Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Salaspilī tika atzīmēts simbolisks un nozīmīgs brīdis Latvijas ekonomikas un digitālās infrastruktūras attīstībā – svinīgā ceremonijā topošā Tet datu centra DC7 pamatos tika iemūrēta laika kapsula, tā atzīmējot būvniecības sākuma punktu nozīmīgākajam datu infrastruktūras projektam Latvijā.

DC7 būs tehnoloģiski modernākais datu centrs Latvijā. Tā izbūvē Tet investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro, un projekts tiek īstenots, ievērojot augstākos drošības un energoefektivitātes standartus. Datu centrs būs savienots ar lielākajiem optiskā interneta tīklu mezgliem Latvijā, kā arī ar lielākajiem starptautiskajiem interneta apmaiņas punktiem Eiropā. Tas būs piemērots valsts un biznesa klientu kritisko IT sistēmu izvietošanai gan Latvijā, gan izvietotās infrastruktūras rezervēšanai rezerves datu centros Eiropā. Pirmo kārtu plānots pabeigt 2026. gada nogalē.

Laika kapsula, kas tika iemūrēta datu centra DC7 pamatos, satur vēstījumu no projektā iesaistītajām pusēm – Tet, Citrus Solutions, Salaspils novada domes un Salaspils Siltums, – tā simbolizējot topošā datu centra daudzpusīgo noderību. Tajā ievietoja Tet zīmola manifestu ar DC7 aprakstu, atslēgu, ar kuru simboliski “atvērts” projekts, Citrus Solutions metāla plāksnīti ar informāciju par projektu, Salaspils siltums nozīmīti, “Salaspils vēstis” 2025. gada aprīļa numuru, pastmarku ar animācijas filmas “Straume” kaķi kā DC7 panākumu simbolu, kā arī Latvijas Bankas 2024. gada “Enerģijas monētu”, kura ir veltīta zinātnes lomai mūsu dzīvē un zinātnieku neatlaidībai, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas noteiks cilvēces nākotni.

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā krustpunktā, kur valsts enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķi vairs nav tikai politiski lozungi, bet kļūst par konkrētiem projektiem un tehnoloģiskām inovācijām.

Viens no šādiem piemēriem ir “Virši” biometāna rūpnīcas attīstība, kas būtiski ietekmēs vietējo degvielas un energoresursu tirgu.

Tirgus atdzimšana un politiskās iniciatīvas

Pāreja no dīzeļdegvielas uz CNG (saspiesto dabasgāzi) un tālāk uz biometānu kļūst par būtisku virzienu transporta sektora emisiju samazināšanā. Tā kā šī pāreja neprasa būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, biometāns sevi apliecina kā praktisku, ātri ieviešamu un ekonomiski pamatotu risinājumu gan loģistikas uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību autoparkiem. Augošā interese par biometāna izmantošanu transportā vienlaikus veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību, vietējo resursu izmantošanu un reģionālo attīstību.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz par diviem gadiem atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem.

Līdz ar to paredzēts, ka e-rēķinu ieviešana varētu notikt nevis no 2026.gada 1.janvāra, bet gan no 2028.gada 1.janvāra.

No šī datuma visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu). Vienlaikus valsts budžeta iestādēm saglabājas e-rēķina ieviešanas datums 2026.gada 1.janvārī.

Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025.gada 27.maija sēdē.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Iecienītais atvaļinājumu laiks – vasara – neapšaubāmi ir patīkams darbiniekiem, kuriem izdevies tikt kārotajās brīvdienās, bet darbavietā palikušajiem tas mēdz būt diezgan grūts periods, jo jāpilda kolēģu pienākumi.

Darba slodzi gan ir iespējams samazināt, prasmīgi liekot lietā mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Lai darba dienas neievilktos un strādājošajiem būtu iespēja vairāk izbaudīt vasarīgi silto laiku, biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis vadītājs Viesturs Slaidiņš iesaka izmantot 5 digitālos palīgus.

Intercom Fin

Klientu apkalpošanas risinājumu kompānijas Intercom izstrādātais MI aģents Fin ir augsta līmeņa čatbots, ko ikviens uzņēmums var apmācīt un izmantot savām vajadzībām.

Apgādājot to ar informāciju par uzņēmumu, tā produkciju vai pakalpojumiem un citiem noderīgiem datiem, Fin spēj labā latviešu valodā rakstiski atbildēt uz ļoti sarežģītiem jautājumiem. Ievietots uzņēmuma mājas lapā, aģents krietni atslogo klientu servisa darbu. To var izmantot arī iekšējā komunikācijā, piemēram, lai aizstājējiem izskaidrotu, kādi uzdevumi jāveic atvaļinājumā aizgājušo darbinieku vietā.

Somijas tehnoloģiju uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par mākslīgā intelekta (MI) gigarūpnīcas izveidi Latvijā. Šis priekšlikums atbalsta Eiropas Savienības stratēģisko mērķi stiprināt Eiropas kapacitāti MI jomā.

Plānotais MI datu centrs veicinās drošas un energoefektīvas skaitļošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai visā Eiropā. Projekts tiks īstenots saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa prioritātēm digitālo inovāciju, ekonomiskās izaugsmes un tehnoloģiju attīstības jomā.

"Šādas infrastruktūras izveide apliecina, ka Latvija ir uzticams partneris stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju attīstībā. Šādi projekti veicina gan digitālās ekonomikas attīstību, gan ceļ Latvijas pievilcību augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistē," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

MI liela mēroga datu parka izveide ir stratēģisks projekts, kas atbilst gan ES, gan Latvijas digitālās attīstības prioritātēm. Tā mērķis ir izveidot MI skaitļošanas platformu, kas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

IT uzņēmums “Helmes Latvia” uzsācis darbu pie apjomīga resursu vadības sistēmas projekta, ieviešot SAP platformu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sistēma palīdz uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām integrēt un pārvaldīt to galvenos biznesa procesus (finanšu pārvaldību, personālvadību u.c.) vienotā digitālā vidē. Šis risinājums nozīmē centralizētu, modernu un efektīvu datu un resursu pārvaldību, balstītu globāli atzītā tehnoloģijā.

SAP tehnoloģiskā platforma nodrošina centralizētu un reāla laika datu pārvaldību ikvienai konkrēta uzņēmuma vai iestādes darbības jomai: finanšu pārvaldībai, sagādes vadībai, personāla vadībai, klientu attiecībām u.c. Risinājums palīdz uzlabot darba efektivitāti, pārvaldot sarežģītus biznesa procesus. Tas nozīmē, ka visi departamenti un funkcijas organizācijā darbojas vienotā sistēmā un dati brīvi plūst starp tām. Tā vietā, lai katrai funkcijai izmantotu atsevišķu programmu, SAP spēj savienot organizācijas finanšu uzskaiti, grāmatvedību, personāla valdību, darbinieku datus, projektu uzskaiti, kā arī specifiskus nozares risinājumus, piemēram, izglītībā tie būtu studiju un studentu dzīves cikla pārvaldība, zinātniski pētnieciskās jomas risinājumi u.c.

Pagājušajā gadā viena no lielākajām uzņēmumu grupām Baltijas reģionā – MV GROUP – piedzīvoja ievērojamu izaugsmi arī Latvijā, kur tās meitasuzņēmums MV GROUP Distribution LV spēja uzlabot savus rezultātus, neskatoties uz dzērienu un pārtikas produktu tirgus lejupslīdi. Uzņēmuma ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 8 procentiem, un apgrozījums sasniedza gandrīz 100 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan paplašinātais globālo un reģionālo zīmolu portfelis, gan arī pastāvīgie ieguldījumi klientu attiecību stiprināšanā.

Gada laikā MV GROUP Distribution LV palielināja apgrozījumu no 86,4 miljoniem eiro līdz 93,7 miljoniem eiro, kas nozīmē 8,4 procentu pieaugumu. Atsevišķās produktu kategorijās bija vērojama īpaši strauja izaugsme – konjaka pārdošanas apjoms pieauga par 17 %, bet vērtības izteiksmē par 19 %. Degvīna segmentā kāpums sasniedza attiecīgi 20 % un 19 %, savukārt dzirkstošā vīna tirdzniecība palielinājās par 21 % apjomā un 17 % vērtībā. Tajā pašā laikā uzņēmums valsts budžetā nodokļos iemaksāja 71,1 miljonu eiro, tādējādi būtiski veicinot Latvijas ekonomiku.

Uzņēmuma vadītājs Oļegs Sokolovs norāda, ka izaugsmes nodrošināšana sarūkošajā Latvijas tirgū prasa radošumu, ātru pielāgošanos mainīgajiem patērētāju paradumiem un stabilu komandas saliedētību.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Gandrīz puse Latvijā strādājošo uzņēmumu nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, bet visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028. gada 1. janvāra.

“ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā uz jautājumu: “Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?” 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem – 33%. 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe.

Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk kā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai. Vismazāk šādu uzņēmumu ir no Rīgas un Kurzemes.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Latvija” 2024. gadā strādājis ar 112,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem izejvielu tirgū, uzņēmums saglabājis stabilu finanšu sniegumu un turpinājis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā nodokļos tika samaksāti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa veidoja teju 3 miljonus eiro. Eksporta apgrozījums saglabājies tuvu 2023. gada līmenim un pārsniedz 28 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums turpinājis stiprināt vietējo ekonomisko attīstību un investēt, ieguldot ne tikai darba vides modernizācijā, bet arī tehnoloģiskajā attīstībā un efektivizācijā. Ražotnē “Laima” vien pērn ieguldīti vairāk nekā 430 tūkstoši eiro.

“Šis ir bijis gads, kurā lielu fokusu veltījām iekšējo procesu sakārtošanai un attīstībai. Mūsu galvenā prioritāte nemainīgi ir būt Latvijas patērētāju pirmajai izvēlei zīmolu pārtikas kategorijās, taču, lai to izdarītu, mums ir jāspēj iet līdzi laikam un gudri plānot un izmantot resursus, kas mums ir pieejami. Ja 2023. gads izcēlās ar pasaulē valdošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, tad 2024. gads mums kā ražotājam iezīmējās kakao krīzes zīmē. Pērn piedzīvojām vēsturiski augstāko kakao pupiņu cenu kāpumu, kas ļoti ietekmēja ikvienu šokolādes produktu ražotāju pasaulē. Tas lika pārstrukturizēt šī brīža resursus, attīstīt pārrunu prasmes jaunā līmenī un vēl skrupulozāk pieiet plānošanai, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbu. Šis izaicinājums ļāva paplašināt redzesloku ne tikai ārējos tirgos, bet saskatīt vēl neatklātu potenciālu arī iekšējam resursam. Tas savukārt ļāva spert lielu soli pretī modernākam uzņēmumam un daudz efektīvākiem ikdienas administratīvajiem un ražošanas procesiem. Tika uzsākts darbs pie jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas uzņēmuma resursu vadības sistēmas - SAP S4/HANA - ieviešanas, kas ir lielākais digitalizācijas un pārmaiņu projekts uzņēmuma vēsturē un tiek īstenots vēl joprojām. Arī šogad turpināsim ne tikai investēt ražošanas procesu attīstībā, bet arī stiprināt uzņēmuma mugurkaulu ar efektīvu un pārskatāmu procesu attīstību,” norāda Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu, šodien guva papildu impulsu, kad tai pievienojās Latvija.

Parakstot līgumu, attīstības finanšu institūcija Altum pievienojās InvestEU Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismam – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) kopīgai iniciatīvai.

Saskaņā ar šo mehānismu ES valstu eksporta kredītaģentūras piedāvā garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas eksportē uz Ukrainu. Savukārt valstu garantijas nodrošina EIF, kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm: Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju. Mērķis ir veicināt tādu ES preču kā iekārtas, būvmateriāli un progresīvās tehnoloģijas, kā arī pakalpojumu eksportu uz Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi valsts ekonomikai un atjaunošanai Krievijas kara apstākļos.

Tallina, Igaunija – [06.08.2025] – Wallester, vadošais Eiropas fintech uzņēmums, kas specializējas mūsdienīgā uzņēmumu finanšu menedžmentā un integrētajos finanšu risinājumos, ir iecēlis amatā Edgaru Valmeru par jauno komercdirektoru (CCO).

E.Valmeram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze banku un maksājumu jomā. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus Magnetiq Bank – uzņēmumā, kas koncentrējas uz digitālo komerciju, fintech pakalpojumiem un ‘’acquiring’’ risinājumiem. Savā darbības laikā, uzņēmumā viņš izveidoja “acquiring” pakalpojumu no nulles un vadīja sarežģītas klientu attiecības, kā E-komercijas departamenta vadītājs. Vēlāk viņš kļuva par valdes locekli, pārraugot klientu apkalpošanu, karšu izsniegšanu, kredītu procesus un mārketingu jaunās paaudzes e-komercijas banku risinājumos.

"Mēs ar lielu prieku sveicam Edgaru Wallester komandā," saka Sergejs Astafjevs, Wallester izpilddirektors un līdzdibinātājs. "Viņa pievienošanās uzņēmumam ir nozīmīgs personisks un stratēģisks solis. Es pazīstu Edgaru gandrīz 15 gadus un vienmēr esmu augstu vērtējis viņa godīgumu, izpratni un līderību maksājumu nozarē. Viņa pieredze mērogojama ‘’acquiring’’ infrastruktūras izveidē un kritiski svarīgu partnerību vadībā padara viņu par ideālu izvēli mūsu nākamajam attīstības posmam."

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome valdes locekļa amatā iecēlusi Armandu Beiziķi, kurš darbu uzsāks 2025.gada 26.augustā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.

A. Beiziķa pārziņā būs komercdarbības vadība.

Armandam Beiziķim ir vairāk nekā 18 gadu pieredze vadības līmeņa amatos starptautiskā uzņēmumā degvielas tirdzniecības nozarē. Kopš 2019.gada viņš pilda SIA "Neste Latvija" ģenerāldirektora un valdes priekšsēdētāja pienākumus, līdzšinējā darbā nodrošinot stabilu peļņu, pieaugošu apgrozījumu un uzņēmuma vadošo pozīciju tirgū. Viņš bijis nozīmīgs virzītājspēks investīciju projektu īstenošanā, ilgtspējas attīstībā un digitālajās inovācijās.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padomes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs uzsver: "Armanda Beiziķa pievienošanās LAU valdei ir būtisks solis uzņēmuma profesionālās kapacitātes stiprināšanā. Viņš sniegs nozīmīgu pienesumu mūsu komercdarbības virziena attīstībā, lai LAU spētu vēl mērķtiecīgāk darboties brīvā tirgus apstākļos, konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem un palielināt uzņēmuma ieņēmumus. Armanda Beiziķa pieredze efektīvu vadības procesu ieviešanā un uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanā palīdzēs padarīt mūsu iekšējos procesus vēl caurspīdīgākus, dinamiski vadīt pārmaiņas un stiprināt uzņēmuma konkurētspēju. Armandu Beiziķi raksturo stratēģisks skatījums, sistemātiska pieeja sarežģītu jautājumu risināšanā un spēja ar pārliecību virzīt komandu uz kopīgu rezultātu."

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Uzsākot Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" ēkas jaunā korpusa būvniecību, tās pamatos simboliski iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā un elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai svarīgā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) projekta izbūvi plānots pabeigt 2026.gada pavasarī.

"Ikdienā cilvēki neredz un neapzinās milzīgo un sarežģīto pārvades sistēmas operatora darbu - esam pieraduši pie drošas un stabilas elektroapgādes. AST komanda profesionāli paveica atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas energosistēmai, gan vadot procesu Latvijā, gan strādājot starptautiskā līmenī. Ir skaidrs, ka izaicinājumi nākotnē būs. Tāpēc jaunā dispečeru vadības un datu centra izbūve ir nepieciešams un nozīmīgs solis, lai energosistēmas vadību veiktu mūsdienīgās telpās, kas atbilst visiem drošības standartiem," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (LAEF) ar bažām ir iepazinusies ar šonedēļ 13. maijā izplatīto zemkopības ministra Armanda Krauzes rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.

Pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību. Tālāk izceļot galvenos faktus, kas iespējams nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.

Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un mūsu atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tai skaitā zaļa elektrība. Tā vairs nav tikai nākotnē, bet jau globāli pieprasīts noteikums. Ņemot vērā arī to, ka Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektro enerģijas. “Eurelectric” un EY nesen veiktais pētījums paredz, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40 %, sasniedzot aptuveni 10 TWh gadā. Bez jauna atjaunojamās enerģijas apjoma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.

Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts.

Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.

Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.

Darba vides dizains pēdējo gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību un labbūtību. Mūsdienās biroja telpa ir daudz vairāk nekā vienkārša darba vieta - tā ir radošuma un sadarbības centrs. Darba vides dizains turpina attīstīties, apvienojot jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgus risinājumus un cilvēkcentrētu pieeju. Sekot līdzi šīm tendencēm un integrēt tās biroja plānojumā nav tikai modes lieta - tas ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā. Pārdomāta un labi izstrādāta vide uzlabo darba pieredzi, piesaista un notur talantus, kā arī veicina veselīgāku un elastīgāku darba kultūru.

Tehnoloģijas un dizains

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu biroju sastāvdaļu, un 2025. gadā dizains kļūst vēl ciešāk saistīts ar viedajiem risinājumiem. Mēbeles ar integrētu ierīču uzlādi, viedie rakstāmgaldi ar automātisko augstuma regulēšanu, personalizējamas darba vietas un telpu rezervācijas sistēmas palīdz optimizēt darba vidi. Arī datu analītika ienāk interjera plānošanā - sensori un viedās ierīces analizē telpas lietojumu, apgaismojumu, gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni, pielāgojot darba vides apstākļus reāllaikā. Tehnoloģiju un dizaina kombinācija padara biroju ne tikai ērtāku, bet arī energoefektīvāku un viedāku.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.