Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

MJL Development paziņo par nozīmīgu sasniegumu būvniecības nozarē Latvijā - Jelgavā veiksmīgi ir pabeigti koka karkasa modulāro konstrukciju montāžas darbi, kas ir pirmā šāda veida ēka Latvijā.

Šis projekts ir vērsts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību, izmantojot videi draudzīgas materiālus un modernu būvniecības tehnoloģiju. Modulārās konstrukcijas ļauj samazināt būvniecības laiku un veicina labāku kvalitātes kontroli, vienlaikus ievērojami samazinot būvniecības radīto ietekmi uz vidi.

„Mēs esam lepni par šo inovatīvo sasniegumu, kas apliecina Latvijas būvniecības nozares potenciālu un inovāciju spēju,” norāda MJL Development vadītājs Jānis Lagzdiņš. „Šis projekts pierāda, ka ar pareizo komandu, tehnoloģijām un ilgtspējīgu pieeju varam būvēt drošas, modernas un videi draudzīgas ēkas,” turpina Jānis Lagzdiņš.

Projekta attīstītājs SIA “Jelgavas Īres Nami” ir piesaistījis attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu kopumā 11,36 miljonu eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanās fonda finansiālo atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 13,10 miljoni eiro. Šī programma un Atveseļošanās fonda finansējums ir paredzēti, lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, būvējot izdevīgus un kvalitatīvus dzīvokļus mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Valmieras novada pašvaldība turpina īstenot Atveseļošanas fonda projektu “Valmieras Industriālā parka attīstība”. Viena no stratēģiskām parka priekšrocībām ir iespēja izmantot dzelzceļu ar iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu un diviem pieņemšanas–nosūtīšanas sliežu ceļiem.

Līdz 2025. gada nogalei vietējiem un starptautiskiem investoriem būs pieejama jauna rūpnieciskajai ražošanai sagatavota teritorija. Valmieras Industriālā parka infrastruktūras būvniecība uzsākta pirms astoņiem mēnešiem un aktīvi noritējusi arī visu ziemas periodu.

Kopumā paredzēta platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Darbi jau ir sekmīgi uzsākušies - izbūvēts savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļu un uzsākta sliežu ceļa izbūve. Būvdarbu intensitāte tiks palielināta aprīlī un maijā.

Savienojums ar publisko dzelzceļu izveidots ārpus parka teritorijas gar posma “Valmiera – Bāle” esošo galveno sliežu ceļu. Pašreiz dzelzceļa uzbērums līdz parka teritorijai izbūvēts vairāk nekā 70 % apjomā. Tāpat veikta sliežu un gulšņu ielikšana 300 m apjomā no kopējiem 720 m. Secīgi veiks galvenā sliežu ceļa iecirkņa pārbūvi 443 m garumā, to pārvietojot, lai autoceļa P18 pārvada zonā būtu pietiekami plaša vieta pievadceļa izbūvei.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs piesaistījis 6,4 miljonus eiro jauna graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecībai Limbažu novadā, Liepupē.

Projekta realizēšanai piesaistīts Swedbank aizdevums un Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums.

Jaunais komplekss Liepupē tiks pilnībā sagatavots darbam vēl pirms 2025. gada ražas sezonas sākuma, nodrošinot augstas kapacitātes, kvalitatīvu un efektīvu graudu pieņemšanas un apstrādes procesu. Plānots jau 2025. gada sezonā pieņemt 25 tūkstošus graudu tonnu. Jaunā kompleksa graudu pieņemšanas jauda tiek lēsta ap 200 tonnām stundā; glabāšanas torņu kopējā ietilpība sasniegs 20 tūkstošus tonnu.

Kā uzsver kooperatīva valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Šis ir būtisks solis uz priekšu Vidzemes reģiona lauksaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas ļaus samazināt loģistikas izmaksas un stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Apvienojot vairāk nekā 620 saimniecības Vidzemē un Latgalē, tiecamies attīstīt mūsu biedru saimniecības, stiprinot to darbību ilgtermiņā”.

Pašlaik būvdarbi notiek 62 valsts ceļu posmos, kur jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā, informē "Latvijas valsts ceļi".

Ogres novada Suntažos šonedēļ plānots ieklāt asfalta segumu jaunajā rotācijas aplī reģionālo autoceļu krustojumā, un satiksmi tur organizēs regulētāji.

Lielākie satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Daugavpils šosejas posmā no Kalnišķiem līdz Ļūbastei, kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes, un uz Daugavpils apvedceļa, kur trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes.

Autoceļa Jēkabpils- Terehova posmā no Mežāres līdz pagriezienam uz Murāniem ir viens luksoforu posms, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Skrejriteņu operators "Bolt" ir ieviesis jaunu lietotnes rīku "ParkFinder", kas palīdz lietotājiem atrast tuvākās atļautās stāvvietas, piedāvājot vizuālos norādījumus un iespēju apskatīt to pieejamību reāllaikā, informē uzņēmumā.

Jaunais "ParkFinder" rīks ir izstrādāts, lai padarītu skrejriteņu novietošanu pilsētā ērtāku, ātrāku un organizētāku, vienlaikus samazinot arī potenciālos drošības riskus.

Turpmāk, tuvojoties brauciena beigām, "Bolt" lietotne automātiski izcels tuvākās atļautās stāvvietas - lietotājs varēs sekot navigācijai, kur redzama stāvvietu pieejamība reāllaikā, precīza adrese un vietas attēls. Savukārt, lai novērstu kļūdainu skrejriteņa novietošanu, pārpildītās vietas tiks norādītas pelēkā krāsā, un lietotāji saņems brīdinājumus, ja zona būs slēgta vai tajā nedrīkstēs pabeigt braucienu.

Kompānijā atzīmē, ka "ParkFinder" ir jaunākais papildinājums "Bolt" pieejai, kas apvieno mākslīgo intelektu, reāllaika datus un transportlīdzeklī integrētās tehnoloģijas, lai veicinātu atbildīgas novietošanas kultūru pilsētvidē.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

"Patria" grupas uzņēmums "Defence Partnership Latvia" šogad Valmieras "Patria" ražotnē plāno saražot aptuveni 100 bruņumašīnu, piektdien mediju pasākumā sacīja "Defence Partnership Latvia" operāciju direktors Vasilijs Gračovs.

Līdz šim ražotnē, kas tika atklāta pērn maijā, ir izgatavotas vairāk nekā 20 bruņumašīnas.

Patlaban rūpnīca strādā vienā maiņā, bet nākamgad plānots sākt darbu divās maiņās, un tad rūpnīcas jauda pieaugs līdz 150 bruņumašīnām gadā, sacīja Gračovs. Lai sāktu darbu divās maiņās, būs jāpieņem darbā vēl vismaz 20 darbinieku darbam tieši ražošanas līnijās. Patlaban kopā ar administrāciju rūpnīcā nodarbināti 54 cilvēki.

Gračovs sacīja, ka šobrīd bruņumašīnas tiek izgatavotas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī ir sākta 42 bruņumašīnu ražošana Ukrainai.

Pasūtījumu no citām valstīm pagaidām vēl nav, taču Gračovs aģentūrai LETA teica, ka sarunas par ražošanu eksportam notiek, tikai vēl nav noslēgti līgumi.

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

"AJ Power" uzņēmumu grupa kvalificējusies un sākusi darbību Baltijas balansēšanas tirgū, nodrošinot regulēšanas pakalpojumus pārvades sistēmas operatoram "Augstsprieguma tīkls" (AST), informēja "Aj Power" pārstāvji.

"AJ Power" šajā tirgū darbojas ar risinājumu, kurā saules elektrostacijas apvienotas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām (BESS) un pārvaldītas, izmantojot pašu izstrādāto enerģijas vadības sistēmu "TRON".

Regulēšanas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, mazinot tīkla pārslodzes riskus un garantējot drošu elektroapgādi. Dalība balansēšanas tirgū palīdz AST uzturēt Baltijas energosistēmas stabilitāti un vienlaikus rada jaunas biznesa iespējas enerģijas ražotājiem - ļaujot efektīvāk izmantot enerģijas aktīvus un gūt papildu ienākumus, norāda kompānijā.

Lai iesaistītos balansēšanas tirgū, gada sākumā "AJ Power" saules elektrostacijās Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē uzstādītas BESS sistēmas ar kopējo jaudu deviņi megavati (MW) un uzkrāšanas ietilpību 18 megavatstundas (MWh). Šie aktīvi tiek pārvaldīti ar enerģijas vadības sistēmu "TRON", kas nodrošina kontroli pār elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un balansēšanu procesiem. Šis risinājums ļauj uzņēmumiem iesaistīties regulēšanas pakalpojuma sniegšanā, piebilst kompānijā.

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.