Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

T. Grīnfelds norāda, ka vairāki nozares uzņēmumi spēj saglabāt augstu konkurētspēju, nodrošina augstu ražošanas noslodzi un strādā ar stabilu pasūtījumu portfeli, apliecinot sektora noturību un atšķirīgo spēju pielāgoties tirgus svārstībām. Šī situācija uzskatāmi apliecina, ka metālapstrādes un mašīnbūves sektora sniegumu būtiski nosaka individuālā klientu bāze un konkrētie eksporta tirgi, kā arī attīstības iespējas modernizēt un pielāgot ražošanu, tādējādi krīzes ietekme uz uzņēmumiem ir nevienmērīga un atkarīga no specifiskiem faktoriem. Tādējādi nozares daudzveidīgā struktūra un uzņēmumu spēja pielāgoties tirgus apstākļiem veido labvēlīgu pamatu stabilizācijai un pakāpeniskai izaugsmei, tiklīdz Eiropā atjaunosies investīciju aktivitāte.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumi galvenokārt specializējas industriālo un investīciju preču, kā arī komponenšu ražošanā citu nozaru vajadzībām. Ģeopolitiskā nenoteiktība un ekonomikas svārstības ir būtiski samazinājusi investīciju aktivitāti klientu sektoros, taču vienlaikus vairāki uzņēmumi turpina attīstīt savas ražošanas jaudas, investējot iekārtās un infrastruktūrā.

Vietējo uzņēmumu attīstības finansēšanā arvien nozīmīgāku lomu ieņem AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB), kas sevi konsekventi pozicionē kā uzticamu un stratēģisku partneri Latvijas tautsaimniecībā. Banka mērķtiecīgi atbalsta konkurētspējīgus vietējos ražotājus gan izaugsmes ciklos, gan sarežģītos ekonomiskajos apstākļos, kad uzņēmumiem ir nepieciešama elastība, jauni risinājumi un stabils finansiālais pamats, lai pielāgotos tirgus dinamikai.

RIB uzsver ilgtermiņa sadarbības pieeju, kuras ietvaros finanšu atbalsts tiek virzīts ne vien tekošo vajadzību segšanai, bet arī uzņēmumu transformācijai un modernizācijai – jaunu produktu izstrādei, eksporta tirgu paplašināšanai un ražošanas kapacitātes palielināšanai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un izaugsmes potenciālu, tostarp metālapstrādei, mašīnbūvei un atjaunīgās enerģijas risinājumiem.

"RIB darbojas kā stabils atbalsta plecs uzņēmējiem – īpaši tajos brīžos, kad viņi sper nākamos soļus savā attīstībā. Mēs ticam Latvijas uzņēmēju potenciālam un esam gatavi būt viņiem līdzās, arī pārmaiņu un nenoteiktības apstākļos. Šāda konsekventa un mērķtiecīga pieeja ļauj uzņēmumiem ne tikai saglabāt konkurētspēju, bet arī stiprināt Latvijas ražošanas sektora lomu globālajā vērtību ķēdē," uzsver RIB valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

No piebremzēšanas līdz jaunu apgriezienu uzņemšanai

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozare pēdējo divu desmitgažu laikā ir uzrādījusi stabilu ilgtermiņa izaugsmi. Kā liecina LIAA dati, nozares apgrozījums no 385 miljoniem eiro 2000. gadā ir pieaudzis līdz 2,7 miljardiem eiro 2023. gadā. Eksporta apjomi šajā periodā kāpuši vairāk nekā septiņas reizes – no 272 miljoniem līdz 2,1 miljardam eiro, un vairāk nekā 80% no ražotās produkcijas tiek eksportēti uz aptuveni 100 pasaules valstīm, galvenokārt Eiropas reģionā. Stratēģiski nozīmīgi tirgi ir Ziemeļvalstis (Zviedrija, Norvēģija, Somija, Dānija) un Vācija.

Neskatoties uz ilgtermiņa pozitīvo trajektoriju, nozare pēdējos gados ārējo faktoru ietekmē (jau minētā pandēmija un ģeopolitiskā situācija) – piedzīvojusi īslaicīgu izaugsmes tempu samazināšanos.

Vai tas nozīmē, ka metālapstrādes nozare tuvojas sabrukuma robežai? Nekādā gadījumā! Nozares strukturālie pamati un spēcīgās eksporta pozīcijas saglabā priekšnosacījumus jauna izaugsmes cikla uzsākšanai, līdzko tirgus vide stabilizēsies. Jau šobrīd vērojams, ka turpinās investīcijas nozares uzņēmumu modernizācijā un ražotņu paplašināšanā. Jāņem vērā, ka bez mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības nav iespējama ne Eiropas zaļai kurss un enerģētiskās neatkarības veicināšana, ne arī Eiropas militārā rūpniecība, kura, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tagad ievērojami uzņem apgriezienus.

Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās atjaunīgās enerģijas infrastruktūra, tostarp vēja un saules enerģijas parki, kuru izbūvei nepieciešami ievērojami tērauda un citu metālu konstrukciju apjomi. Vietējā vēja ģeneratoru un to komponenšu ražošana varētu kļūt par finansiāli izdevīgu un stratēģiski nozīmīgu risinājumu. Papildus tam arī militārās industrijas attīstība iezīmē jaunas iespējas – kā piemēru var minēt bruņutransportieru “Patria” ražotnes atvēršanu Valmierā, kur lielākā daļa virsbūves komponentu tiek izgatavoti Latvijā, tādējādi stiprinot vietējo industriālo kapacitāti.

Vairāk strādāt, vairāk ražot un vairāk pārdot

Līdz ar nozares atveseļošanos no ārējo tirgu ietekmētajiem izaicinājumiem, arvien vairāk uzņēmumu plāno ieguldījumus ražošanas modernizācijā un jaudas paplašināšanā. Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Rītausma Steel Construction” – viens no vadošajiem tērauda lokšņu un profilu tirgotājiem un metālapstrādes pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas apkalpo klientus visā Eiropā, tostarp Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Beļģijā, Šveicē un Nīderlandē.

Neraugoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmums turpina paplašināt darbību un aktīvi meklē jaunus attīstības virzienus, lai pielāgotos mainīgajām tirgus tendencēm Baltijas reģionā. Uzņēmuma vadītājs Vadims Podgurskis sarunā ar “Dienas biznesu” pauž, ka nozares izaugsmi veicinātu mērķtiecīgāka klientu bāzes paplašināšana un eksporta apjomu palielināšana. Viņš arī atzinīgi novērtē valsts atbalsta iniciatīvas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, īpaši saistībā ar saules enerģijas sistēmu ieviešanu, ņemot vērā, ka enerģijas izmaksas veido būtisku ražošanas pašizmaksas komponenti. V. Podgurskis uzsver, ka ilgtspējīgai attīstībai nepieciešami ieguldījumi modernās tehnoloģijās, aprīkojumā un izejvielās, kur svarīgu lomu spēlē arī finanšu institūciju atbalsts. Viņa vērtējumā nozares izaugsmes pamatprincipi ir vienkārši: “Vairāk strādāt, vairāk ražot un vairāk pārdot.”

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare saskaras ar nepieciešamību adaptēt ražošanas procesus, pielāgojoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, tostarp aktīvi investējot digitālajos risinājumos, automatizācijā un robotizācijā. Šīs investīcijas jaunajās tehnoloģijās, tostarp mākslīgā intelekta risinājumos, būtiski veicina nozares uzņēmumu efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu. Vienlaikus nozare aktīvi meklē jaunas starpnozaru sinerģijas un paplašina darbību jaunos tirgos, lai nodrošinātu stabilu ilgtermiņa izaugsmi gan kopējos nozares statistikas rādītājos, gan uzņēmumu operatīvās darbības efektivitātē. “Lai īstenotu šos attīstības mērķus, būtiska ir ne tikai mērķa uzstādīšana, bet arī atbilstoša finansējuma pieejamība investīcijām tehnoloģijās, ražošanas jaudu paplašināšanā un inovāciju ieviešanā,” uzsver V. Podgurskis.

Vairāk nekā desmit gadu garumā “Rītausma Steel Construction” ir izveidojusi stabilu un uzticamu partnerību ar RIB, kas ietver plašu finanšu pakalpojumu klāstu uzņēmuma attīstības atbalstam. Uzņēmumam tika piešķirts finansējums ar kopējo limitu 2,7 miljoni EUR, kas sākotnēji nodrošināja apgrozāmo līdzekļu finansēšanu un esošo saistību refinansēšanu no citas kredītiestādes. Laika gaitā sadarbība ir būtiski paplašinājusies, aptverot plašāku finanšu risinājumu klāstu gan apgrozāmo līdzekļu finansējumu, gan investīciju projektu īstenošanai nepieciešamo bankas atbalstu, kā arī līzinga, faktoringa un saistību refinansēšanas risinājumus. Šāda visaptveroša pieeja ir nodrošinājusi uzņēmumam iespēju elastīgi pielāgoties dažādiem biznesa attīstības posmiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu izaugsmi un stiprinot ilgtermiņa sadarbību ar banku.

„RIB mērķtiecīgi atbalsta ražošanas uzņēmumus, kas orientējas uz izaugsmi, ir spējīgi pielāgoties globālajām tirgus tendencēm un attīsta jaunus eksporta virzienus. Mēs augstu vērtējam klientus, kuri domā ilgtermiņā un veido ilgtspējīgas attīstības modeli. Īpašs gandarījums ir par to, ka klienti novērtē sadarbības kvalitāti un atkārtoti izvēlas RIB kā uzticamu finanšu partneri sava biznesa attīstībai,” uzsver RIB valdes priekšsēdētājs A. Jakovļevs.