Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora "Tet" un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu, teikts "Telia" paziņojumā uzņēmuma interneta mājaslapā.

Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

"Esam gandarīti, ka esam panākuši vienotu viedokli par labāko turpmāko rīcību attiecībā uz šiem lieliskajiem Latvijas uzņēmumiem. Esam vienojušies turpināt iecerēto darījumu, kurā mūsu piedāvājums pārdot mūsu akcijas atspoguļo "Tet" un LMT patieso tirgus vērtību. Sarežģītā "Tet" un LMT līdzdalības struktūra ir palēninājusi vērtības radīšanu. Tāpēc šis saprašanās memorands ir pagrieziena punkts gan mums, gan "Tet" un LMT, kuriem tagad būs iespēja turpināt attīstību jaunā īpašumtiesību modeļa ietvaros, kas savukārt dos labumu to klientiem un visām ieinteresētajām pusēm," paziņojumā pauž "Telia" prezidents un izpilddirektors Patriks Hofbauers.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

AS "Latvenergo" pamatkapitālu palielinās par 285,956 miljoniem eiro, ieguldot pamatkapitālā kompānijas iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru kārtējā sapulcē šogad 23.maijā pieņemtajam lēmumam "Latvenergo" pamatkapitāls tiks palielināts par 285 956 072 eiro, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar naudu, proti, ieguldot pamatkapitālā "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.

Pēc palielināšanas "Latvenergo" pamatkapitāls sasniegs 1 076 323 931 eiro.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē nolemts no "Latvenergo" 2024.gada peļņas, kas bija 265 575 440 eiro, dividendēs valstij izmaksāt 185 902 809 eiro, bet atlikušo daļu 79 672 631 eiro apmērā nolemts ieskaitīt nesadalītajā peļņā attīstības projektu finansēšanai.

"Latvenergo" pamatkapitāls kopš 2021.gada jūnija vidus ir 790 367 859 eiro apmērā.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Šodien plkst.12 Kaigu purvā, Jelgavas novadā, AS "Latvenergo" piederošajam "Laflora Energy" vēja parkam ieliks pamatakmeni, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

"Laflora Energy" ir "Latvenergo" un kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Laflora" sinerģijas projekts, kas atradīsies "Laflora" piederošajā Kaigu purvā. Paredzēts, ka "Laflora Energy" vēja parks darbu sāks 2026.gadā.

Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" 2022.gada maijā nodibināja meitassabiedrību "Laflora Energy", lai būvētu sauszemes vēja parku "Laflora" Kaigu kūdras purvā.

Savukārt 2024.gada septembrī "Laflora Energy" nopirka "Latvenergo", lai "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gadā.

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

AS "Latvenergo" padome apstiprinājusi turpmāku pilnvaru termiņu valdes loceklim Guntaram Baļčūnam līdz 2030.gada 15.novembrim.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Harijs Teteris un Guntars Baļčūns.

Guntars Baļčūns AS "Latvenergo" strādā kopš 2005.gada un kopš 2015.gada pilda valdes locekļa, finanšu direktora pienākumus, kā arī no 2020. līdz 2021.gadam bija valdes priekšsēdētājs. Guntars ir AS "Latvenergo" meitassabiedrību Elektrum Eesti OÜ un Elektrum Lietuva UAB padomes loceklis. 2016.gadā ieguvis maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā RTU Rīgas Biznesa skolā, iepriekš maģistra grādu ekonomikā LU (2005.g.) un bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā (2003. g.).

AS "Latvenergo" noslēgusi īstermiņa aizņēmumu līgumus ar "Swedbank", "OP Corporate Bank plc" filiāli Latvijā un Lietuvas "SEB bankas" par kopumā 300 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šogad maijā un jūnijā "Latvenergo" parakstīja divgadīgus overdrafta jeb kredītlīnijas līgumus ar "OP Corporate Bank plc" par 150 miljoniem eiro, ar "SEB bankas" par 100 miljoniem eiro un ar "Swedbank" par 50 miljoniem eiro.

Aizņēmumu līgumu noslēgšanai organizēts iepirkums, kurā par uzvarētājiem tika atzītas minētās trīs bankas.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un likviditātes vadībai.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,704 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 273,65 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 1,057 miljardi eiro, bet kompānijas peļņa bija 265,575 miljoni eiro.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kā arī “Telia Company AB” noslēdza saprašanās memorandu, kas paredz tai piederošo SIA “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” daļu iegādes procesa uzsākšanu.

Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti vai tā dēvēto due diligence, kā arī citus sagatavošanās darbus, lai izvērtētu darījuma iespējamību. Iespējamā darījuma rezultātā Latvenergo un LVRTC kopā ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un starptautisku investoru iegūtu pilnīgu kontroli abos telekomunikāciju uzņēmumos. Lai to paveiktu, paredzēts piesaistīt starptautisku investoru ar būtisku pieredzi tehnoloģiju jomā. Investora piesaistei atklātā konkursā tiks piesaistīts starptautisks konsultants, kura uzdevums būs piedāvāt labāko iespējamo darījuma risinājumu un finanšu investoru.

Tiks izstrādāta uzņēmumu tālākā stratēģija un attīstības plāns ar mērķi ilgtermiņā daļu no valstij piederošajām daļām publiski kotēt biržā.

Apzināti vairāki desmiti tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) potenciālie stratēģiskie investori, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Šādi uzņēmumi ir jāmeklē starptautiskajā vidē. Šādi uzņēmumi ir apzināti - tie ir vairāki desmiti," teica ekonomikas ministrs, piebilstot, ka atsevišķi uzņēmumi ir paši izrādījuši interesi.

Tāpat viņš uzsvēra, ka nebūs tāds brīdis, kad valsts viena pati vadīs "Tet" un LMT.

"Sarunas par uzņēmumu tālākajiem attīstības scenārijiem (..) sākās tādēļ, ka šo uzņēmumu attīstības perspektīvas esošajā modelī iezīmē negatīvu attīstības scenāriju," sacīja Valainis, piebilstot, ka pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi ir zaudējuši vairākus simtus miljonus eiro savas potenciālās vērtības.

Jau ziņots, ka šogad jūlija vidū Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" līdz 2030.gadam cer sasniegt uzņēmuma vērtību, kas ir lielāka par vienu miljardu eiro, ceturtdien pasākumā "Tet vīzija 2030" sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks norādīja, ka "Tet" ir izstrādājis astoņus attīstības virzienus, kas palīdzēs šo ambīciju - kļūt par "vienradzi" līdz 2030.gadam - pārvērst realitātē.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jau pašreiz notiek pārmaiņas, un pauda cerību, ka Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia") parakstītais saprašanās memorands ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" akciju pārdošanu būs grūdiens plašākai uzņēmuma attīstībai.

Pēc Tatarčuka teiktā, "Tet" no sakaru uzņēmuma kļuvis par diversificētu daudznozaru uzņēmumu.

Biržas "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101" liecina, ka "Tet" vērtība 2024.gadā bijusi 380,62 miljoni eiro, 2023.gadā - 429,32 miljoni eiro, 2022.gadā - 452,81 miljons eiro, bet 2021.gadā uzņēmuma vērtība bija 438,06 miljoni eiro.