Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).
Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.
Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.
"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".
Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns žurnālistiem trešdien teica, ka Lietuva neatsakās no plāniem būvēt otro atkrastes vēja parku un konsultēsies ar Eiropas Komisiju (EK).
"Joprojām ir plāni attīstīt projektu. Mēs pateiksim, kā un ar kādiem parametriem tas tiks īstenots, pēc konsultācijām ar EK, kuras mēs drīz sāksim," sacīja ministrs.
"Mēs noteikti konsultēsimies ar valdību un Seimu, lai galu galā lemtu par šī projekta konkrētiem parametriem," viņš piebilda.
Kā teica enerģētikas ministrs, valsts atbalsta plāns otrajam parkam, kas pazīstams kā līgums par starpību, tiks apspriests ar EK, jo šogad beidzas līdz šim ar EK saskaņotais valsts atbalsts - 64,31-107,18 eiro par megavatstundu (MWh).
Saskaņā ar šo modeli, ja elektroenerģijas pārdošanas cena, par kuru vienojas ar vēja parka attīstītāju, ir zemāka par minimālo slieksni, valsts maksās fermas īpašniekam starpību, bet, ja tā būs augstāka, īpašnieks kompensēs starpību.
Turpmākā konkursa noteikumi būtu jāuzlabo, lai projekts kļūtu pievilcīgāks, bet nesadārdzinātu pakalpojumu patērētājiem, sacīja Vaičūns.
Viņš pieļāva, ka jaunais konkurss varētu notikt bez valsts atbalsta, bet konkursa noteikumi būs atkarīgi no diskusijām ar EK.
Septembra sākumā valdība nolēma uz laiku apturēt konkursu, ņemot vērā to, ka jūnijā izsludinātā konkursa dokumentus bija paredzēts iesniegt vasarā, kad atvaļinājumu perioda dēļ tirgus dalībnieki ir mazāk aktīvi, politiskie apstākļi radīja nenoteiktību, kas potenciālajiem investoriem apgrūtināja lēmumu pieņemšanu.
Šo lēmumu veicināja arī nelabvēlīgā situācija pasaules jūras enerģijas tirgū.
Enerģētikas ministrija paziņoja, ka potenciālie tirgus dalībnieki ir neapmierināti ar konkursa termiņu, jo viņiem nav pietiekami daudz laika, lai sagatavotos konkursam.
Plānotā otrā vēja parka sākotnējā jauda katrai turbīnai būs vismaz 20 MW, bet kopējais turbīnu skaits nedrīkstēs pārsniegt 90. Vēja turbīnas spārna augstākais punkts nedrīkstēs pārsniegt 350 metrus un rotora diametra maksimālais lielums drīkstēs būt līdz 320 metriem.
Vēja parku paredzēts būvēt Baltijas jūrā 29,5 - 33,7 kilometru attālumā no krasta līnijas.
Abi plānotie vēja parki varētu nodrošināt pusi no Lietuvas pašreizējā elektrības patēriņa.
