Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumi šogad varētu sasniegt kopumā 6,95 miljonus eiro, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

LPPA ir nosūtījusi Saeimas politisko partiju frakcijām aicinājumu tikties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lai rastu risinājumu ilgstoši nepietiekamam valsts finansējumam, kas var veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumus reģionos.

Asociācijā skaidro, ka pārvadātājiem kopš 2022. gada Krievijas kara izraisīto izmaksu kāpuma dēļ būtiski pieaugusi pakalpojuma pašizmaksa. Attiecīgi šogad pārvadātāju, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, prognozētie zaudējumi varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro.

Ošenieks uzsver, ka situācijas nerisināšanas gadījumā sekas varētu iestāties tuvāko mēnešu laikā. Viņš uzsver, ka kopīgais mērķis ir saglabāt drošu, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionu iedzīvotājiem, tomēr pēdējo trīs gadu laikā ārkārtējie un neparedzamie apstākļi ir radījuši situāciju, kad faktiskās izmaksas būtiski pārsniedz valsts finansējumu.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāji zaudēs apmēram 4,3 miljonus eiro biļešu ieņēmumu sadaļā dotētā maršruta tīkla samazinājuma dēļ, informēja Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš uzsver, ka prognozētos zaudējumus nekompensēs apstiprinātais jaunais tarifs pasažieru pārvadājumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Ošenieks norāda, ka septembra sākumā pasažieru pārvadātāji tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P), lai risinātu jautājumus par noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā un ārpuskārtas indeksāciju. Tomēr tikšanās laikā netika piedāvāti risinājumi esošo līgumu pārskatīšanai, uzsvēra LPPA prezidents.

Viņš uzsver, ka LPPA un pārvadātāji vairākkārt ir sūtījuši vēstules ar objektīviem aprēķiniem izmaksu pieaugumam. "Nepiedāvājot no pasūtītāja puses situācijas risinājumu, tika prasīts kopējs apstiprinājums no pārvadātājiem par to, vai gadījumā, ja tiktu izgrozīti esošie līgumi, pārvadātāji nevērsīšoties tiesā ar prasību pret pasūtītāju," minēja Ošenieks.

Satiksmes ministrija (SM) izstrādā Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par regulāro pārvadājumu pārtraukšanu ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, informēja partija "Progresīvie".

Saeima ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam (P) "Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju".

Švinka uzsver, ka viņš sācis sistemātisku darbu, samazinot draudus - nepagarinot licences, pārtraucot neregulāros reisus un sākot regulāro pasažieru pārvadājumu apturēšanas procesu.

Ministrs iezīmē, ka Latvijā ir trīs pasažieru pārvadājumu veidi - neregulārie pasažieru pārvadājumi (pēc pasūtījuma), regulārie pasažieru pārvadājumi (pēc kustības grafika), kā arī neregulārie pasažieru pārvadājumi tranzītā caur Latvijas teritoriju.

Neregulārie pasažieru pārvadājumi uz agresorvalstīm - kā tiešie, tā tranzītā - ir aizliegti kopš šī gada 1. novembra. Aizliegums attiecas uz visiem pārvadātājiem neatkarīgi no pārvadātāja juridiskās personas vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Pasažieru interese par janvārī sāktajiem pasažieru vilcienu pārvadājumiem starp Tallinu, Rīgu un Viļņu ir pārsnieguši gaidas un autobusu biļešu tirdzniecība šajā maršrutā ir sarukusi par vairāk nekā ceturto daļu, paziņoja ar zīmolu "Elron" strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

Viņš atzina, ka brīžiem ir grūti apmierināt pieprasījumu.

Tāpat Ērenpreiss norādīja, ka apmēram puse pasažieru vilcienu izmanto starp Tartu un Rīgu, bet liela interese ir arī par Viļņu.

"Drīzumā papildu savienojums uz Rīgu sāks kursēt arī piektdienās, sestdienās un svētdienās, tādējādi uz Rīgu būs divi savienojumi. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas darbu grafika dēļ atpakaļ ceļā gan joprojām ir tikai viens pašreizējais savienojums," klāstīja "Elron" valdes loceklis.

Visaptveroša statistika par pasažieriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām tiek apkopota.

"Taču interesanti ir tas, ka sākotnēji mēs bijām skeptiski noskaņoti, domājot, vai cilvēki patiešām vēlēsies doties uz Viļņu. Pārsteidzoši, bet daudzi ir izbraukuši visu maršrutu," norādīja Ērenpreiss.

AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", šogad plāno sasniegt 20 miljonus pārvadāto pasažieru, intervijā sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš uzsvēra, ka, pārvadājot 20 miljonus pasažieru ar vilcieniem, tas būtu augstākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Nešpors skaidroja, ka galvenais iemesls pasažieru skaita kāpumam ir jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Pēc viņa teiktā, šie vilcieni satiksmē pilnvērtīgi tika ieviesti pērn augustā, bet pilnībā cilvēki tos ir sākuši novērtēt šogad.

Viņš papildināja, ka jauno elektrovilcienu ieviešana satiksmē ir veicinājusi jaunu klientu piesaisti, kuri iepriekš izmantoja citus pārvietošanās veidus. "Tas nozīmē, ka parādās jauni klienti ar citām prasībām un gaidām, tādēļ jādara viss, lai neliktu viņiem vilties," piebilda PV vadītājs.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem, lai gan iepriekš līgumu slēgšanas prakse bija uz 10 gadiem.

Asociācija vērš uzmanību, ka īstermiņa darbības līgumi nozīmēs, ka pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiesti izmantot vecus dažādu marku autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas, samazina uzticamību un nerisina CO2 izmešu problemātiku.

Nozare ir neizpratnē par kārtējo, nu jau ceturto reformu kopš 2009.gada sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Aprēķini rāda, ka līgumiem ar termiņu mazāku par 7 gadiem kapitāls nepaspēj vienmērīgi amortizēties, un viena kilometra izmaksas pieaug par 15–25 % salīdzinājumā ar 10 gadu līgumu.

“Ja īstermiņa līgumi ir iepirkumu nākotne, tad tas nav pareizais ceļš! Turklāt šāda pieeja nav diskutēta ar nozari! Tas nozīmē, ka valsts atkāpjas no prasības par jaunākiem ekspluatācijā autobusiem. Ar šādu rīcību tā spiež nozari atgriezties pie daudz vecāka izlaiduma gada autobusiem, mainot kārtējo reizi savu viedokli. Pasažieru pārvadājumos bija svarīgi nodrošināt ilgtermiņa līgumus, lai pārvadātāji pārietu uz pēc iespējas jaunākiem autobusu modeļiem, ņemot tam ilgtermiņa aizdevumus. Mēs kā nozare esam rēķinājušies ar prognozējamību un nosacījumiem, par kuriem vienojāmies 2019.gadā laika posmam 2021. – 2030.gads. Šāds lēmums par īstermiņa līgumiem neuzlabo situāciju nozarē un ir pret iedzīvotāju interesēm – zūd motivācija investēt videi draudzīgos autobusos, pasažieru komforta uzlabošanā, kā arī modernās informācijas un biļešu pārdošanas sistēmās,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.

Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.

Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi gandrīz 655 tūkstošus pasažieru, kas, salīdzinot ar maiju ir pieaugums par vairāk nekā 17 tūkstošiem pasažieru.

Tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā stabili veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita; jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas lidostā apkalpotas arī 1552 tonnas gaisa kravu.

Pirmajā pusgadā Rīgas lidosta apkalpojusi vairāk nekā 3,3 miljonus pasažieru jeb par 5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Apkalpoto lidojumu skaits janvārī-jūnijā pieaudzis par 3% un sasniedzis 30 378 lidojumus, savukārt aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā bijis par 9% lielāks nekā gadu iepriekš - 9194 tonnas.

No Tallinas Baltijas stacijas pirmdien, 12. janvāra pēcpusdienā (plkst. 14.50) aties pirmais regulārais vilciens maršrutā Tallina – Tartu – Rīga, kas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā ieradīsies plkst. 20.46.

Sākotnēji biļetes būs pieejamas starptautiskajiem pasažieriem, iekšzemes biļetes Latvijā maršrutā Valmiera - Rīga būs iespējams iegādāties tuvāko nedēļu laikā.

“Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis) skaidro: “Sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas pasažieru vilcienu operatoriem jau vairāk nekā gadu nodrošinām savienojumu Tallina – Tartu – Rīga – Viļņa ar pārsēšanos, un pasažieru interese ir bijusi liela, pērn iespēju ceļot ar vilcienu starp Latviju un Lietuvu un pretējā virzienā izmantoja vairāk nekā 16 000 pasažieru. Uzsākot satiksmi maršrutā Tallina – Tartu – Rīga bez pārsēšanās, ceļošana ar vilcienu starp Igauniju un Latviju kļūs vēl ērtāka. Šis maršruts ir vienlīdz nozīmīgs gan Dienvidigaunijas iedzīvotājiem, gan Ziemeļlatvijai, jo tas veicina ekonomisko saišu stiprināšanu un tūrisma attīstību.”

Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien pie parlamenta ēkas plāno piketu, lai protestētu pret valdības ieplānoto nodokļu reformu.

Kā informēja Lietuvas Graudkopju asociācija, protesta akcija tiek organizēta saistībā ar to, ka parlaments plāno pieņemt likumus, ignorējot lauksaimnieku norādes.

"Brīdinājuma protests tiek organizēts pret plānotajiem likumu grozījumiem, kuros nav ņemti vērā lauksaimnieku komentāri un konkrētu saimniecību piemēri, kā tas ietekmēs vispārējos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, [Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldnieka] "SoDra" un citus nodokļus. Mūsu centieni neatrod pienācīgu uzmanību sanāksmēs ar ministrijām un parlamenta frakcijām," sociālajā medijā "Facebook" paziņoja asociācija.

"Ir acīmredzams, ka šīs valdības lēmumi virzās pēc buldozera principa," tā piebilda.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nākamajā vasaras sezonā – no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām – plāno uzsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu (Lietuvu), veicot reisus piecas reizes nedēļā.

Jaunā maršruta uzsākšana stiprinās airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas valstīs, kā arī veicinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā lielākajam tranzīta mezglam reģionā, nodrošinot plašākās savienojamības iespējas ar pasauli.

Lidojumi no Rīgas uz Kauņu tiek plānoti pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās ar izlidošanas laiku plkst. 23.20. Savukārt reisi no Kauņas uz Rīgu tiks veikti pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās ar izlidošanas laiku plkst. 05.35. Plānotais lidojuma ilgums starp abām pilsētām ir aptuveni 50 minūtes.

Mants Vrubļausks (Mantas Vrubliauskas), airBaltic viceprezidents maršruta tīkla jautājumos norāda: “Jaunais savienojums ar Kauņu sekmēs ciešāku Baltijas valstu sadarbību un uzlabos mobilitāti reģionā, vienlaikus nostiprinot airBaltic pozīcijas kā reģionālajam līderim. Turklāt šis maršruts uzlabos reģiona pieejamību un veicinās gan biznesa, gan tūrisma attīstību starp Latviju un Lietuvu. Tas ir nozīmīgs solis, kas ļaus pasažieriem izmantot vēl ērtākas ceļošanas iespējas, kā arī stiprinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā modernam un dinamiskam gaisa satiksmes centram Baltijā.”

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

LETA. Somijas Aviācijas arodbiedrība (IAU) plāno streikot septiņas dienas jūlijā, ietekmējot lidmašīnu virszemes apkalpošanu Helsinku lidostā, paziņojusi Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair".

Streiki paredzēti 2., 4., 7., 16., 18., 21. un 23.jūljā.

"Finnair" pašlaik izvērtē, kā šie streiki ietekmēs aviokompānijas reisus, piebilsts paziņojumā.

No Rīgas tiešos reisus uz Helsinkiem veic Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" un "Finnair".

Nesaskaņas starp IUA un aviācijas nozares darba devēju grupu "Palta" ilgst jau kopš janvāra. IUA šajā laikā posmā rīkojusi vairākus streikus, un tādēļ "Finnair" bijusi spiesta atcelt simtiem lidojumu.

Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju grupu piekritušas atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču IUA turpina pieprasīt lielākus paaugstinājumus.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Aviokompānija "Norwegian" nākamajā vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā, informēja kompānijas pārstāvji.

Lidojumi notiks divas reizes nedēļā.

Informācija "Norwegian" mājaslapā liecina, ka aviokompānija lidojumus uz Bergenu sāks nodrošināt no nākamā gada 31.marta.

Jau ziņots, ka "Norwegian" Rīgas lidostā strādā kopš 2005.gada nogales, bet pērn aprīlī Rīgā tika atklāta aviokompānijas pastāvīgā bāze. Papildus Rīgas centrā atrodas "Norwegian" birojs.

Aviokompānija "Norwegian" dibināta 1993.gadā, piedāvājot reisus uz Eiropas galamērķiem, kā arī iekšzemes reisus Norvēģijā, liecina informācija aviokompānijas mājaslapā.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.