Eksperti

Digitālā drošība – kā to stiprināsim kopīgi?

Edžus Žeiris, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors,28.11.2025

Jaunākais izdevums

Kiberdraudu līmenis šobrīd ir sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Kiberincidenti kļūst arvien sarežģītāki un postošāki, ietekmējot gan informācijas tehnoloģiju sistēmas, gan iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, un rezultātā – sabiedrības ikdienu.

Lai arī no pašvaldībām tiek sagaidīts augsts kibernoturības līmenis, atstāt tās vienas cīņā ar kiberdraudiem būtu īstermiņa domāšana. Valsts aizsardzības un drošības budžeta pieaugumam ir jāietver arī pašvaldību digitālās aizsardzības stiprināšana – tas nav lieks tēriņš, bet gan ieguldījums kopējā valsts drošībā.Pat šķietami neliels kiberuzbrukums pašvaldībā var radīt būtiskus traucējumus – apturēt siltumapgādi, ūdens padevi vai komunālo norēķinu sistēmas. Vienlaikus šādi incidenti grauj iedzīvotāju uzticēšanos vietējai pārvaldei.

Digitālā drošība – valsts drošības neatņemama daļa

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, speciālistu trūkumu un ierobežotos resursus, risinājums ir kopīga pieeja kritiskās IT infrastruktūras aizsardzībai. Pašvaldību digitālā drošība ir daļa no valsts drošības sistēmas – un šobrīd tieši tās ir visbiežāk vājākais posms.

Kā nesen forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš, kiberdrošība ir strauji augoša drošības joma. Pretinieku lokā ir gan Latvijai naidīgas valstis, gan krāpnieciski grupējumi, kas mērķē uz iedzīvotāju un uzņēmumu datiem. Sabiedrības informētība par kiberhigiēnu ir svarīgs nosacījums, tomēr tas ir tikai viens no aspektiem. Tikpat būtiska ir sistēmu noturība, droša pārvaldība un centralizēta aizsardzība.

Kiberuzbrukumi nav hipotēze – tie ir realitāte

Par kiberincidentiem ir jārunā, lai mācītos no kļūdām un novērstu to atkārtošanos. Salīdzinot ar situāciju dabā – ja saimniecībā zināms risks par lāču iespējamu parādīšanos, preventīvi pasākumi ir vienīgais veids, kā izvairīties no postījumiem. Tāpat ir ar kiberdrošību – investīcijas var būt lielākas vai mazākas, bet riski nepazudīs.

Ja valsts aizsardzības budžeta palielināšana līdz 5% no IKP pēc 2026. gada tiek uzskatīta par objektīvu nepieciešamību, daļai no šiem līdzekļiem jābūt paredzētiem arī publiskā sektora digitālās aizsardzības sistēmu attīstībai. Tas ir tiešs ieguldījums valsts drošības stiprināšanā.

Datu drošība: centralizācija kā stratēģisks risinājums

Viens no būtiskākajiem darbiem, kas pašvaldībām veicams – datu migrācija uz sertificētu datu centru, piemēram, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centru”, un to centralizēta uzglabāšana. Tas ir nozīmīgs solis pretī drošākai sistēmu pārvaldībai.Vienotā pašvaldību informācijas sistēma (VPS) šobrīd ir viena no sarežģītākajām IT sistēmām valstī – ar vairāk nekā 74 miljardu datu ierakstu un vismaz 35 000 lietotāju. Ņemot vērā jaunos kiberdrošības standartus un Nacionālā kiberdrošības likuma prasības, VPS drošības un funkcionalitātes uzlabošana būs neizbēgama – un prasa mērķtiecīgu finansējumu.

Svarīgs ir arī autentifikācijas drošības līmenis – 2026.gadā notiks pakāpeniska pāreja uz divfaktoru autentifikāciju un tas ir jau sen nepieciešams solis.

Latvijas digitālā drošības nav iedomājama bez drošām pašvaldību sistēmām. Tas ir kopīgs uzdevums – un tieši tas noteiks mūsu valsts drošību turpmākajos gados.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

“Kvalificētu speciālistu trūkums pašvaldībās rada zemu administratīvo spēju, jo šādi speciālisti nepieciešami ne tikai atbilstošu lēmumu pieņemšanai, bet arī profesionālai funkciju veikšanai. Tas kavē pašvaldību attīstību, un viena no iespējām pašvaldībām risināt šo problēmu, ikdienas darbā izmantojot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Atsevišķus procesus automatizējot, ar MI palīdzību analizējot datus par iedzīvotāju vajadzībām u.tml., pašvaldības pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem kļūtu efektīvāka. Pašvaldībām izdotos ne tikai aizstāt daļu darbinieku ikdienas funkcijās, bet arī paaugstināt lēmumu kvalitāti un pieņemšanas ātrumu,” pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Tehnoloģijas

Vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis par 30% samazina IT izstrādes izdevumus

Db.lv,10.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmuma “ZZ Dats” vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis nodrošina visas vadošās Latvijas autentifikācijas metodes kā eParaksts, Smart-ID un internetbankas.

Autentifikācijas risinājums ir kļuvis lietotājiem drošāks, kā arī ērtāks IT izstrādātājiem – izstrādes izdevumi tiek samazināti par 30%.

“Risinājums Dorvis galvenokārt ir saistošs uzņēmumiem, kuru pārvaldībā ir klientu portāli, e-veikali – īpaši tie, kam jau darbojas viena, divas autentifikācijas metodes un nepieciešams tās paplašināt, centralizēt. Priecājamies, ka izdevies radīt risinājumu, kurā ar vienu integrāciju pāris dienās iespējams aizstāt līdz pat četriem mēnešiem IT izstrādes darba,” saka IT uzņēmuma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Kā apliecina dati par Latvija.gov.lv lietotāju autentifikācijas paradumiem, klienti mūsdienās vēlas autentificēties sev ērtākā veidā – 2024. gadā 40% portāla Latvija.gov.lv apmeklētāju savu identitāti apliecināja ar autorizāciju internetbankā, 36% izvēlējās Smart-ID, bet 24% – eParakstu. Arī www.epakalpojumi.lv * statistika parāda, ka klienti izmanto dažādus autentifikācijas veidus atbilstoši savām ērtībām. Septembrī, pieslēdzoties www.epakalpojumi.lv, 85% lietotāju autentificējās ar kādu no internetbankām, bet 15% izmantoja eParakstu.

Tehnoloģijas

Aptauja: Uzņēmumiem trūkst informatīvais un tehniskais atbalsts mašīnlasāmo e-rēķinu ieviešanai

Db.lv,03.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse Latvijā strādājošo uzņēmumu nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, bet visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028. gada 1. janvāra.

“ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā uz jautājumu: “Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?” 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem – 33%. 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe.

Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk kā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai. Vismazāk šādu uzņēmumu ir no Rīgas un Kurzemes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“ZZ Dats” atver vienoto pašvaldību informācijas sistēmu Latvijas IT uzņēmums “ZZ Dats” paziņo, ka no 2026. gada 1.janvāra tā izstrādātā vienotā pašvaldību informācijas sistēma tiks licencēta zem EUPL (European Union Public Licence) atvērtā koda licences.

Tas nozīmē, ka turpmāk sistēmas kods būs pašvaldībām pieejams, un ar tās uzturēšanu, pielāgošanu un attīstīšanu varēs nodarboties jebkura ieinteresēta persona vai organizācija, norāda uzņēmuma direktors Edžus Žeiris.

“Pēdējo gadu laikā vairākas valsts mēroga IT sistēmas ir veidotas, izmantojot atvērtā koda principus. Šis solis iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas pašvaldību digitalizācijā – valsts un pašvaldību datu pārvaldība kļūs caurspīdīgāka, ilgtspējīgāka un drošāka. Mēs ticam, ka atvērtā koda risinājumi ir nākotne. Tie stiprina sabiedrības uzticību un veicina inovācijas publiskajā sektorā,” uzsver E. Žeiris.

Atvērtā koda modelis ļaus pašvaldībām, uzņēmumiem un akadēmiskajām institūcijām kopīgi attīstīt digitālos rīkus, nodrošinot to efektīvāku izmantošanu un drošības pārbaudi. Tā ir arī iespēja veidot spēcīgāku digitālo kopienu, kur publiskā sektora inovācijas tiek radītas sadarbībā ar sabiedrību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmuma “ZZ Dats” izveidotajā IRoM platformā tiks automātiski apkopoti aktuālie dati par ceļu stāvokli Latvijā – gan pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem, gan valsts nozīmes autoceļiem, un atbildīgajiem speciālistiem reālajā laikā būs iespēja saņemt datus par esošajām ceļu nepilnībām, attiecīgi pieņemt lēmumus par tālākajām nepieciešamajām darbībām.

Digitālās platformas izveidē – mākslīgā intelekta apmācībā tiek aicināti iesaistīties arī iedzīvotāji.

“Projekta mērķis ir izveidot modernu un viegli pielāgojamu digitālu platformu, kas visu gadu palīdzētu ceļu uzturētājiem efektīvāk plānot un veikt to uzturēšanas darbus. Platforma izmantos mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai laikus pamanītu un analizētu problēmas, piemēram, bedres, plaisas, aizaugušas vai slikti redzamas ceļa zīmes, kā arī konstatētu citas ceļu uzturēšanas vajadzības. Automātiski apkopotā informācija palīdzēs pieņemt pamatotus un ātrus lēmumus, kā arī sniegs pārskatāmu informāciju par resursu izlietojumu. Šāds risinājums ļaus samazināt atbildīgo speciālistu reaģēšanas laiku, nodrošināt drošākus braukšanas apstākļus satiksmes dalībniekiem un efektīvāk izmantot uzturēšanas resursus visos gadalaikos,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmums “ZZ Dats” pārņēmis jaunuzņēmumu un tā izstrādāto lietotni “Wendoapp”. Pašreiz ar tās palīdzību pasūtījumus veic 400 vietās Latvijā, šovasar sākta sadarbība Igaunijā, kā arī tiek izskatītas iespējas darbam vēl citos eksporta tirgos.

““Wendoapp” īsā laikā ir mainījis veidu, kā restorāni, kafejnīcas un citi ēdinātāji pasūta produktus – piegādātāji un pasūtījumi ir apvienoti vienā ērti lietojamā lietotnē. Mēs redzam, ka šis ir jauns un perspektīvs risinājums, un mūsu komanda pašreiz uzlabo lietotnes funkcionalitāti, dizainu – tā kļūs parocīgāka, kā arī iegūs plašāku lietotāju skaitu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

"ZZ Dats" eksporta produktu vadītājs Raivis Feldmanis līdz šim vadījis vienu no Latvijā zināmiem ēdināšanas uzņēmumiem. Ikdienas darbā, cieši sadarbojoties ar piegādātājiem un darbiniekiem, viņš secināja, ka informācijas pārvaldīšana par produktiem un piegādātājiem uz papīra lapiņām ir neefektīva un neērta. Pasūtījumu saraksti ar līdz pat 30 piegādātājiem un vairāk nekā 1000 preču vienībām, kurus pēc tam nepieciešams nodot kolēģiem, prasa daudz laika un rada risku pieļaut kļūdas. Šī pieredze iedvesmoja radīt un attīstīt "Wendoapp" – digitālu risinājumu HoReCa nozarei. Platforma ļauj ēdināšanas uzņēmumiem viegli pārvaldīt un veikt preču pasūtījumus – gan no kopējā sortimenta, gan pievienojot sev aktuālos piegādātājus. Neskatoties uz īso darbības laiku – mazāk nekā divus gadus – lietotne ir ievērojami uzlabojusi produktu pārvaldību un pasūtīšanas ērtību Latvijā.

Citas ziņas

Šodien Rīgā notiks 12.forums Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja

Db.lv,07.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 Digitālo risinājumu kategorijā uzvarētājs ir jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips, kura autori “Asteroid”, “Mobilly”, “ZZ Dats”, izpildot Nacionālā veselības dienesta pasūtījumu, turpinās attīstīt risinājumu.

“E-veselības jaunās paaudzes iedzīvotāju portāls, kas nākotnē aizstās esošo www.eveseliba.gov.lv, tiek radīts, lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu vienkārši un saprotami orientēties savā veselībā. Un tieši Dizaina balva ir apliecinājums tam, ka pozitīvas pārmaiņas var būt arī plaša mēroga valsts sistēmās – kļūstot tām pieejamākām, skaidrākām un balstītām uz reālu lietotāju pieredzi un vajadzībām. Līdz šim jaunā E-veselības portāla prototips (teste.lv) ir skatīts jau vairāk nekā 9000 reizes, mums saņemot atsauksmes un ieteikumus. Šī iesaiste ir bijusi nenovērtējama, lai turpinātu attīstīt risinājumu, kas patiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Ticam, ka, cieši sadarbojoties ar sabiedrību un nozares profesionāļiem, varam veidot digitālos veselības rīkus, kas uzlabo ne tikai veselības sistēmas efektivitāti, bet primāri – cilvēku ikdienas veselības pieredzi,” tā Latvijas Digitālās veselības centra, kas šogad no Nacionālā veselības dienesta pārņēma projektu, valdes loceklis Juris Gaiķis.