot stabus, bet šobrīd tiek bojātas elektrības sadalnes vai datu pārraides mezgli.

SIA “Baltic Waste & Energy Group” (BWEG), kas pēdējos gados piedzīvojusi strauju izaugsmi un kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju Baltijas vides un atkritumu apsaimniekošanas nozarē, sper nākamo soli savas attīstības stiprināšanā – izveidojot uzņēmuma padomi.

Padomes mērķis ir nodrošināt stratēģisku pārraudzību, integrēt augstākā līmeņa kompetenci grupas pārvaldē un nostiprināt grupas ilgtspējīgu virzību nākotnē.

BWEG dalībnieku kopsapulcē par BWEG padomes priekšsēdētāju tika apstiprināts uzņēmuma dibinātājs Roberts Binde, un līdzās viņam padomē darbosies divas sabiedrībā respektētas personības ar nozīmīgu pieredzi – Gatis Kokins un Raimonds Vējonis.

"Gata Kokina un Raimonda Vējoņa pieredze, sasniegumi un reputācija runā paši par sevi – viņu iesaiste ir apliecinājums mūsu potenciālam, ambīcijām un skaidram kursam uz dinamisku BWEG izaugsmi," uzsver Roberts Binde.

“Jaunās BWEG padomes galvenais fokuss būs mūsdienīgas korporatīvās pārvaldības ieviešana uzņēmumu grupā. Tas nozīmē, ka vispirms izzināsim akcionāru gaidas – kas viņu skatījumā ir būtiskākie grupas vadības uzdevumi, kā arī izvērtēsim esošo stratēģiju un galvenos riskus. Jau šobrīd ir skaidrs, ka akcionāri vēlas strauju izaugsmi. Tam ir visi priekšnoteikumi: plašs sadrumstalota tirgus konsolidācijas potenciāls un spēcīga grupas kapitalizācija. Padome ciešā sadarbībā ar valdi izstrādās jaunu stratēģiju, uzraudzīs tās īstenošanu, nodrošinās efektīvu risku pārvaldību un veidos atklātu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm – patērētājiem, pašvaldībām un vides uzraudzības institūcijām”, norāda SIA ”Baltic Waste & Energy Group” padomes loceklis Gatis Kokins.

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā.

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.

Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.

Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.

Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.

Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.

"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".

Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.

Latvijas Universitātes (LU) fonds kopā ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti un LU Banku augstskolu iedibina jaunu ilgtermiņa pētniecības stipendiju programmu “Rietumu Bankas stipendija”.

Projekta ietvaros tiks atbalstīti izcilākie maģistra līmeņa pētnieciskie darbi Latvijas ekonomikai nozīmīgās, pielietojamās un sabiedrību uzrunājošās tēmās.

Projekts tiek īstenots sadarbība ar Rietumu Banku, kura ir piešķīrusi tam finansējumu 20 tūkstošus eiro apmērā. Šis finansējums nodrošinās atbalstu ne tikai maģistrantūras studentiem ekonomikas, finanšu un grāmatvedības jomās, bet arī viņu darbu vadītājiem.

Kā norāda LU fonda vadītāja Zaiga Pūce: „Šī sadarbība apliecina, ka Latvijas Universitātes akadēmiskais pienesums industrijai tiek novērtēts. Atbalsts talantīgākajiem studentiem vēl studiju laikā ir būtisks – tas ne tikai sekmē izpratni par industrijas vajadzībām, bet arī veicina zinātnes izcilību. Kad savas jomas nozīmīgākie spēlētāji apvieno spēkus, tiek stiprināta zinātne un celta Latvijas labklājība.”

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

AS Agrova International, kas ir māteskompānija AS APF Holdings (Nasdaq Riga: EGG), tās dibinātāja Jurija Adamoviča vadībā ir iegādājusies 100% akciju Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings.

Transakcijas kopējā vērtība ir 40 miljoni eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumu ārvalstu iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā.

Pēc šī soļa Sunrise Group kļūst par pilnībā piederošu Agrova International meitas uzņēmumu un papildinās Agrova grupu, kurā jau ir Latvijā bāzētais olu un olu produktu ražotājs APF Holdings, tādējādi būtiski paplašinot Latvijā dibinātās grupas darbības ģeogrāfiju un nostiprinot tās pozīcijas kā Eiropas mēroga spēlētājam olu un olu proteīna produktu nozarē. Darījumu finansiāli atbalstīja Accession Capital Partners – attīstības kapitāla fonds ar ievērojamu pieredzi lauksaimniecības uzņēmumu izaugsmes veicināšanā.

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu “Kurekss” uzstādījis pirmo privāto 5G tīklu Baltijas valstīs šāda veida ražošanas uzņēmumā. Šis projekts iezīmē jaunu posmu rūpniecības digitalizācijā, nodrošinot augstāku efektivitāti, drošību un inovāciju iespējas kokapstrādes nozarē.

Privātais 5G tīkls ir uzņēmuma vajadzībām izveidots slēgts mobilais tīkls, kas darbojas neatkarīgi no publiskā tīkla. Tas nodrošina stabilu un ātru datu pārraidi, drošību un iespēju savienot dažādas iekārtas – no ražošanas līnijas sensoriem līdz planšetēm un autonomām iekārtām. Atšķirībā no Wi-Fi, 5G tīkls nodrošina uzticamu savienojumu arī kustībā, kas ir būtiski lielās ražošanas teritorijās.

LMT prezidents Juris Binde uzsver: “Privātie 5G tīkli ir būtisks solis industriālās digitalizācijas attīstībā. Tie ļauj uzņēmumiem ieviest risinājumus, kas prasa īpaši ātru, stabilu un drošu savienojumu – no automatizētām ražošanas līnijām līdz IoT un robotizācijai. LMT kā pirmais Latvijā uzsāka 5G ieviešanu, un šodien mēs redzam, kā šī tehnoloģija kļūst par pamatu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, bet arī radīt risinājumus ar eksporta potenciālu, kas palīdzēs Baltijas reģionam kļūt par inovāciju līderi.”

Šodien, sākas IPAS INDEXO, kas ir mātes uzņēmums INDEXO finanšu pakalpojumu grupai, brīvprātīgais AS DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ilgs līdz 8. decembra plkst. 15:30. INDEXO piedāvājuma mērķis ir iegūt vairākumu DelfinGroup kapitālā un izveidot vadošo vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupu, realizējot sinerģijas iespējas, ko sniegtu abu finanšu grupu sadarbība.

Līdztekus no šodienas, 24. novembra, līdz 5. decembrim INDEXO īsteno arī publisko kapitāla piesaisti, emitējot jaunas akcijas. INDEXO plāno piesaistīt līdz 7,5 miljoniem eiro, jaunās emisijas akcijas cena ir 10,15 eiro. Piesaistītais kapitāls tiks izmantots DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājuma īstenošanai, kā arī INDEXO Bankas tālākai attīstībai, tostarp INDEXO Bankas kreditēšanas apjomu audzēšanai. Iecerēts, ka šī ir viena no pēdējām publiskajām kapitāla piesaistēm, un nākotnē INDEXO izaugsmi finansēs no peļņas.

DelfinGroup brīvprātīgā akciju atpirkuma darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt 7.3 AS DelfinGroup akcijas pret vienu IPAS INDEXO akciju. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju, ievērojot prospekta nosacījumus. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā. INDEXO vērš uzmanību, ka piedāvājuma sākuma un beigu laiki var atšķirties atkarībā no akcionāra izvēlētā vērtspapīru brokera.