Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Šīs nedēļas sākumā Rīgā norisinājās kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēja vairāk kā 1000 dalībnieku, tostarp uzņēmumus no Itālijas, Zviedrijas, Maltas, Austrālijas, Slovēnijas, Spānijas, Singapūras, ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Šveices, Izraēlas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Vācijas, u.c. – krietni pārsniedzot organizatoru sākotnējās prognozes.

Šī lielā atsaucība apliecina Web3 un digitālo finanšu attīstības aktualitāti ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā.

“Vairākas pasaules līmeņa WEB3 kompānijas izrādījušas interesi par darbības uzsākšanu Latvijā, izvēloties Latviju par bāzi savai attīstībai Eiropā. Mūsu aplēses rāda, ka gadījumā, ja realizēsies pašlaik apspriestie biznesa plāni, Latvija jau gada laikā varētu saņemt desmitiem miljonu eiro lielus ieņēmumus nodokļu veidā un tiktu radītas simtiem ļoti labi apmaksātas darbavietas,” uzsver Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem.

“WEB3 nozare ir viena no tām nozarēm, kurā 98% no tās darbības būs vērsti uz eksporta tirgiem un tas mums kā mazai valstij ir īpaši svarīgi. Mēs esam tikai sākumā. Mums vēl priekšā daudz izaicinājumu, taču ticu, ka pavisam drīz Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kur būs iespējams oficiāli veikt nodokļu maksājumus ar kriptovalūtām,” papildina Reinis Znotiņš.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Šodien plkst. 18.00 starptautiskās konferences UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notiks Latvijas politiķu debates par tēmu “Vai kriptovalūtu un blokķēdes sektors Latvijai ir noderīga nozare?”, pievēršoties digitālo aktīvu, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sistēmas attīstībai Latvijā un Eiropā.

Debašu centrā būs jautājums, vai blokķēdes un kripto nozare Latvijai ir iespēja vai risks, un vai Latvijai būtu jācenšas kļūt par reģionālu Web3 un fintech centru. Politiķiem būs jāatbild arī uz jautājumu, vai viņu partijas līdz šim ir izdarījušas pietiekami, lai attīstītu šo nozari Latvijā, un vai digitālo finanšu sektors būs prioritāte nākamajos četros gados.

Tāpat debatēs tiks apspriests, vai Latvijai jābūt starp vadošajām Eiropas Savienības valstīm kripto un fintech regulējuma jomā, vai šobrīd Latvija zaudē konkurencē citām valstīm uzņēmumu piesaistē, kā arī – vai Latvijai būtu jāvirzās uz vērtspapīru un nekustamā īpašuma tokenizāciju.Īpaša uzmanība tiks pievērsta MiCA regulai, Latvijas Bankas lomai kripto uzņēmumu licencēšanā, stablecoins ietekmei uz maksājumu sistēmu, kā arī mākslīgā intelekta un kiberdrošības nozīmei finanšu sektorā.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”

Signāli, kas izskanēja no Džeksonholas, kur pagājušajā piektdienā ASV Federālo rezervju vadītājs Džeroms Pauels sniedza savu ikgadējo uzrunu, liecina, ka drīzumā varētu sākties ilgstošs zemu procentu likmju periods.

Daudziem investoriem visā pasaulē šāda dinamika var atjaunot interesi par ierobežotiem, valstiski neitrāliem aktīviem, piemēram, Bitcoin, jo īpaši tāpēc, ka fiat valūtās denominētā atdeve samazinās un atdeve no kapitāla krītas.

Likviditāte atgriežas riskantākos aktīvos, tostarp kriptovalūtās. Šīs izmaiņas parasti varam novērot arī Binance platformas lietotāju uzvedībā: kad tradicionālās peļņas gūšanas iespējas samazinās, arvien vairāk cilvēku pievēršas alternatīvām, piemēram, automatizētiem kripto ieguldījumu rīkiem un pasīviem ienesīguma produktiem. Lietotāji veic regulārus ieguldījumus ilgtermiņa pozīcijās vai arī diversificēti izvieto savas stabilās monētas, izvēloties tradicionālas kripto stratēģijas.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Latvijas iedzīvotāju kriptoaktīvu kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni 833 miljonu eiro apmērā, lai gan lielākā daļa investoru kontrolē salīdzinoši nelielus apjomus. Latvijā kriptovalūtas pieder aptuveni 11,5% pieaugušo jeb ap 175 000 cilvēku, liecina K33 Research aptaujas dati.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kriptovalūtās pieder 11,6% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 8,7% iedzīvotāju. Pētījumā tika novērotas arī dzimumu atšķirības attiecībā uz kriptovalūtu iegādi, proti, 15% vīriešu un 9% sieviešu Latvijā pieder kriptovalūtās. Taču kopumā sievietes veido aptuveni 41% no visiem kriptovalūtu īpašniekiem valstī. Salīdzinājumam, Baltijā, vidēji, sieviešu iesaiste kriptovalūtu tirgū ir 6%, bet Ziemeļvalstīs - 5%.

No visām Baltijas un Ziemeļvalstīm, Latvijā ir visaugstākais sieviešu īpatsvars, kurām pieder kriptovalūtās, jo īpaši starp sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tomēr kripto tirgū joprojām dominē vīrieši - katram ceturtajam vīrietim Latvijā vecumā no 18 līdz 39 gadiem pieder kriptovalūta. Interese par kriptoaktīviem pieaug ne tikai jauniešu vidū, bet arī vecāka gadagājuma grupās – 2026. gadā kriptovalūtas savā pārvaldībā iegādājās 13% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šajā vecuma grupā kriptoaktīvi piederēja vien 10% iedzīvotāju.

Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par blokķēdi un Web3 Latvijas publiskajā telpā bieži vien aprobežojās ar spekulatīvām sarunām par kriptovalūtu cenām. Šodien, 2026. gada sākumā, bilde ir fundamentāli mainījusies. Mēs vairs nerunājam par "jaunajām tehnoloģijām" nākotnes formā - dzīvojam laikā, kad finanšu infrastruktūra tiek pārbūvēta mūsu acu priekšā. Pasaule šobrīd piedzīvo divas milzīgas tendences: stabilās kriptovalūtas (stablecoins) kļūšanu par globālu maksājumu standartu un reālu aktīvu tokenizāciju (Real World Assets - RWA).

Latvijai šobrīd ir unikāls vēsturisks logs - pateicoties Eiropas Savienības MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulai, vairs neesam „pelēkajā zonā”. Mēs esam tiesiskā un regulētā vidē, kur Latvija var kļūt par reģiona finanšu tehnoloģiju (fintech) galvaspilsētu, ja vien rīkosimies ātri.

Stabilās kriptovalūtas - no nišas instrumenta līdz globālai maksājumu asinsritei

2026.gadā stabilās kriptovalūtas - digitālie dolāri un eiro uz blokķēdes - vairs nav tikai kripto tirgotāju rīks. Tās kļuvušas par starptautisko maksājumu norēķinu pamatu un izaicina ierasto SWIFT maksājumu sistēmu. Kamēr tradicionālās banku sistēmas joprojām cīnās ar "T+2" (divu dienu) norēķinu cikliem un augstām komisijām par pārrobežu maksājumiem, steiblcoini nodrošina tūlītējus norēķinus par niecīgu cenu. Tas ir īpaši svarīgi Latvijas uzņēmējiem, kuri lūkojas jaunu eksporta tirgu virzienā.

Jūnijā Latvijā pirmie uzņēmumi pamatkapitāla apmaksu veikuši ar kriptoaktīviem, izmantojot jauno regulējumu, kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Tas ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā — tagad sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) iespējams dibināt, pamatkapitālu iemaksājot kriptovalūtā, bez nepieciešamības piesaistīt mantiskā ieguldījuma vērtētāju.

Šādu iespēju jau izmantojusi kompānija SIA “Sats Inc”, un uzņēmuma valdes loceklis Jānis Sprenne stāsta: "Es ļoti atbalstu un novērtēju mūsu valsts spēju būt pirmajiem inovatīvā industrijā. Ir tikai likumsakarīgi, ka mēs izmantojam jaunāko likumdošanu un varam popularizēt jaunu un strauji augošu industriju, kuru atbalsta valsts institūcijas."“Sats Inc” specializējas Bitcoin infrastruktūras un konsultāciju pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Sprenne norāda, ka Bitcoin tiek arvien plašāk izmantots kā riska ierobežošanas instruments globālā mērogā, un Latvijas uzņēmējiem šāda pieeja var būt īpaši izdevīga.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) 11. decembrī preses brīfingā informē par kriptoaktīvu tirgus (MiCA) attīstības tendencēm, informē LIAA.

Pasākumā informēs par kriptoaktīvu tirgus attīstības tendencēm un Latvijas potenciālu nostiprināties kā vienam no reģiona kripto un Web3 inovāciju centriem.

LIAA norāda, ka Latvijā izveidota konkurētspējīga regulatīvā vide uzņēmumiem, kas darbojas atbilstoši MiCA prasībām.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (JV), Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, LIAA direktore Ieva Jāgere, LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš un licenču saņēmēju pārstāvji.

Preses brīfings notiks ceturtdien, 11. decembrī, plkst. 11 Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā, 7. stāvā.

SIA "BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) MiCA prasībām.

UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notikušajās politiķu debatēs vairāku partiju pārstāvji bija vienisprātis – blokķēdes tehnoloģijas un digitālo aktīvu nozare Latvijai ir iespēja, nevis risks.

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd ir viens no progresīvākajiem regulējumiem Eiropā, taču valsts priekšrocības būs iespējams izmantot tikai tad, ja sekos ātrāka rīcība, skaidrāki noteikumi un ambiciozāka politika.

Debatēs piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS), politisko partiju pārstāvji Gatis Eglītis (Nacionālā apvienība – NA), Mārtiņš Krusts (Mēs mainām noteikumus – MMN) un Mārtiņš Mieriņš (Progresīvie – P), kā arī Saeimas deputāti Kristaps Krištopāns (Latvija pirmajā vietā – LPV), Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts – AS) un Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība – JV). Debates vadīja Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Latvijas tehnoloģiju pasākumu organizators “Web3 Conference LV” oficiāli noslēdzis partnerības līgumu ar Džonu Kodžiro Morivaku (John Kojiro Moriwaka) no kompānijas “Silicon Valley Ventures”, kas ir starptautiski atzīts inovāciju vēstnieks un uzņēmējdarbības padomnieks no Japānas, lai kopīgi attīstītu UN:BLOCK konferenci un pozicionētu Latviju kā vadošo kriptotehnoloģiju un blokķēdes inovāciju centru Eiropā.

Sadarbības mērķis ir veicināt ārvalstu investīciju piesaisti,globālu atpazīstamību un kosistēmas izaugsmi Latvijā, izmantojot Džona Marivaka plašo starptautisko kontaktu tīklu, īpaši Āzijas tirgos.

“Silicon Valley Ventures” pārstāvis Dž.Morivaka: “Latvija, ar savu augošo tehnoloģiju ekosistēmu un uz nākotni vērsto regulējuma pieeju, strauji kļūst par inovāciju centru blokķēdes, finanšu tehnoloģiju (fintech) un Web3 jomā. Baltijas reģions piedāvā unikālus vārtus uz Eiropas tirgu un sniedz aizraujošas iespējas Japānas jaunuzņēmumiem, investoriem un uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties globāli.”

Šīs partnerības mērķis ir izveidot tiltu starp Japānu un Latviju, veicinot ciešāku sadarbību augsto tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomās. UN:BLOCK ir kas vairāk nekā tikai konference — tā ir platforma, kas pulcē redzētājus, inženierus, regulatorus un investorus no visas pasaules. Piedaloties, Japānas uzņēmumi var gūt nenovērtējamu pieredzi, izveidot globālus kontaktus un spert pirmo soli ceļā uz starptautisku paplašināšanos.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.

Eiropas Savienības (ES) valstu varasiestādes likvidējušas vairākus gadus īstenotu kriptokrāpšanas operāciju, kuras rezultātā no vairāk nekā 100 upuriem izkrāpti vismaz 100 miljoni eiro, otrdien paziņoja ES Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās ("Eurojust").

Policija veica kratīšanas īpašumos Spānijā, Portugālē, Itālijā, Rumānijā un Bulgārijā, aizturot piecus aizdomās turamos, arī iespējamo krāpšanas organizatoru.

Upuriem tika solīta milzīga peļņa no ieguldījumiem kriptovalūtā, izmantojot profesionāli izstrādātas tiešsaistes platformas, teikts "Eurojust" paziņojumā.

Nodotā nauda pēc tam tika novirzīta uz Lietuvu atmazgāšanai.

"Kad cietušie mēģināja atgūt savus ieguldījumus, viņiem tika pieprasīts samaksāt papildu maksu, pēc tam tīmekļa vietne, kas tika izmantota krāpšanai, pazuda," norāda "Eurojust". "Pēc tam ieguldītāji zaudēja lielāko daļu vai dažos gadījumos visu savu naudu."

Shēma darbojās vismaz kopš 2018.gada, aptverot aptuveni 23 valstis, ziņo "Eurojust", kas koordinēja vērienīgo operāciju.

Eiropas vadošā investīciju platforma Mintos paplašina piedāvājumu, iekļaujot tajā kriptovalūtu biržā tirgotos produktus (exchange-traded products - ETPs).

Jaunie regulētie finanšu instrumenti ļauj investoriem uzsākt ieguldījumus kriptovalūtu tirgū, sākot jau no 5 eiro.

Kriptovalūtu ETP emitē tādi starptautiski atzīti aktīvu pārvaldītāji kā BlackRock iShares un VanEck. Kriptovalūtu ETPs seko līdzi attiecīgās kriptovalūtas cenu dinamikai un tiek tirgoti biržā līdzīgi kā biržā tirgotie fondi (exchange-traded funds - ETFs).

Jaunais produkts paplašina Mintos sadarbību ar Upvest, kas jau ir partneris platformas ETF piedāvājumam. Upvest nodrošina tehnisko risinājumu un starpniecības pakalpojumus, kas ļauj kriptovalūtu ETPs integrēt Mintos platformā. Jaunais piedāvājums ļauj investoriem Mintos platformā pārvaldīt kriptovalūtas papildus investīcijām aizdevumos, obligācijām, nekustamajam īpašumam un ETFs.

25. oktobrī Rīgā notiks slēgta tikšanās ar pārstāvjiem no viena no lielākajiem Tuvo Austrumu attīstītājiem — uzņēmuma DAMAC Properties.

Reģistrācija:

Šeit: https://fienta.com/lv/d-3

vai šeit: WhatsApp / SMS / Telegram: +971585961359

DAMAC ir lielākais privātais attīstītājs AAE, pazīstams ar saviem vērienīgajiem “pilsēta pilsētā” tipa dzīvojamo projektu attīstības plāniem un augstākās klases piejūras projektiem. Vizītes laikā Latvijā uzņēmuma pārstāvji prezentēs jaunus projektus un pastāstīs par ieguldījumu specifiku Dubaijas nekustamo īpašumu tirgū.

Kāpēc Eiropas investori arvien biežāk skatās Dubaijas virzienā

Daudzi Eiropas investori — tostarp arī no Latvijas — saskaras ar vairākiem izaicinājumiem vietējā tirgū:

Aprīlī, līdzīgi kā martā, kriptovalūtu tirgū nebija vienotas tendences un dažādas kriptovalūtas uz notikumiem reaģēja atšķirīgi – Bitcoin (BTC) turpināja kāpumu, savukārt otra lielākā kriptovalūta Ethereum tajā pašā laikā piedzīvoja kritumu.

XRP turpināja nostiprināt savas pozīcijas ar nelielu pieaugumu, savukārt BNB vērtība nedaudz samazinājās. Bitcoin aprīlī parādīja spēku, un tā cena pieauga par 9,5 % no 76 184 eiro līdz 83 386 eiro. Šis cenas kāpums turpināja nostiprināt Bitcoin dominanci kopējā kriptovalūtu tirgū.

Tāpat varēja novērot arī institucionālo investīciju palielināšanos, jo lielie finanšu spēlētāji turpināja palielināt savas Bitcoin pozīcijas, nostiprinot BTC kā vērtību uzkrājoša aktīva lomu.

Atšķirībā no Bitcoin, Ethereum aprīlī piedzīvoja 5,5 % kritumu, no 1 684 līdz 1 592 eiro. Lai gan Ethereum ir atkopies no gada sākuma zemākajiem cenu līmeņiem (ap 1,4 tūkstošiem eiro), pēdējā gada laikā izaugsmes ziņā tas joprojām ievērojami atpaliek no Bitcoin.