Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

1. aprīlī stājas spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā – elastīgais pakalpojums un projektu "brīvlaišana" jeb iespēja vienreizēji atteikties no jaudām, nezaudējot iemaksāto jaudas rezervēšanas maksu vai izsniegtās garantijas.

"Tas ļaus efektīvāk izmantot pārvades tīklu un radīs izdevīgus priekšnosacījumus jaunu jaudu attīstībai. Tā ir iespēja tiem attīstītājiem, kam ir nopietni nodomi, attīstīt atjaunīgo enerģiju Latvijā," pārliecināts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Attīstītājs, kas šobrīd saņēmis tehniskās prasības, var izmantot iespēju un atteikties no projekta īstenošanas, saņemot atpakaļ jaudas rezervēšanas maksu. Tā ir brīvprātīga attīstītāja izvēle. Tie attīstītāji, kuri šobrīd rezervējuši jaudas, bet neredz perspektīvas savai attīstībai, var atbrīvot šīs jaudas līdz mēneša beigām – 30. aprīlim. Tāpat jaunie grozījumi ļauj attīstītājiem saņemt daļēju jaudas rezervēšanas maksas atmaksu, ja tas vēlas samazināt pieslēguma jaudu, vienlaikus sedzot sistēmas operatora ar jaudas samazināšanu saistītās izmaksas.

Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions GmbH (Rolls-Royce) ir piegādājis visas iekārtas elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) izveidei AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) apakšstacijās Rēzeknē un Tumē.

Bateriju sistēmas nodrošinās sinhronizācijas režīmam ar Eiropu nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves, kas tuvākajos trīs gados ļaus samazināt sistēmas balansēšanas izmaksas prognozējoši par 60 miljoniem eiro.

Turpmāko mēnešu laikā turpināsies iekārtu un pašu bateriju uzstādīšana un apsaiste BESS stacijās, kuru kopējā jauda būs 80 megavati (MW) un ietilpība - 160 megavatstundas (MWh). Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) projektam ir iegūts ievērojams Eiropas fondu līdzfinansējums vairāk nekā 85% apmērā, tāpēc uz elektroenerģijas pārvades tarifu attiecināmās izmaksas ir niecīgas (mazākas par 1%), bet ieguvumi patērētajiem tuvāko trīs gadu laikā ir mērāmi ap 60 miljoniem EUR.

Lai palielinātu esošā elektroenerģijas pārvades tīkla caurlaides spēju un nākotnē mazinātu tīkla pārslodzes iespējamību un nepieciešamību ierobežot atjaunojamās enerģijas ģenerāciju, Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) testē dinamiskas caurlaides spējas noteikšanas risinājumus (DLR – Dynamic Line Rating).

Tas tīkla kapacitātes noteikšanā ņem vērā augstas izšķirtspējas plaša spektra laika apstākļu, reljefa, līnijas tehnisko parametru un tās izvietojuma lokālos apstākļus katrā līnijas posmā reālā laikā. Pašlaik pilotprojekts notiek 33 km garajā 110 kV augstsprieguma gaisvadu līnijā starp Iecavu un Jelgavu, kurā uzstādīti speciāli sensori. Ar to palīdzību reālā laikā tiek uzraudzīts līnijas vadu stāvoklis, vadu temperatūra un nokare, un dati pārraidīti uz datu centru caurlaides spējas novērtēšanai. Pēc optimālākā risinājuma izvēles 2026. gadā risinājums tiks izvērsts visā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmā. Risinājums paaugstinās esošā elektrotīkla maksimālu izmantošanu un veicinās lielāku atjaunojamās enerģijas integrāciju pārvades elektrotīklā, izmantojot esošo pārvades elektrotīklu bez tūlītējas ievērojamas tīkla pārbūves.

Uzsākot Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" ēkas jaunā korpusa būvniecību, tās pamatos simboliski iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā un elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai svarīgā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) projekta izbūvi plānots pabeigt 2026.gada pavasarī.

"Ikdienā cilvēki neredz un neapzinās milzīgo un sarežģīto pārvades sistēmas operatora darbu - esam pieraduši pie drošas un stabilas elektroapgādes. AST komanda profesionāli paveica atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas energosistēmai, gan vadot procesu Latvijā, gan strādājot starptautiskā līmenī. Ir skaidrs, ka izaicinājumi nākotnē būs. Tāpēc jaunā dispečeru vadības un datu centra izbūve ir nepieciešams un nozīmīgs solis, lai energosistēmas vadību veiktu mūsdienīgās telpās, kas atbilst visiem drošības standartiem," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

Oktobra beigās darbu uzsāks AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 MWh, informē AST.

Baterijas ir nozīmīgas tehnoloģijas frekvences regulēšanai un tās no nākamā gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 miljoniem eiro gadā.

Atbilstoši plānotajam visas iekārtas ir piegādātas un uzstādītas AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē, jūnijā tiks uzsākti to darbības testi. Vienlaikus AST programmētāji kopā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) zinātniekiem izstrādā risinājumu efektīvai BESS sistēmas vadībai.

Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk kā vairums konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves kļūst svarīgas, arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram energosistēm. AST un RTU sadarbībā tapušais IT risinājums ļaus atbilstoši noteiktam algoritmam un situācijai tīklā vadīt baterijas, uzlādējot vai izlādējot elektroenerģiju tīklā.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis, bet desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus un no jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes, intervijā stāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc elektrotīkla sinhronizācijas ar Eiropu AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) radīsies izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Atbilstoši normatīviem izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu, ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1.jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Tostarp Samtiņš norādīja, ka viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apmēram jeb atšķirībai starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas daudzumu noteiktā intervālā, kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par MWh par katru nebalansa vienību.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla noritējusi veiksmīgi, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Baltijas valstis šobrīd darbojas autonomā režīmā. Lai pievienotos Eiropas energotīklam, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori - AS "Elering", AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Litgrid", vienlaicīgi uzsākuši izolētas darbības testu.

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas ir veiksmīgi atvienotas no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas 8.februārī plkst.9.09, kas nav ietekmējis patērētājus - energoapgādes sistēma Latvijā ir stabila un droša, norāda uzņēmumā.

Izolētās darbības tests ir būtisks solis Baltijas elektroenerģijas sistēmu sagatavošanā sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu (CESA). Šajā periodā Baltijas energosistēma autonomi kontrolē frekvenci energosistēmā.

"AJ Power" uzņēmumu grupa kvalificējusies un sākusi darbību Baltijas balansēšanas tirgū, nodrošinot regulēšanas pakalpojumus pārvades sistēmas operatoram "Augstsprieguma tīkls" (AST), informēja "Aj Power" pārstāvji.

"AJ Power" šajā tirgū darbojas ar risinājumu, kurā saules elektrostacijas apvienotas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām (BESS) un pārvaldītas, izmantojot pašu izstrādāto enerģijas vadības sistēmu "TRON".

Regulēšanas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, mazinot tīkla pārslodzes riskus un garantējot drošu elektroapgādi. Dalība balansēšanas tirgū palīdz AST uzturēt Baltijas energosistēmas stabilitāti un vienlaikus rada jaunas biznesa iespējas enerģijas ražotājiem - ļaujot efektīvāk izmantot enerģijas aktīvus un gūt papildu ienākumus, norāda kompānijā.

Lai iesaistītos balansēšanas tirgū, gada sākumā "AJ Power" saules elektrostacijās Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē uzstādītas BESS sistēmas ar kopējo jaudu deviņi megavati (MW) un uzkrāšanas ietilpību 18 megavatstundas (MWh). Šie aktīvi tiek pārvaldīti ar enerģijas vadības sistēmu "TRON", kas nodrošina kontroli pār elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un balansēšanu procesiem. Šis risinājums ļauj uzņēmumiem iesaistīties regulēšanas pakalpojuma sniegšanā, piebilst kompānijā.

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš tikšanās laikā vienojās par kopīgu sadarbību, kur Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar ALTUM izstrādās jaunu metodiku, kas pavērs plašākas iespējas lielajiem komersantiem piesaistīt finansējumu projektiem, ko plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš pārrunāja abu iestāžu kopīgo sadarbību saistībā ar KEM jaunajām ES fondu programmām centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivizācijai un biometāna ražošanas un transportēšanas nozares attīstībai. Tikšanās laikā gan ministrs, gan ALTUM vadītājs bija vienisprātis – prioritāte ir plašāka finansējuma pieejamība.

“Nākot pašam no biznesa vides, saprotu, cik svarīgi ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem, attīstot jaunus projektus, ļaut izvēlēties sev piemērotāku un efektīvāku kreditēšanas risinājumu. Aktīvāka kredītiestāžu un mūsu perspektīvo uzņēmumu sadarbība paver iespēju veselīgai konkurencei gan starp atbalstāmiem projektiem, gan kredītiestādēm. Konkurence projektu ieceres stadijā, ir kritiski svarīga, lai pieejamo finansējumu – gan privāto, gan publisko - mēs Latvijā izmantotu mērķtiecīgi,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.

Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.

Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu.

Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla nav palielinājusi elektroenerģijas cenu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

"Ir pozitīvas tendences," teica Melnis, norādot, ka, piemēram, pirmdien elektroenerģijas cena ir lētāka nekā pirms nedēļas.

Tostarp ministrs norādīja, ka "Nord Pool" biržā pirmdien elektroenerģijas vidējā cena Latvijā ir 146 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr pirms nedēļas, 3.februārī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 154 eiro par MWh.

Vienlaikus "Nord Pool" biržā pieejamā informācija arī liecina, ka piektdien, 7.februārī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 119 eiro par MWh, sestdien, 8.februārī, tā bija 63 eiro par MWh, bet svētdien, 9.februārī, tā bija 128 eiro par MWh.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļas nogalē Baltijas valstis sekmīgi atslēdzās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēdzās Eiropas vienotajam energotīklam.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Politiķu nespēja izpildīt iepriekš lemto, bailes par savu politisko nākotni, nevēlēšanās atteikties no rotaļlietas valsts kapitālsabiedrībām un jo īpaši to pilnīgas kontroles un pat ideja, ka viena valsts kapitālsabiedrība varētu iegādāties citās kapitālsabiedrībās ārvalstu investoriem piederošās daļas, Latviju ved valsts kapitālisma slazdā ar visām no tā izrietošajām sekām. Šāds secinājums skanēja diskusijā Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pārāk maz brauc mājās

Intervija

Baltija ir gatava pamest Krievijas elektrotīklu. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs

Darba laika uzskaite

Cik maksā 15 minūtes?

Tēma

Latvijas ģimenēs sunīšu jau ir vairāk nekā bērnu

Maksātnespēja

Maksātnespējas līkloču gads

ES finansējums

Uzlabo sabiedriskā transporta sistēmu

Portrets

Zane Beķere, biroja mēbeļu un darba vides aprīkojuma tirgotāja AS AJ Produkti valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Edgars Miglāns, dzērienu tirdzniecības uzņēmuma Vīnoga vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Īstermiņā elektroenerģijas cenas, visticamāk, varētu nedaudz pieaugt, tirgu ietekmēs arī nupat piedzīvotā desinhronizācija, spriež eksperti.

Pēdējo gadu laikā elektroenerģijas cenas ir bijušas dinamiskas un svārstīgas, liecina NordPool dati. Cenu maksimumu Baltijas valstis piedzīvoja 2022. gadā, kad ģeopolitisko saasinājumu dēļ vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par megavatstundu (EUR/ MWh), Lietuvā – 230,23 EUR/MWh, bet Igaunijā – 192,82 EUR/MWh. 2022. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena biržā pakāpās līdz 467,75 EUR/MWh, atsevišķās stundās pārsniedzot pat vairākus tūkstošus EUR/MWh. Aizvadītā gada vidējā cena visās trīs Baltijas valstīs savukārt bija zem 100 EUR/MWh, taču šī gada pirmajos divos mēnešos atkal varam novērot elektroenerģijas sadārdzināšanos biržā. Eksperti prognozē, ka elektrība lētāka nekļūs un par ieguldījumiem energosistēmas drošībā mums būs jāmaksā.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) pauž dziļu neizpratni par elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisma pieņemšanu, kas būtībā kļūst par slēptu “Latvenergo nodokli” atjaunojamās enerģijas ražotājiem un neatkarīgajiem tirgus spēlētājiem. Šī sistēma rada ne tikai papildu finansiālu slogu, bet arī ievērojami vājina visas nozares attīstību un grauj investoru uzticību.

Jaunā kārtība paredz, ka ievērojamas naudas summas no atjaunojamās enerģijas nozares un patērētājiem nonāk viena konkrēta uzņēmuma – AS “Latvenergo” – rīcībā, jo izstrādātā mehānisma nosacījumus būtībā var izpildīt (un līdz ar to balansēšanas pakalpojumu var sniegt) tikai šī valsts kapitālsabiedrība.

Elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījums motivēs ražotājus investēt uzkrājošajās baterijās

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs...

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina monopolstāvokli, pie kura citi tirgus dalībnieki, kas ieguldījuši privātos līdzekļus atjaunojamās enerģijas projektos, tiek nostādīti neizdevīgā situācijā. Turklāt pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) joprojām vilcinās ar citu pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju, kuri varētu piedāvāt veselīgu konkurenci balansēšanas pakalpojumu tirgū. Šāda rīcība kavē jaunu risinājumu ieviešanu, piemēram, elektroenerģiju uzkrājošo bateriju attīstību, kas ir būtiskas Latvijas enerģētikas nākotnei.

Baltijas valstu un Eiropas prakse apliecina, ka Latvijā šajā ziņā tiek īstenota visagresīvākā pieeja, praktiski bez pārejas perioda un bez patērētāju un investoru interešu aizstāvības. Piemēram, Lietuvā ir paredzēts trīs gadu pārejas periods: 2026. gadā ražotāji un tirgotāji segs 30 % no balansēšanas jaudu izmaksām, 2027. gadā – 60 %, un tikai no 2028. gada – 100 %. Savukārt Igaunijā līdz 2025. gada beigām izmaksas segs pārvades sistēmas operators "Elering", paralēli izstrādājot pārdomātu nākotnes modeli, lai novērstu strauju elektroenerģijas cenu kāpumu. Papildus tam Igaunijā tiek izmantotas esošās elastīgās jaudas, piemēram, Kiisa elektrostacija, lai samazinātu nebalansa izmaksas. Diemžēl Latvijā šādas pieejas netiek ieviestas – ir izvēlēts ceļš, kas veicina strauju un nesamērīgu izmaksu pieaugumu, radot nopietnus riskus atjaunojamās enerģijas attīstībai.

LAEF valdes priekšsēdētājs Haralds Vīgants uzsver, ka “šī sistēma ir klaja izspiešana, kas samazina investoru uzticību un degradē Latvijas enerģētikas tirgu. Tā nostiprina monopolu AS “Latvenergo” rokās un neļauj attīstīties neatkarīgajiem ražotājiem, kuri godprātīgi un bez valsts atbalsta ieguldījuši savus resursus atjaunojamās enerģijas projektos. Šādas darbības nav savienojamas ar atvērtu tirgu un veselīgu konkurenci. Mēs esam dziļi satraukti, ka Klimata un enerģētikas ministrija, kas līdz šim vienmēr bijusi nozares attīstības atbalstītāja, tagad pieņēmusi lēmumu, kas faktiski sodīs tos, kuri veikuši ieguldījumus brīvā tirgus apstākļos un veicinājuši atjaunojamās enerģijas attīstību Latvijā.”

“Šāda pieeja ne tikai bremzē jaunu investīciju piesaisti, bet arī dod signālu, ka Latvijā ar atjaunojamās enerģijas projektiem saistītie riski pieaug, padarot investīciju vidi nedrošu. Mēs nevaram pieļaut, ka nozare jau atkal kļūst par eksperimentu vietu un ka ilgtermiņa lēmumi tiek pieņemti šauras interešu grupas labā,” akcentē Haralds Vīgants. LAEF aicina Klimata un enerģētikas ministriju, Saeimu un sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pārskatīt pieņemto elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānismu. Proti, ir nepieciešams ieviest pārejas periodu un taisnīgu izmaksu sadalījumu, lai veicinātu vienlīdzīgu konkurenci Baltijas tirgū. LAEF ieskatā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu nesamērīgu finansiālo slogu, ir nepieciešams paredzēt vismaz divu gadu pārejas periodu. Šajā laikā jaunajiem noteikumiem varētu kvalificēties arī citi tirgus dalībnieki, tādējādi veicinot konkurenci un inovācijas balansēšanas pakalpojumu tirgū. Tāpat pārejas periodā radušās izmaksas būtu jāsedz no pārvades sistēmas tarifa, lai netiktu radīts papildu finansiālais slogs patērētājiem.

LAEF arī uzskata, ka jebkuri lēmumi par balansēšanas pakalpojumu tirgus attīstību jāpieņem vienoti Baltijas mērogā, cieši sadarbojoties ar Igauniju un Lietuvu. Tikai koordinēta pieeja nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā un novērsīs situācijas, kurās viena valsts iegūst nepamatotas priekšrocības uz citu valstu rēķina. LAEF skatījumā tikai caurspīdīga, uz inovācijām balstīta un taisnīga sistēma, kas ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, var veicināt Latvijas enerģētikas nozares ilgtspējīgu attīstību un stiprināt valsts enerģētisko drošību ilgtermiņā.

“Latvijai ir jākļūst par piemēru godīgai, ilgtspējīgai un caurskatāmai enerģētikas nozarei, kurā katrs spēlētājs tiek vērtēts vienlīdzīgi, nevis tiek sodīts par to, ka izvēlējies zaļo kursu un ieguldījis zaļākā nākotnē,” saka Haralds Vīgants.