Bērnu slimnīcā pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts jaunākajām bērnu māsām, kuras ar savu darbu un izvēli iedvesmo citus. Stipendijas saņēmušas desmit Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību studentes, kuras paralēli mācībām jau strādā Bērnu slimnīcā.

Stipendiju programmu šogad iedibinājis Bērnu slimnīcas fonds, pateicoties Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam – lai stiprinātu bērnu māsu profesijas prestižu un motivētu jaunos speciālistus turpināt darbu slimnīcā. Stipendija kopumā 2000 eiro apmērā tiek piešķirta uz veselu mācību gadu, palīdzot jaunajām māsām apvienot darbu ar studijām.

“Bērnu slimnīcas fonds jau gadiem redz, cik būtiska ir māsas loma bērnu aprūpē. Māsas profesija prasa gan zināšanas, gan empātiju un spēju būt līdzās brīžos, kad bērniem un ģimenēm tas ir visvairāk vajadzīgs. Šī stipendija ir ne vien finansiāls atbalsts, bet arī iespēja pateikt paldies par drosmi izvēlēties šo ceļu un dot pārliecību, ka māsu darbs ir sabiedrības cienīts un novērtēts. Tādēļ esam no sirds pateicīgi arī Nākotnes Atbalsta fondam un Rietumu Bankai, ka šo ļoti vērtīgo iniciatīvu varam īstenot,” pauž Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Sākoties jaunajam 2025./2026. gada akadēmiskajam mācību gadam, Signet Banka – vietējā kapitāla un vadošā investīciju banka Latvijā – uzsāk sadarbību ar Latvijas Universitātes fondu, izveidojot “Signet Bankas izcilības stipendiju”.

Stipendijas mērķis ir atbalstīt talantīgus un mērķtiecīgus ekonomikas un finanšu nozares jaunos profesionāļus, stiprinot jaunās paaudzes līderu izaugsmi Latvijā.

“Izglītība ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem, kas jāveic mūsu pašu izaugsmē un valsts nākotnes labklājībā. Atbalstot talantīgus un mērķtiecīgus studentus, mēs stiprinām topošos profesionāļus, kuri veidos Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Ar šo stipendiju vēlamies dot iespēju jaunajiem līderiem īstenot savas ambīcijas un sasniegt augstākos mērķus," uzsver Ineta Done, Signet Bankas valdes locekle.

Signet Bankas izcilības stipendija paredzēta LU un LU Banku augstskolas 1. un 2. kursa maģistrantūras studentiem, kuri izceļas ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem, aktīvu pilsonisko attieksmi un motivāciju veidot karjeru Latvijā. Šī iniciatīva ir vēl viens solis Signet Bankas apņēmībā veicināt finanšu pratību, vietējo talantu attīstību un ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības izaugsmē.

Līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi. Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Valdības sēdē izskatīs saprašanās memorandus, kurus plānots parakstīt starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.

“Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība, drošība un atbalsts ģimenēm. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.

Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu nozares asociācija (FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar pensiju pārvaldniekiem veidos fondu "Izaugsmei un aizsardzībai", kura pieejamais finansējums būs 100 miljoni eiro, informē EM.

Vienlaikus fonda finansiālo apjomu būs iespējams palielināt. Tā investori būs otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, ieguldījumu fondi, "Altum" un citi institucionālie investori, nodrošinot līdzsvarotu finansējuma struktūru.

Fonda izstrādē piedalās tādi pensiju pārvaldnieki kā "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, "CBL Asset Management", "SEB Investment Management", "Luminor Asset Management" un "INVL Asset Management".

Fonda "Izaugsmei un aizsardzībai" mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tai skaitā aizsardzības nozares uzņēmumos, infrastruktūras un publiskās privātās partnerības (PPP) projektos.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.35 miljonu eiro finansējumu Igaunijas uzņēmumam Juhkentali 13 OÜ modernas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai Tallinā, Igaunijā.

Jaunais mājokļu projekts atrodas Tallinas centrā, Kesklinna rajonā, Juhkentali ielā 13. Rietumu Bankai šis ir jau otrais nekustamā īpašuma kreditēšanas projekts ar šo attīstītāju – iepriekš jau ir realizēts apjomīgs Kadrioru Plaza projekts, kurā ir 95 dzīvokļi un 40 komerctelpas.

Jaunajā sešstāvu ēkā būs 15 dzīvokļi, kā arī komerctelpas. Projektā būs gan mazāki dzīvokļi ar platību ap 42 m2, gan plašāki četru un piecu istabu dzīvokļi aptuveni 110 m2 lielumā. Dzīvokļu pārdošanas cenas ir no aptuveni 230 tūkstošiem eiro līdz aptuveni 575 tūkstošiem eiro.

“Rietumu Bankas stratēģija ir aktīvi strādāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā un citviet Eiropas Savienībā, kur vien redzam veiksmīgas sadarbības potenciālu ar klientiem, kas rada jaunu ekonomisko vērtību. Šis projekts ir turpinājums jau nostiprinātai sadarbībai ar īpašumu attīstītāju Tallinā un tas papildina mūsu plašo jaunu mājokļu kreditēšanas portfeli. Katrs jauns projekts papildina bankas pieredzi un zināšanas par konkrēto valsti, tirgu un nozari, un attiecīgi ļauj izvērst kreditēšanu arī ārpus Latvijas robežām,” saka Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

No 22.septembra līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”. Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Uzņēmumu grupa “APF Holdings” (kotēta Nasdaq Riga First North: EGG), uzsāk jaunu investoru lojalitātes programmu.

Tā izstrādāta ar mērķi stiprināt uzņēmuma un tā ieguldītāju ilgtermiņa sadarbību, sniedzot praktisku pievienoto vērtību - iespēju tuvāk iepazīt uzņēmuma premium klases veselīgā uztura un inovāciju zīmolu “Fiteg2”.

Jurijs Adamovičs, “APF Holdings” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs: “Tieši 10. oktobrī - Starptautiskajā Olu dienā - pirms diviem gadiem “APF Holdings” sāka savu publisko ceļu, kotējot akcijas biržā Nasdaq Riga. Šodien, šajā simboliskajā datumā, speram nākamo soli pretī akcionāriem, ieviešot investoru lojalitātes programmu - mūsu pateicību par uzticību un ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Kā zināms - ilgtspējīga pārtikas ražošana un izpratne par olas nozīmi sabalansētā uzturā ir mūsu pārliecības kodols. Bet ar “Fiteg²” mēs apliecinām, ka ola ir ne tikai pilnvērtīgs dabas produkts, bet arī iedvesma moderniem, veselību stiprinošiem risinājumiem. Tāpēc esmu pārliecināts, ka investori novērtēs jaunās programmas sniegtās priekšrocības un iespēju vistiešākajā veidā izgaršot, ko nozīmē būt daļai no “APF Holdings”.”

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs, turpina obligāciju programmu un uzsāk ceturto obligāciju laidienu. Tas investoriem piedāvā 10 % gada ienesīgumu, un piesaistītais finansējums tiks izmantots nākamajiem biroju ēkas būvniecības posmiem, turpinot darbu pie jauna, moderna biznesa centra attīstības Rīgā.

Ceturtā obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2025. gada 8. līdz 19. septembrim. Obligāciju ienesīgums – 10 % gadā ar kupona izmaksu divreiz gadā, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 2,5 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1 030,4109 eiro (nominālvērtība 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

Kopš obligāciju programmas sākuma Preses Nama Kvartāla attīstībā ir sasniegti vairāki būtiski atskaites punkti. Ir pabeigta 11 stāvu A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūve un aizvadīti spāru svētki. Pašlaik notiek fasādes elementu montāža, kas jau ļauj gūt iespaidu par to, kā ēka izskatīsies, kad tiks pabeigta. Savukārt PN Project obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot investoriem caurskatāmību un likviditāti.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 211,476 miljonu eiro peļņu, kas ir par 30,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 653,261 miljonu eiro, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 15,3% un veidoja 176,619 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 179,132 miljonu eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,5% - līdz 54,779 miljoniem eiro.

Jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,397 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 93,600 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 17,407 miljardi eiro, kas ir par 4,5% jeb 746,473 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada beigās.

Kopējais Rietumu Bankā reģistrēto ķīlas tiesību apjoms alternatīvās finansēšanas uzņēmumam West Kredit ir palielināts līdz 120 miljoniem eiro. Rietumu Banka ir arī palielinājusi kredītlīniju West Kredit līdz 50 miljoniem eiro.

Tas ļaus būtiski paplašināt kreditēšanas iespējas mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanai un attīstībai, nekustamā īpašuma iegādei un rekonstrukcijai, atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai, kā arī citiem West Kredit klientu mērķiem.

Ķīlas tiesību un kredītlīnijas apjoma palielinājums liecina par West Kredit aktīvu attīstību un turpmākās izaugsmes potenciālu.

Kā uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “West Kredit ir viens no lielākajiem un pieredzējušākajiem alternatīvās finansēšanas nozares dalībniekiem, kuras attīstība šobrīd Latvijai ir ļoti nozīmīga. Tas ļauj īstenot daudzas ieceres un idejas, kas citādi paliktu nerealizētas: uzsākt un izvērst uzņēmējdarbību, iegādāties mūsdienīgu mājokli, uzlabot dzīves kvalitāti. Valsts mērogā tas veicina nodarbinātības jautājumu risināšanu, patērētāju pieprasījumu, sociālo izdevumu samazināšanu un, rezultātā, – ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.”

Saskaņā ar publicēto pārskatu par 2025. gada janvāri-jūniju, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajā pusgadā bija 5.9 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 30.06.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 980 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 349 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā tika realizēti daudzi nozīmīgi projekti, turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumus un piešķirt finansējumu to izaugsmei. Banka ir paziņojusi par vairākiem liela mēroga kreditēšanas darījumiem inovatīvās ražošanas, zaļās enerģētikas, komerciālā un dzīvojama nekustama īpašuma jomā.

Tajā skaitā Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un ražos alternatīvo olbaltumvielu produkciju ar nozīmīgu eksporta potenciālu.

UAB Preses Nams, Lords LB Special Fund V meitas uzņēmums, ir pilnībā dzēsis obligācijas no iepriekšējās Preses Nama Kvartāla obligāciju programmas, kas tika uzsākta 2023. gadā un investoriem nodrošināja 10 % gada ienesīgumu. Projekta finansēšana tagad turpinās, izmantojot tikai AS PN Project jauno publisko obligāciju programmu Latvijā, kurā jau ir piesaistīti 42 miljoni eiro – aptuveni 70 % no nepieciešamā finansējuma A fāzes attīstībai. Preses Nama Kvartāla būvniecība norit pēc plāna, un arvien vairāk uzņēmumu izvēlas šo projektu kā vietu savam nākotnes birojam.

“UAB Preses Nams obligāciju pilnīga dzēšana ir nozīmīgs notikums gan mums, gan investoriem. Tas apliecina mūsu apņēmību realizēt disciplinētu finanšu pārvaldību un pildīt solīto. Šī posma noslēgšana ļauj pilnībā pāriet uz jauno obligāciju programmu Latvijā un turpināt Preses Nama Kvartāla attīstību ar spēcīgu, vienkāršu un caurspīdīgu finansējuma struktūru,” norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

UAB Preses Nams obligāciju dzēšana nozīmē, ka AS PN Project obligācijas tagad ir vienīgās, kas nodrošinātas ar hipotēku uz Preses Nama Kvartāla īpašumu, tādējādi stiprinot AS PN Project obligāciju nodrošinājumu.

Lai veicinātu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un attīstību, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā un Lietuvā iegulda privātā kapitāla ieguldījumu fonda FlyCap jaunā, trešās paaudzes fondā. Kopējais Luminor ieguldījums FlyCap sasniedzis 9 miljonus eiro.

Privātā kapitāla fonds FlyCap dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Fonds dod priekšroku videi draudzīgiem uzņēmumiem un projektiem, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību un inovācijas.

“FlyCap ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Jaundibinātais iespējkapitāla fonds "Outlast Fund" piesaistījis 21 miljonu eiro, kas tiks investēti Baltijas un Ziemeļvalstu agrīnās stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

Rīgā un Stokholmā bāzētā iespējkapitāla fonda "Outlast Fund" fokuss ir gan uzņēmēji ar iepriekšēju pieredzi uzņēmumu veidošanā, gan tādi uzņēmumu dibinātāji, kuri tikai sāk savu ceļu, bet kuriem ir padziļināta izpratne par izvēlēto nozari un skaidra vīzija. Visos gadījumos "Outlast Fund" visaugstāk vērtēs uzņēmēja vēlmi risināt klientiem būtiskas problēmas.

"Outlast Fund" investēs mērogojamos tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas jau darbības sākumā fokusējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Investīciju apjoms būs līdz 250 000 eiro pirmssēklas stadijā un līdz 1,5 miljonam eiro nākamajos investīciju posmos. Fonds izskatīs investīcijas jebkurā nozarē, bet īpašu uzmanību pievērsīs biznesa programmatūras risinājumiem, kā arī investīcijām digitālās veselības un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.