Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Eiropas vadošā investīciju platforma Mintos paplašina piedāvājumu, iekļaujot tajā kriptovalūtu biržā tirgotos produktus (exchange-traded products - ETPs).

Jaunie regulētie finanšu instrumenti ļauj investoriem uzsākt ieguldījumus kriptovalūtu tirgū, sākot jau no 5 eiro.

Kriptovalūtu ETP emitē tādi starptautiski atzīti aktīvu pārvaldītāji kā BlackRock iShares un VanEck. Kriptovalūtu ETPs seko līdzi attiecīgās kriptovalūtas cenu dinamikai un tiek tirgoti biržā līdzīgi kā biržā tirgotie fondi (exchange-traded funds - ETFs).

Jaunais produkts paplašina Mintos sadarbību ar Upvest, kas jau ir partneris platformas ETF piedāvājumam. Upvest nodrošina tehnisko risinājumu un starpniecības pakalpojumus, kas ļauj kriptovalūtu ETPs integrēt Mintos platformā. Jaunais piedāvājums ļauj investoriem Mintos platformā pārvaldīt kriptovalūtas papildus investīcijām aizdevumos, obligācijām, nekustamajam īpašumam un ETFs.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA) oficiāli pievienojas divi jauni biedri – “Kraken”, viena no pasaulē ilgāk pastāvošajām un drošākajām kriptovalūtu platformām, un Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju un investīciju platforma “Twino”.

To dalība apliecina organizāciju apņemšanos veicināt drošu, atbildīgu un inovatīvu blokķēdes tehnoloģiju attīstību Latvijā un reģionā.

“Šogad esam daudz paveikuši, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi WEB3 un fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk pasaules uzņēmumu atzīst, ka Latvija var kļūt par vienu no WEB3 nozares attīstības centriem visā Eiropā. “Kraken” ir viens no lielākajiem vārdiem kriptovalūtu nozarē, un uzņēmuma lēmums paplašināt darbību Latvijā apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza. Vadošie kriptovalūtu uzņēmumi Latvijā saskata ievērojamu potenciālu, taču, lai šo potenciālu realizētu, visiem ir jāspēj strādāt komandā – gan valstij, gan arī privātajam sektoram. Tikpat svarīgs ir “Twino” lēmums pievienoties asociācijai, jo tas apliecina, ka arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savu nākotni saskata WEB3 jomā. Tas sniedz jaunu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā,” saka LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Latvijas iedzīvotāju kriptoaktīvu kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni 833 miljonu eiro apmērā, lai gan lielākā daļa investoru kontrolē salīdzinoši nelielus apjomus. Latvijā kriptovalūtas pieder aptuveni 11,5% pieaugušo jeb ap 175 000 cilvēku, liecina K33 Research aptaujas dati.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kriptovalūtās pieder 11,6% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 8,7% iedzīvotāju. Pētījumā tika novērotas arī dzimumu atšķirības attiecībā uz kriptovalūtu iegādi, proti, 15% vīriešu un 9% sieviešu Latvijā pieder kriptovalūtās. Taču kopumā sievietes veido aptuveni 41% no visiem kriptovalūtu īpašniekiem valstī. Salīdzinājumam, Baltijā, vidēji, sieviešu iesaiste kriptovalūtu tirgū ir 6%, bet Ziemeļvalstīs - 5%.

No visām Baltijas un Ziemeļvalstīm, Latvijā ir visaugstākais sieviešu īpatsvars, kurām pieder kriptovalūtās, jo īpaši starp sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tomēr kripto tirgū joprojām dominē vīrieši - katram ceturtajam vīrietim Latvijā vecumā no 18 līdz 39 gadiem pieder kriptovalūta. Interese par kriptoaktīviem pieaug ne tikai jauniešu vidū, bet arī vecāka gadagājuma grupās – 2026. gadā kriptovalūtas savā pārvaldībā iegādājās 13% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šajā vecuma grupā kriptoaktīvi piederēja vien 10% iedzīvotāju.

Jūlijs kriptovalūtu tirgos bija ilgi gaidītās augšupejas mēnesis — visas vadošās kriptovalūtas uzrādīja ievērojamu izaugsmi. Tostarp spēcīgs kāpums bija otrai lielākajai kriptovalūtai Ethereum, kā arī BNB, kas jūlijā sasniedza vēsturisku cenas maksimumu.

Bitcoin (BTC) cena jūlija sākumā bija 91 312 eiro, bet mēnesi noslēdza pie 102 360 eiro cenu atzīmes, veidojot stabilu 12,1 % pieaugumu mēneša griezumā. Pie tam būtiski, ka BTC cena, neskatoties cenas samazinājumu augusta sākumā, ir nostabilizējusies virs 100 000 eiro sliekšņa — rādītāja, kas vēl pirms dažiem mēnešiem daudziem šķita visai grūti sasniedzams mērķis.

Viens no galvenajiem kriptovalūtu tirgus pozitīvās dinamikas virzītājiem bija Ethereum (ETH) rallijs no 2128 eiro mēneša sākumā līdz 3276 eiro mēneša beigās, uzrādot iespaidīgu 54 % lēcienu. Šo izaugsmi veicināja ASV kriptovalūtu rezervju izveide un lieli Ethereum biržā tirgoto fondu (ETF) pirkumi.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Finanšu uzņēmums Capitalia ir starp pirmajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izveidojis savas Bitcoin rezerves.

Uzņēmuma mērķis ir regulāri novirzīt daļu no saviem ieņēmumiem Bitcoin rezervēs, sekojot praksei, kas kļūst arvien populārāka arī vadošo ārvalstu finanšu uzņēmumu vidū.

Capitalia šo soli īsteno kā daļu no savas plašākās digitālo aktīvu stratēģijas, kas iekļauj arī kriptovalūtu nodrošinātos aizdevumus sadarbībā ar licencētiem tirgus dalībniekiem, kuri sniedz ķīlas pārvaldības pakalpojumus.

Capitalia vadītāja vietnieks Mārcis Ļaksa skaidro: " Bitcoin rezervju izveide ir loģisks nākamais solis mūsu digitālo aktīvu stratēģijā. Kriptovalūtas strauji nostiprinās finanšu ekosistēmā, un mēs redzam arvien lielāku interesi arī no mūsu klientu puses. Tāpēc esam sākuši piedāvāt uzņēmumiem finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot digitālos aktīvus, un tagad, apliecinot savu uzticību inovācijām, veidojam arī paši savas kriptovalūtu rezerves.”

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Aprīlī, līdzīgi kā martā, kriptovalūtu tirgū nebija vienotas tendences un dažādas kriptovalūtas uz notikumiem reaģēja atšķirīgi – Bitcoin (BTC) turpināja kāpumu, savukārt otra lielākā kriptovalūta Ethereum tajā pašā laikā piedzīvoja kritumu.

XRP turpināja nostiprināt savas pozīcijas ar nelielu pieaugumu, savukārt BNB vērtība nedaudz samazinājās. Bitcoin aprīlī parādīja spēku, un tā cena pieauga par 9,5 % no 76 184 eiro līdz 83 386 eiro. Šis cenas kāpums turpināja nostiprināt Bitcoin dominanci kopējā kriptovalūtu tirgū.

Tāpat varēja novērot arī institucionālo investīciju palielināšanos, jo lielie finanšu spēlētāji turpināja palielināt savas Bitcoin pozīcijas, nostiprinot BTC kā vērtību uzkrājoša aktīva lomu.

Atšķirībā no Bitcoin, Ethereum aprīlī piedzīvoja 5,5 % kritumu, no 1 684 līdz 1 592 eiro. Lai gan Ethereum ir atkopies no gada sākuma zemākajiem cenu līmeņiem (ap 1,4 tūkstošiem eiro), pēdējā gada laikā izaugsmes ziņā tas joprojām ievērojami atpaliek no Bitcoin.

Coinspaid un The Residency uzsāk sadarbību, lai jaunuzņēmumiem sākuma stadijās nodrošinātu piekļuvi uzņēmuma līmeņa blokķēdes maksājumu infrastruktūrai.

Coinspaid, viens no Eiropas lielākajiem blokķēdes maksājumu infrastruktūras nodrošinātājiem, ir paziņojis par stratēģisku partnerību ar The Residency - globālu kopienu, kas apvieno sākumposma uzņēmumu dibinātājus un inovāciju ieviesējus. Šī sadarbība nodrošinās The Residency jaunuzņēmumiem ekskluzīvu piekļuvi Coinspaid nozares vadošajiem stabilo kriptovalūtu infrastruktūras risinājumiem ar izdevīgiem nosacījumiem.

Starptautiskās konferences UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros, notiks politiķu debates par tēmu “Vai kriptovalūtu un blokķēdes sektors Latvijai ir noderīga nozare?”, pievēršoties digitālo aktīvu, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sistēmas attīstībai Latvijā un Eiropā.

Pasākumā tiks aplūkots viens no aktuālākajiem jautājumiem – kā valstis spēj pielāgoties strauji augošajai digitālo finanšu ekonomikai un kādi konkrēti soļi nepieciešami, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka fintech un blokķēdes jomā.

Debašu centrā būs jautājums, kā Latvija un Eiropa var izmantot blokķēdes un digitālo aktīvu sniegtās iespējas, vienlaikus nodrošinot drošu, caurspīdīgu un investoriem uzticamu vidi. Tiks analizēts digitālo aktīvu regulējums Eiropā, tostarp MiCA regula, reālo aktīvu tokenizācija (RWA), stabilo kriptovalūtu jeb stablecoins ietekme uz maksājumiem, kā arī blokķēdes tehnoloģiju integrācija tradicionālajā finanšu sistēmā. Būtiska uzmanība tiks pievērsta arī mākslīgā intelekta un kiberdrošības lomai finanšu sektorā.

Norwegian Block Exchange (NBX) sadarbībā ar Nexpay aicina finanšu nozares profesionāļus uz semināru par Bitcoin kā uzņēmumu aktīvu, iezīmējot korporatīvās finanšu pārvaldības pārmaiņas reģionā.

Bitcoin Treasury Strategy norisināsies 2025. gada 25. septembrī Startup House Riga, Lastādijas ielā 12, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, atbilstības speciālisti un citi finanšu profesionāļi, kas vēlas vairāk uzzināt par Bitcoin pieaugošo lomu uzņēmumu finanšu pārvaldībā.

Diskusijās piedalīsies vadošie nozares eksperti:

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

Foreles pieder pie lašveidīgajām zivīm, kas vides ziņā ir ļoti prasīga zivju akvakultūra un pastiprināti reaģē uz piesārņojumu. Tās ir zivis, kurām nevis vienkārši patīk tīrs ūdens, bet tas tām ir kritiski svarīgs izdzīvošanai.

Krītoties skābekļa līmenim, zivis pārstāj ēst un iet bojā. Savukārt pārāk duļķains ūdens var aizsprostot žaunas un padarīt zivis uzņēmīgas pret slimībām. Tāpat foreles ir jūtīgas pret slāpekļa un fosfora līmeni, līdz ar to tās nevar dzīvot vidē ar pārāk augstu eitrofikācijas līmeni.

Ja ūdens nav pietiekami tīrs, tādas toksiskas vielas, kā, piemēram, amonjaks var apdedzināt zivju žaunas un sabojāt to imūnsistēmu. Līdz ar to foreļu audzēšanu Rīgas līcī varam uzskatīt par sava veida “lakmusa papīrīti” tam, cik tīra šobrīd ir mūsu jūra.

Kaimiņi var un Eiropa mudina

Pagaidām foreļu audzēšanas jomā Latvija ir krietni vien atpalikusi gan no sava ziemeļu kaimiņa Igaunijas, gan no citām Ziemeļvalstīm, kur foreļu audzēšanas tradīcijas sniedzas gadu desmitgadēs.