Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi administratīvo sodu 14 000 apmērā elektronisko sakaru komersantam SIA "Tet" par līguma kopsavilkumu neizsniegšanu patērētājiem, pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, tostarp distances līgumu, noslēgšanas, informē SPRK.

"Tet" ir pienākums samaksāt tam piemēroto naudas sodu 14 000 eiro apmērā, kas nonāks valsts budžetā, norāda SPRK.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2020.gada decembra ir pienākums patērētājiem izsniegt un nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu līguma kopsavilkumus pirms tie noslēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar konkrēto komersantu. SPRK, veicot uzraudzības pasākumus 2024.gadā, novēroja atšķirīgas nepilnības elektronisko sakaru komersantu izstrādātajos kopsavilkumos un, veicot pārbaudes piecu lielāko elektronisko sakaru komersantu klientu apkalpošanas vietās, SPRK secināja, ka šo kopsavilkumu piemērošana tikai daļēji atbilst normatīvajos aktos paredzētajam prasībām.

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru elektronisko sakaru komersantam "Latvijas Mobilais Telefons" (SIA "LMT") piemērots administratīvais sods par informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), informē SPRK.

SIA "LMT" ir pienākums samaksāt tai piemēroto naudas sodu 10 000 eiro apmērā, kas nonāks valsts budžetā.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2023.gada novembra ir pienākums iesniegt datus par platjoslas interneta pieejamību mobilajā tīklā, augšupielādējot tos PPĢIS (Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā), taču SIA "LMT" to neizdarīja. PPĢIS ir centralizēta datu platforma, kurā tiek apkopota elektronisko sakaru komersantu SPRK sniegtā informācija par platjoslas pārklājumu, lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju par interneta piekļuves pakalpojuma attīstību Latvijā.

Attiecīgi SPRK 2024.gada februārī lēma uzlikt SIA "LMT" naudas sodu par informācijas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību nesniegšanu. SIA "LMT" šo lēmumu apstrīdēja. Rīgas pilsētas tiesa sākotnēji atzina SIA "LMT" iebildumus par pamatotiem, taču Kurzemes apgabaltiesa apelācijas instancē 2025.gada jūnijā šo spriedumu atcēla, atzīstot, ka SPRK rīkojusies tiesiski. Vienlaikus tiesa noteica SIA "LMT" naudas sodu 10 000 eiro apmērā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" nākamajos desmit gados ieguldījumus sadales sistēmā galvenokārt plāno novirzīt objektu rekonstrukcijai un uzturēšanai, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā.

SPRK apstiprinājusi "Gaso" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu 2026.-2035.gadam. Plānā iezīmēts uzņēmuma stratēģiskais skatījums uz dabasgāzes sadales infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nākamajā desmitgadē, paredzot arī būtiskus ieguldījumus drošas, efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas nodrošināšanai.

"Gaso" izstrādātais plāns ietver gan esošās infrastruktūras tehnisko novērtējumu, gan attīstības rādītājus, kā arī kapitālieguldījumu plānus katrā no sadales sistēmas iecirkņiem. Īpaša uzmanība pievērsta lietotāju vajadzību un pakalpojumu pieprasījuma prognozēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un jaunu ieejas/izejas punktu attīstības scenārijiem.

VAS "Latvijas pasts" bez Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) konkursa organizēšanas plānots pagarināt universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības par diviem gadiem - līdz 2028.gada 31.decembrim, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītais likumprojekts.

SM skaidro, ka Pasta likumā ir noteikts regulējums par UPP nodrošināšanu, kas tostarp paredz UPP sniedzēju izvēlēties konkursa kārtībā. Tādējādi 2026.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) būtu jāorganizē konkurss UPP sniedzēja izvēlei un UPP saistību noteikšanai uz pieciem gadiem - no 2027.gada 1.janvāra līdz 2031.gada 31.decembrim.

Tomēr Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū. SM norāda, ja tiks sākts grozījumu izstrādes process, iespējams, ka jauns regulējums varētu atšķirties no pašreiz Pasta likumā noteiktā, tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums UPP saistību pagarināšanai, nerīkojot konkursu, un nosakot UPP saistības tikai uz diviem gadiem.

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Garantētās jaudas iepirkumi, pāreja uz efektīvāku siltumenerģijas ikdienas tirgu un koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas veicināšana - tie ir iespējamie risinājumi, lai nepieļautu A/S "Rīgas siltums" (RS) tarifu kāpumu rudenī.

Par to tika spriests pirmdien, 7.jūlijā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai tiekoties ar A/S "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.

Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no A/S "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi, kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.

Dabasgāzes cena TTF (Title Transfer Facility) biržā pagājušā nedēļā samazinājās par 5,9% - līdz 33,5 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publicētais apskats par energoresursu cenu tendencēm vairumtirdzniecībā.

Savukārt reģionālās dabasgāzes biržas "GET Baltic", kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, dabasgāzes cena kritās par 1,2% - līdz 39,9 eiro par MWh.

Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves piepildījums šogad 21.jūlijā bija 47,5%, bet Eiropas dabasgāzes krātuvju vidējais piepildījums pagājušās nedēļas noslēgumā bija 64,7%.

SPRK skaidro, ka dabasgāzes cenas kritumu TTF biržā veicināja pieaugošais dabasgāzes piedāvājums no Norvēģijas, kā arī prognozes par intensīvāku vēja enerģijas ražošanu Eiropā un samazinātu pieprasījumu Āzijā. Situāciju papildus stabilizēja elastīgāki nosacījumi Eiropas Savienībā dabasgāzes uzglabāšanai ziemai, kas ļauj valstīm sasniegt 90% krājumu mērķi līdz decembrim, tādējādi mazinot konkurenci ar Āziju.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekts. Tas paredz no 2025.gada 1.decembra tarifa pieaugumu par 0,33 EUR/m³ (bez PVN).

Palielinājums nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku.

Šobrīd Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 EUR/m³ (bez PVN), kas vairs nespēj segt visas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atjaunošanai nepieciešamās izmaksas. Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktību, steidzami nepieciešams palielināt pilsētas tīklu uzturēšanas un kapitālās atjaunošanas darbu intensitāti - Rīgā pašlaik 35% kanalizācijas un 29% ūdensapgādes cauruļvadu pārsniedz to plānoto ekspluatācijas termiņu.

No 1.decembra tarifu ierosināts noteikt 2,67 EUR/m³ (bez PVN). Tas būtu par 0,33 centiem vairāk nekā šobrīd un indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radītu ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 EUR jeb mazāk par 1% no vidējās mājsaimniecības ienākumiem.

Dabasgāzes cena tuvākajos mēnešos prognozējoši saglabāsies pašreizējā līmenī, tomēr cenu var ietekmēt Eiropas dabasgāzes krātuvju zemais piepildījums un citi faktori, aģentūrai LETA pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta vecākais tirgus analīzes eksperts Andrejs Jakovļevs.

Viņš skaidroja, ka pēc pēdējo trīs gadu zemākā līmeņa sasniegšanas 2024.gada februārī dabasgāzes cenas TTF ("Title Transfer Facility") biržā sāka lēnām kāpt. Pieaugums turpinājās līdz šā gada februārim. Februārī TTF vidējā mēneša cena nākamajam mēnesim sasniedza maksimumu 51,12 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 92% pieaugums salīdzinājumā ar 2024.gada februāri, kad cena bija 25,88 eiro par MWh.

Pēdējā gada laikā dabasgāzes cenas pieaugumu noteikuši vairāki faktori. Viens no faktoriem ir pieaugošā ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos. Tāpat cenas ietekmēja laika apstākļi, kas iekļāva gan karstuma viļņus vasarā Eiropā un Āzijā, gan vēsākus laika apstākļus un bezvēju ziemā, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc dabasgāzes apkurei un elektroenerģijas ražošanai.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 87,76 milj. eiro, kas ir par 1,9 % vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos.

Salīdzinot šī gada pirmos divus ceturkšņus, apgrozījuma izaugsmes rādītāji saglabājušies stabili, otrajā ceturksnī piedzīvojot nedaudz straujāku apgrozījuma pieaugumu nekā pirmajā.

Kā atzīmē “Tele2”, mobilo sakaru tirgū ir novērojama tendence izaugsmes tempiem mazināties un tirgus dalībnieki meklē dažādus jaunus pakalpojumus un risinājumus, lai nodrošinātu attīstību nākotnē. Apgrozījuma rādītāju ietekmē fakts, ka viedierīču segments samazinājies par 6,6 %, kas labi raksturo arī pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, jo iedzīvotāji ir piesardzīgi savos pirkumos.

“Uzņēmuma darbības rādītāji pirmajā pusgadā bijuši labi – esam spējuši uzrādīt pieaugumu galvenajos finanšu rādītājos, kā arī attīstībā investējuši ievērojamus līdzekļus – 9,7 milj. eiro, kas ir par 3,4 % vairāk nekā pagājušajā gada attiecīgajā periodā. Lielākā daļa investīciju veiktas 5G tīkla paplašināšanā, kas aptver jau gandrīz 90 % Latvijas teritorijas, un strauji tuvojas 4G pārklājuma līmenim. Tāpat esam arī modernizējuši 130 bāzes stacijas un līdz gada beigām plānojam modernizēt vēl vismaz tikpat daudz. Viens no vērienīgākajiem projektiem, kas veiksmīgi noslēdzās pirmajā pusgadā, bija atteikšanās no 3G tehnoloģijas – tagad lielākā daļa balss zvanu “Tele2” tīklā notiek ar 4G un 5G tehnoloģiju palīdzību,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Ieguldījumus attīstībā novērtē arī klienti, jo aktuālākie SPRK dati liecina, ka “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos.”

AS "Sadales tīkls" no 2025. līdz 2034.gadam elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā, informēja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības aktuālo plānu ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

"Sadales tīkla" pārvaldībā visā valstī ir elektrolīnijas vairāk nekā 92 000 kilometru kopgarumā. Ieguldot vidēji 76 miljonus eiro gadā, ik gadu paredzēts modernizēt līnijas apmēram 1400-1800 kilometru garumā, kā arī veikt 2-4 transformatoru apakšstaciju pārbūves darbus.

Šāds pārbūvēšanas vai atjaunošanas cikliskums pamatots ar elektrotīkla tehnisko kalpošanas ilgumu - elektrolīnijas plānotais kvalitatīvas un drošas ekspluatācijas ilgums atkarībā no tehniskā risinājuma ir 30-50 gadu, norāda kompānijā.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gada 1. ceturksnī palielinājies par 1,2 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 43,2 milj. eiro.

Līdzīgi – par 1,8 % – audzis pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā, klientu skaitam tuvojoties 1,1 miljonam.

Uzņēmums šī gada 1. ceturksnī strādāja ar vēsturiski augstāko efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 45 %. Tāpat uzņēmums turpināja aktīvi investēt savā attīstībā – investīciju apjoms bija par 10,2% lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, veidojot 4,4 milj. eiro.

“Uzņēmuma darbības rādītājus sasniedzam, pateicoties spējai piesaistīt jaunus klientus un mūsu pakalpojumu kvalitātei, kā arī augstai mūsu iekšējo procesu efektivitātei. To apliecina arī jaunākie SPRK dati, saskaņā ar kuriem “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos. “Tele2” tirgus daļa ir 40,9 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Vienlaicīgi vērojams neliels kritums viedierīču tirgū, kas visticamāk saistīts gan ar klientu piesardzību, ņemot vērā ģeopolitikas radīto neskaidrību par nākotni, gan ar faktu, ka viedierīču lietošanas laiks kļūst ilgāks. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās valstīs.”