Kiberdraudu līmenis šobrīd ir sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Kiberincidenti kļūst arvien sarežģītāki un postošāki, ietekmējot gan informācijas tehnoloģiju sistēmas, gan iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, un rezultātā – sabiedrības ikdienu.
Lai arī no pašvaldībām tiek sagaidīts augsts kibernoturības līmenis, atstāt tās vienas cīņā ar kiberdraudiem būtu īstermiņa domāšana. Valsts aizsardzības un drošības budžeta pieaugumam ir jāietver arī pašvaldību digitālās aizsardzības stiprināšana – tas nav lieks tēriņš, bet gan ieguldījums kopējā valsts drošībā.Pat šķietami neliels kiberuzbrukums pašvaldībā var radīt būtiskus traucējumus – apturēt siltumapgādi, ūdens padevi vai komunālo norēķinu sistēmas. Vienlaikus šādi incidenti grauj iedzīvotāju uzticēšanos vietējai pārvaldei.
Digitālā drošība – valsts drošības neatņemama daļa
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, speciālistu trūkumu un ierobežotos resursus, risinājums ir kopīga pieeja kritiskās IT infrastruktūras aizsardzībai. Pašvaldību digitālā drošība ir daļa no valsts drošības sistēmas – un šobrīd tieši tās ir visbiežāk vājākais posms.
Kā nesen forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš, kiberdrošība ir strauji augoša drošības joma. Pretinieku lokā ir gan Latvijai naidīgas valstis, gan krāpnieciski grupējumi, kas mērķē uz iedzīvotāju un uzņēmumu datiem. Sabiedrības informētība par kiberhigiēnu ir svarīgs nosacījums, tomēr tas ir tikai viens no aspektiem. Tikpat būtiska ir sistēmu noturība, droša pārvaldība un centralizēta aizsardzība.
Kiberuzbrukumi nav hipotēze – tie ir realitāte
Par kiberincidentiem ir jārunā, lai mācītos no kļūdām un novērstu to atkārtošanos. Salīdzinot ar situāciju dabā – ja saimniecībā zināms risks par lāču iespējamu parādīšanos, preventīvi pasākumi ir vienīgais veids, kā izvairīties no postījumiem. Tāpat ir ar kiberdrošību – investīcijas var būt lielākas vai mazākas, bet riski nepazudīs.
Ja valsts aizsardzības budžeta palielināšana līdz 5% no IKP pēc 2026. gada tiek uzskatīta par objektīvu nepieciešamību, daļai no šiem līdzekļiem jābūt paredzētiem arī publiskā sektora digitālās aizsardzības sistēmu attīstībai. Tas ir tiešs ieguldījums valsts drošības stiprināšanā.
Datu drošība: centralizācija kā stratēģisks risinājums
Viens no būtiskākajiem darbiem, kas pašvaldībām veicams – datu migrācija uz sertificētu datu centru, piemēram, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centru”, un to centralizēta uzglabāšana. Tas ir nozīmīgs solis pretī drošākai sistēmu pārvaldībai.Vienotā pašvaldību informācijas sistēma (VPS) šobrīd ir viena no sarežģītākajām IT sistēmām valstī – ar vairāk nekā 74 miljardu datu ierakstu un vismaz 35 000 lietotāju. Ņemot vērā jaunos kiberdrošības standartus un Nacionālā kiberdrošības likuma prasības, VPS drošības un funkcionalitātes uzlabošana būs neizbēgama – un prasa mērķtiecīgu finansējumu.
Svarīgs ir arī autentifikācijas drošības līmenis – 2026.gadā notiks pakāpeniska pāreja uz divfaktoru autentifikāciju un tas ir jau sen nepieciešams solis.
Latvijas digitālā drošības nav iedomājama bez drošām pašvaldību sistēmām. Tas ir kopīgs uzdevums – un tieši tas noteiks mūsu valsts drošību turpmākajos gados.












