Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 67,639 miljoni eiro, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Tostarp "Gaso" ieņēmumi no dabasgāzes sadales 2024.gadā bija 66,448 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% vairāk nekā 2023.gadā, kad kompānijas ieņēmumi no dabasgāzes sadales bija 52,909 miljoni eiro. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no sadales sistēmas pieslēguma maksas 2024.gadā veidoja 287 000 eiro, bet citi pamatdarbības ieņēmumi bija 904 000 eiro apmērā.

"Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pērn pieaudzis par 8,6% - līdz 8,8 teravatstundām (TWh).

Finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka temperatūra 2024.gada janvārī nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, tādējādi lietotāju nepieciešamība pēc dabasgāzes pieauga. Sadales pakalpojuma ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn palielinājās lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums un no 2024.gada 1.janvāra ir spēkā jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi.

Dabasgāzes sistēmas operators AS "Gaso" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 10,347 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs tiks izmaksāts kopumā 10,347 miljoni eiro jeb 0,26 eiro par akciju, izmaksu veicot no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, kas radusies pēc 2018.gada 1.janvāra.

Tāpat pieņemts lēmums "Gaso" 2024.gada peļņu 13 062 902 eiro apmērā ieskaitīt uzņēmuma nesadalītajā peļņā.

Akcionāru sapulcē apstiprināts "Gaso" gada pārskats un atkarības pārskats par 2024.gadu.

Pieņemts lēmums arī apstiprināt papildu atlīdzības izmaksu SIA "PricewaterhouseCoopers"4900 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērā par papildus revīzijas izmaksām, kas radās "Gaso" pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā.

"Gaso" apgrozījums pagājušajā gadā bija 67,639 miljoni eiro, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro.

Nozaru dekarbonizācija prasa būtiskas pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan tehnoloģijās, taču Latvijas līdzšinējais attīstības temps joprojām atpaliek no izaicinājuma mēroga, vienisprātis ir eksperti.

Mums joprojām jāpiestrādā, lai radītu skaidru redzējumu, kā dažādos enerģētikas segmentos īstenot pāreju uz ilgtspējīgām tehnoloģijām, norāda Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis. Viņš atzīmē, ka bez vienotas pieejas un rīcības konsekvences pastāv risks, ka pārmaiņas notiks sadrumstaloti un nenesīs gaidīto rezultātu. Šobrīd aktuāla ir, piemēram, biometāna ražošanas nozares attīstība, jo drīzā nākotnē ir cerības uz jauniem uz ūdeņradi bāzētiem risinājumiem, atzīmē A.Tihane, aicinot nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Mēs nedrīkstam iznīcināt sistēmu, kas strādā, pirms esam radījuši ko jaunu, spriež A.Tihane, uzsverot, ka esošā infrastruktūra ir efektīva un tās vērtība ir maksimāli jāizmanto.

Publiskajā telpā nereti izskan bažas par siltumapgādes radītajām emisijām, taču patiesībā galvenie piesārņojuma avoti ir pavisam citi, skaidro Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Rīgas domes gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina, ka slāpekļa dioksīda piesārņojumu Latvijas galvaspilsētā galvenokārt veido autotransports, turklāt lielākais piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nemaz nestrādā. A.Tihane norāda, ka arī cieto daļiņu piesārņojums maksimumam pietuvojas vai to pārsniedz pārsvarā ārpus apkures sezonas, kas nozīmē, ka siltuma ražotāju izmantotajām gāzes iekārtām faktiski nav ietekmes uz gaisa kvalitāti Rīgas centrā.

Situācija laba

Mazas jaudas dabasgāzes apkures iekārtas praktiski nerada cieto daļiņu, sēra oksīdu vai benzola piesārņojumu, savukārt slāpekļa oksīdu (NOx) savienojumi veidojas tikai nelielā apmērā, salīdzinot ar citām apkures dedzināšanas iekārtām, skaidro A.Tihane. “Apsildīt mājokļus ar dabasgāzi ir ne vien ērti un droši, bet arī pilsētas videi draudzīgi un ilgtermiņā izdevīgi. Ja dabasgāze sadeg pilnībā, rodas tikai oglekļa dioksīds (CO2) un ūdens tvaiks. Turklāt, lai iegūtu vienu kilovatstundu enerģijas no dabasgāzes, CO2 izmeši ir gandrīz par 50% mazāki nekā, piemēram, dedzinot koksni. Papildus CO2, citās dūmgāzēs var atrast arī NOx, sēra savienojumus, benzolu, oglekļa monoksīdu un cietās daļiņas. Tieši cietās daļiņas - putekļi, izdedži un citas mikroskopiskas vielas - tiek uzskatītas par vienu no bīstamākajiem piesārņojuma veidiem, jo ilgtermiņā tās var būtiski ietekmēt cilvēka veselību,” skaidro A.Tihane.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā ēkai Āgenskalnā, Melnsila ielā, kas pēc 2020. gadā notikušā gāzes sprādziena arvien stāv pussagruvusi un netiek atjaunota.

Abi gadījumi ir līdzīgi - abos namos pašvaldībai piederošos dzīvokļos notika spēcīgi gāzes sprādzieni, kas daļēji sagrāva ēkas. Melnsila ielas iedzīvotāji vēlas panākt, lai Rīgas pašvaldība atjaunotu ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena, taču dome tam nav piekritusi un par šo jautājumu jau vairākus gadus notiek tiesvedība.

Kleinbergs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pagaidām pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot.

Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā. Katrā ziņā mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus, solīja pilsētas vadītājs.

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.