Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 2024.gada deviņos mēnešos elektroenerģijas pārvades attīstībā un drošumā ieguldījis 99,99 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa - 58,68 miljoni eiro ir sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklu projekta realizācijā, bet pārējais ieguldīts apakšstaciju, elektropārvades līniju un citu objektu pārbūvē un atjaunošanā.

AST neto apgrozījums pārskata periodā bija 112,4 milj. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem - 69,51 milj. EUR, bet peļņa sasniedza 13,04 milj. EUR, ko galvenokārt veido no meitassabiedrības "Conexus Baltic Grid" (Conexus) saņemtās dividendes 8,17 milj. EUR apmērā par 2023.gada rezultātiem, liecina AST koncerna publicētais pārskats. Neto apgrozījuma samazinājums par 2,84 milj. EUR jeb par 2%, salīdzinot ar 2023.gada 9 mēnešu rezultātiem. Tas galvenokārt saistīts ar jaudas izsoles jeb pārslodzes likvidācijas ieņēmumu samazinājumu par 7,46 milj. EUR. Savukārt ieņēmumi no pārvades pakalpojumiem palielinājušies par 8,76 milj. EUR elektroenerģijas pārvades tarifu izmaiņu no 2023.gada 1.jūlija rezultātā, kas ļāva segt AST darbības izmaksas.

Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" bojājuma dēļ varētu tikt pārcelts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, pirmdien žurnālistiem sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.

Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.

Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.

Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.

Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions GmbH (Rolls-Royce) ir piegādājis visas iekārtas elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) izveidei AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) apakšstacijās Rēzeknē un Tumē.

Bateriju sistēmas nodrošinās sinhronizācijas režīmam ar Eiropu nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves, kas tuvākajos trīs gados ļaus samazināt sistēmas balansēšanas izmaksas prognozējoši par 60 miljoniem eiro.

Turpmāko mēnešu laikā turpināsies iekārtu un pašu bateriju uzstādīšana un apsaiste BESS stacijās, kuru kopējā jauda būs 80 megavati (MW) un ietilpība - 160 megavatstundas (MWh). Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) projektam ir iegūts ievērojams Eiropas fondu līdzfinansējums vairāk nekā 85% apmērā, tāpēc uz elektroenerģijas pārvades tarifu attiecināmās izmaksas ir niecīgas (mazākas par 1%), bet ieguvumi patērētajiem tuvāko trīs gadu laikā ir mērāmi ap 60 miljoniem EUR.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

1. aprīlī stājas spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā – elastīgais pakalpojums un projektu "brīvlaišana" jeb iespēja vienreizēji atteikties no jaudām, nezaudējot iemaksāto jaudas rezervēšanas maksu vai izsniegtās garantijas.

"Tas ļaus efektīvāk izmantot pārvades tīklu un radīs izdevīgus priekšnosacījumus jaunu jaudu attīstībai. Tā ir iespēja tiem attīstītājiem, kam ir nopietni nodomi, attīstīt atjaunīgo enerģiju Latvijā," pārliecināts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Attīstītājs, kas šobrīd saņēmis tehniskās prasības, var izmantot iespēju un atteikties no projekta īstenošanas, saņemot atpakaļ jaudas rezervēšanas maksu. Tā ir brīvprātīga attīstītāja izvēle. Tie attīstītāji, kuri šobrīd rezervējuši jaudas, bet neredz perspektīvas savai attīstībai, var atbrīvot šīs jaudas līdz mēneša beigām – 30. aprīlim. Tāpat jaunie grozījumi ļauj attīstītājiem saņemt daļēju jaudas rezervēšanas maksas atmaksu, ja tas vēlas samazināt pieslēguma jaudu, vienlaikus sedzot sistēmas operatora ar jaudas samazināšanu saistītās izmaksas.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome lēmusi par pilnvaru termiņa pagarināšanu AST valdes loceklim Imantam Zviedrim, atzinīgi novērtējot viņa līdzšinējo ieguldījumu uzņēmuma darbībā, kā arī stratēģisko redzējumu un zināšanas par AST nākotnes izaicinājumiem un attīstību.

Imants Zviedris turpinās pārraudzīt un attīstīt elektroenerģijas pārvades aktīvu pārvaldību, kas ir viena no būtiskākajām AST darbības jomām.

"Šobrīd tiek īstenots Baltijā vērienīgākais energoneatkarības projekts - Baltijas energosistēmas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu. I.Zviedra padziļinātās zināšanas par pārvades sistēmu un ievērojamā pieredze enerģētikas nozarē ir īpaši nozīmīga AST vadības komandai ne tikai šobrīd, bet arī tuvākajos gados, lai sasniegtu uzņēmuma stratēģiskos mērķus un īstenotu pārvades sistēmas infrastruktūras plānoto attīstību - sākot no sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu un līdz liela apjoma atjaunojamo energoresursu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades tīkla," norāda AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Grobiņā elektroenerģijas pārvades tīklam šodien tiks pieslēgta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Pasākumā, kas sāksies plkst.11, piedalīsies klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), kā arī "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms.

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis, bet desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus un no jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes, intervijā stāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc elektrotīkla sinhronizācijas ar Eiropu AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) radīsies izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Atbilstoši normatīviem izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu, ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1.jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Tostarp Samtiņš norādīja, ka viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apmēram jeb atšķirībai starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas daudzumu noteiktā intervālā, kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par MWh par katru nebalansa vienību.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) turpmākā gada laikā saņems 80 miljonus eiro lielu finansējumu no Luminor bankas elektroenerģijas pārvades tīkla infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijas energosistēmas drošumam.

Finansējums piešķirts virknei nozīmīgu infrastruktūras pastiprināšanas un atjaunošanas projektu atbilstoši SPRK apstiprinātajam Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam no 2025. līdz 2034. gadam. Saņemtais finansējums neietekmēs elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu.

"Lai varētu turpināt nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, turpmākajos desmit gados elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanā un attīstībā veiksim nozīmīgas investīcijas. Plānots atjaunot 330 kV un 110 kV elektropārvades tīklu, nomainot vairāk nekā 2500 elektropārvades līniju balstus un teju 60 transformatoru, kā arī plānojam 27 apakšstaciju pārbūvi. Luminor bankas finansējums sniegs iespēju īstenot daļu no Latvijas energodrošumam svarīgajiem pārvades sistēmas atjaunošanas projektiem," norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla noritējusi veiksmīgi, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Baltijas valstis šobrīd darbojas autonomā režīmā. Lai pievienotos Eiropas energotīklam, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori - AS "Elering", AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Litgrid", vienlaicīgi uzsākuši izolētas darbības testu.

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas ir veiksmīgi atvienotas no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas 8.februārī plkst.9.09, kas nav ietekmējis patērētājus - energoapgādes sistēma Latvijā ir stabila un droša, norāda uzņēmumā.

Izolētās darbības tests ir būtisks solis Baltijas elektroenerģijas sistēmu sagatavošanā sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu (CESA). Šajā periodā Baltijas energosistēma autonomi kontrolē frekvenci energosistēmā.

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Decembrī vēja elektrostacijās saražotas 38 GWh elektroenerģijas, kas ir vēsturiski augstākais sniegums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā Latvijā saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pret novembri pieauga par 7% un sasniedza 370,2 gigavatstundas (GWh), arī patēriņš decembrī turpināja pieaugt – no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms bija 645 GWh, veidojot 5% kāpumu pret novembri.

Savukārt, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vērojams patēriņa un ģenerācijas samazinājums – attiecīgi par 2% un 38%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, visās Baltijas valstīs pieauga gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš. Tomēr ģenerācijas pieaugums bija ievērojami straujāks – par 15%, kamēr patēriņš auga par 6%. Lietuva saglabāja gan lielākā elektroenerģijas ražotāja, gan patērētāja pozīciju. Decembris Latvijā bija vējains, ar vairākiem spēcīgu vēju periodiem, kas ievērojami veicināja vēja elektrostaciju izstrādi. Tādējādi decembrī tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Politiķu nespēja izpildīt iepriekš lemto, bailes par savu politisko nākotni, nevēlēšanās atteikties no rotaļlietas valsts kapitālsabiedrībām un jo īpaši to pilnīgas kontroles un pat ideja, ka viena valsts kapitālsabiedrība varētu iegādāties citās kapitālsabiedrībās ārvalstu investoriem piederošās daļas, Latviju ved valsts kapitālisma slazdā ar visām no tā izrietošajām sekām. Šāds secinājums skanēja diskusijā Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pārāk maz brauc mājās

Intervija

Baltija ir gatava pamest Krievijas elektrotīklu. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs

Darba laika uzskaite

Cik maksā 15 minūtes?

Tēma

Latvijas ģimenēs sunīšu jau ir vairāk nekā bērnu

Maksātnespēja

Maksātnespējas līkloču gads

ES finansējums

Uzlabo sabiedriskā transporta sistēmu

Portrets

Zane Beķere, biroja mēbeļu un darba vides aprīkojuma tirgotāja AS AJ Produkti valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Edgars Miglāns, dzērienu tirdzniecības uzņēmuma Vīnoga vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu.

Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Īstermiņā elektroenerģijas cenas, visticamāk, varētu nedaudz pieaugt, tirgu ietekmēs arī nupat piedzīvotā desinhronizācija, spriež eksperti.

Pēdējo gadu laikā elektroenerģijas cenas ir bijušas dinamiskas un svārstīgas, liecina NordPool dati. Cenu maksimumu Baltijas valstis piedzīvoja 2022. gadā, kad ģeopolitisko saasinājumu dēļ vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par megavatstundu (EUR/ MWh), Lietuvā – 230,23 EUR/MWh, bet Igaunijā – 192,82 EUR/MWh. 2022. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena biržā pakāpās līdz 467,75 EUR/MWh, atsevišķās stundās pārsniedzot pat vairākus tūkstošus EUR/MWh. Aizvadītā gada vidējā cena visās trīs Baltijas valstīs savukārt bija zem 100 EUR/MWh, taču šī gada pirmajos divos mēnešos atkal varam novērot elektroenerģijas sadārdzināšanos biržā. Eksperti prognozē, ka elektrība lētāka nekļūs un par ieguldījumiem energosistēmas drošībā mums būs jāmaksā.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.