Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.
Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.
Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.
Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka šī brīža sistēmā visvairāk maksā tie, kas rada nebalansu. Tās ir elektrostacijas, kuras nav vadāmas un ir pakļautas mainīgiem laikapstākļiem. Klasiski tās ir vēja un saules elektrostacijas, bet arī tās ir iespējams aprīkot ar bateriju tehnoloģijām un tās pēc būtības var vadīt.
"Tā ir papildu investīcija, bet, ja to neveic, tas sistēmā rada lielāku nebalansu, un, ja šis maksājums ir uzlikts uz nebalansu, tad viņi relatīvi vairāk arī piedalās šo izmaksu segšanā. Ja vienīgais investīciju mērķis ir uzbūvēt saules parku un tālāk neinteresēties ne par klientu portfeli, ne to, kā šo saules parku tālāk izbalansēt, tad pašreizējā sistēma ir šādiem projektiem nedraudzīga," skaidroja Ločmelis.
Viņš pieminēja Igaunijas piemēru, kur arī notiek diskusijas par šo jautājumu, un viens no apskatītajiem variantiem ir Latvijā ieviestais. "Viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka atsevišķi stāvošiem saules un vēja ģenerācijas parkiem šis ir visnelabvēlīgākais risinājums. Bet tas neuzliek tik lielu spiedienu uz patērētājiem un neuzliek spiedienu arī uz konvencionālām ģenerācijas iekārtām kā HES vai TEC," skaidroja Ločmelis, piebilstot, ka tā ir politikas izšķiršanās, ko valstī vēlas stimulēt.
"Latvenergo" pārstāvis teica, ka pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" piedāvātais variants panāks, ka finanšu stimuli būs uz balansa atbildības nodrošināšanu.
"Cits piedāvājums būtu uzlikt visas izmaksas pārvades tarifam, man liekas, ka to vēlas panākt attīstītāji," teica Ločmelis, piebilstot, ka šī brīža modelis mudinās ražotājus būt balansa precīzākiem, un tas, kurš būs balansa precīzāks, tam pašizmaksa būs mazāka.
Jau ziņots, ka raidījumā "Nekā personīga" enerģētikas konsultants Gatis Ābele stāstīja, ka elektroenerģijas tirgū ir iestājies haoss, un dažādu interešu lobēšana novedusi pie nevienlīdzīgas izmaksu sadales. Sākotnēji piedāvātais modelis paredzējis "50:50" sadalījumu starp ražotājiem un patērētājiem, taču pēc sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā tas mainīts uz 25% ražotājiem un 75% patērētājiem. Šāds lēmums pieņemts bez patērētāju pārstāvju iesaistes, un regulators tam nav iebildis, uzsvēra raidījums.
Tāpat raidījums vēstīja, ka, ņemot vērā lielās balansēšanas jaudu izmaksas, var tikt krietni apgrūtināta investīciju piesaiste.
LETA jau ziņoja, ka šā gada sākumā kopējās balansēšanas jaudas izmaksas Latvijā tika prognozētas 40,74 miljonu eiro apmērā.
Pārejas periodā tās ir nofiksētas un elektroenerģijas ražotājiem, elektroenerģijas tirgotājiem un arī energointensīvajiem patērētājiem zināmas. Gada beigās AST prognozi salīdzinās ar faktiskajām izmaksām.
Lai balansēšanas rezervju tirgus pakāpeniski pielāgotos jaunajai situācijai, 2025.gada pirmajā pusē izmaksas sedz pārvades sistēmas operators AST no saviem līdzekļiem. Savukārt no 1.jūlija balansēšanas jaudas uzturēšanas cena būs 0,003 eiro par megavatstundu (MWh), kas vidējas mājsaimniecības gadījumā rēķinā veidotu 0,3 eiro mēnesī.
