Jaunākais izdevums

Baltijas datu centru operators Delska ir ieguvis prestižo Uptime Institute Tier III Design sertifikātu sava topošā 10MW datu centra EU North Riga LV DC1 projektam, kas ir nozīmīgs sasniegums un apliecinājums datu centra darbības nepārtrauktībai.

Līdz ar datu centra atklāšanu, kas ir plānota jau šī gada beigās, šis būs viens no videi draudzīgākajiem datu centriem Baltijā. Tier III Design sertifikāts apliecina, ka datu centra projekts un plānojums atbilst augstākajiem drošības un nepārtrauktības standartiem, garantējot vismaz 99,982% pieejamību.

“Pasaulē, kurā dažas dīkstāves minūtes vai pat sekundes var izmaksāt tūkstošus, Tier III sertifikāts nozīmē, ka mūsu infrastruktūra spēs nodrošināt tiešsaistes pieejamību un biznesa IT infrastruktūras nepārtrauktību pat plānoto darbu laikā,” norāda Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Lai risinātu jaudas un datu centru kapacitātes trūkumu lielākajās Eiropas pilsētās, 10 MW datu centrs tika projektēts atbilstoši prasībām pēc jaunākās paaudzes tehnoloģijām. Tas nodrošinās līdz pat 250kW jaudu uz statni, kas paredzēta augstas veiktspējas skaitļošanai (angļu val. high performance computing, HPC) un mākslīgā intelekta (MI) datu apstrādei. Tā 6000 m² platība ir būvēta, izmantojot modulāro pieeju, un ir pilnībā mērogojama, ar iespēju paplašināt datu centra kompleksu līdz pat 30 MW.

Viena no Delskas pamata vadlīnijām ir ilgtspēja, kas neizpaliek arī jaunajā objektā. Datu centrs tiks darbināts ar 100% vēja enerģiju, un rezerves ģeneratori izmantos Neste MY dīzeļdegvielu, kas iegūta no atjaunīgiem resursiem. Datu centrā tiks izmantotas modernākās brīvās dzesēšanas sistēmas, karstā un aukstā gaisa ejas, efektīva Weiss Technik dzesēšanas sistēma, kā arī Trane dzesētāji, lai sasniegtu elektroenerģijas efektivitātes koeficientu (angļu val. power usage effectiveness, PUE) zem 1.3. Datu centrā paredzētas divu veida dzesēšanas sistēmas – gan dzesēšana ar gaisu, gan arī tiešā šķidrumdzese mikroshēmām (angļu val. direct-to-chip liquid cooling), kas paredzēta, lai nodzesētu augstas veiktspējas jaudas, t.sk. MI vajadzībām.

Delska jaunais datu centrs tiek būvēts arī atbilstoši LEED zaļo ēku standartu prasībām, ko Latvijā līdz šim saņēmušas mazāk nekā 15 ēkas.Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, tiks sertificēta arī pati ēka atbilstoši Tier III Facility prasībām, lai apliecinātu, ka arī būve un tās darbība atbilst tiem pašiem standartiem kā projekts. Tas būs Delska trešais Tier III sertificētais datu centrs un sestais kopumā, papildus jau esošajiem Tier III sertificētiem datu centriem Lietuvā. Nākotnes plānos ietilpst vēl viens datu centrs Lietuvā un citviet reģionā, stiprinot Delska datu centru tīklu Baltijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Eksperti

MI laikmetā uzvar tie, kuriem ir jauda — vai Baltijas uzņēmumi tam ir gatavi?

Andris Gailītis, Latvijas un Lietuvas datu centru operatora “Delska” valdes priekšsēdētājs,18.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Ekonomika

Uzņēmumi: SPRK ir pieņēmis vairākus ekonomikas konkurētspēju graujošus lēmumus

Db.lv,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie energointensīvās rūpniecības un datu centru uzņēmumi - AS Valmieras stikla šķiedra, AS Latvijas Finieris, SIA Schwenk Latvija, SIA Knauf, SIA TET un SIA Delska Latvia pieprasa Saeimai nekavējoties vērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atbildību.

Nozare norāda, ka 2025. gada laikā Regulators ir pieņēmis vairākus ekonomikas konkurētspēju graujošus lēmumus, prioritizējot monopoluzņēmumu peļņu, nevis valsts ekonomisko attīstību.

Nozare uzsver, ka, neskatoties uz patērētāju iebildumiem, Regulators ir atļāvis palielināt pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) peļņu un atalgojumu, vienlaikus lielāko daļu pārvades un balansēšanas izmaksu no elektrostacijām pārliekot uz patērētāju pleciem.

Apstrādes rūpniecība un datu centri veido 29% no kopējā Latvijas enerģijas patēriņa (1,8 TWh elektroenerģijas un 1 TWh dabasgāzes). Atšķirībā no regulētajiem monopoluzņēmumiem, šie eksportējošie uzņēmumi nevar diktēt cenas un saskaras ar sīvu globālo konkurenci. Jebkurš lēmums mākslīgi palielināt tīkla tarifus tiešā veidā pasliktina šo uzņēmumu finanšu rādītājus un apdraud tālākas investīcijas Latvijā.

Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības Gada balva 2025 uzvarētāji

Db.lv,25.03.2026

Grand Prix - Taurupes muižas klēts (Pasūtītājs Ogres novada pašvaldība. Projektētājs Arhitektu birojs LOFT).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.