Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Skrejriteņu operators "Bolt" ir ieviesis jaunu lietotnes rīku "ParkFinder", kas palīdz lietotājiem atrast tuvākās atļautās stāvvietas, piedāvājot vizuālos norādījumus un iespēju apskatīt to pieejamību reāllaikā, informē uzņēmumā.

Jaunais "ParkFinder" rīks ir izstrādāts, lai padarītu skrejriteņu novietošanu pilsētā ērtāku, ātrāku un organizētāku, vienlaikus samazinot arī potenciālos drošības riskus.

Turpmāk, tuvojoties brauciena beigām, "Bolt" lietotne automātiski izcels tuvākās atļautās stāvvietas - lietotājs varēs sekot navigācijai, kur redzama stāvvietu pieejamība reāllaikā, precīza adrese un vietas attēls. Savukārt, lai novērstu kļūdainu skrejriteņa novietošanu, pārpildītās vietas tiks norādītas pelēkā krāsā, un lietotāji saņems brīdinājumus, ja zona būs slēgta vai tajā nedrīkstēs pabeigt braucienu.

Kompānijā atzīmē, ka "ParkFinder" ir jaunākais papildinājums "Bolt" pieejai, kas apvieno mākslīgo intelektu, reāllaika datus un transportlīdzeklī integrētās tehnoloģijas, lai veicinātu atbildīgas novietošanas kultūru pilsētvidē.

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Šī gada novembrī Rīgā darbību sāks "AI Salon" - starptautiska mākslīgā intelekta (MI) kopiena, kas apvieno MI jaunuzņēmumu dibinātājus, izstrādātājus, investorus un partnerus, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu, informē "Tet".

""AI Salon" darbojas vairāk nekā 40 pasaules pilsētās, un katrā no tām redzam, kā vietējās kopienas spēks paātrina inovācijas un rada iespējas uzņēmējiem, pētniekiem un izstrādātājiem," stāsta kopienas dibinātājs Džefrijs Abots (Jeffrey Abbott). "Esam patiesi priecīgi uzsākt darbību arī Rīgā - pilsētā ar strauji augošu interesi par mākslīgo intelektu un lielu potenciālu kļūt par Baltijas MI centru."

"AI Salon" mērķis ir izveidot vidi, kur MI ekosistēmas dalībnieki var satikties, sadarboties un mācīties viens no otra. Kopienas vīzija ir veicināt spēcīgas un savstarpēji saistītas vietējās MI kopienas izaugsmi, atbalstot dalībniekus, lai tie kļūtu lietpratīgāki un spētu izmantot MI savos produktos, procesos un organizācijās.

IT uzņēmuma “ZZ Dats” izveidotajā IRoM platformā tiks automātiski apkopoti aktuālie dati par ceļu stāvokli Latvijā – gan pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem, gan valsts nozīmes autoceļiem, un atbildīgajiem speciālistiem reālajā laikā būs iespēja saņemt datus par esošajām ceļu nepilnībām, attiecīgi pieņemt lēmumus par tālākajām nepieciešamajām darbībām.

Digitālās platformas izveidē – mākslīgā intelekta apmācībā tiek aicināti iesaistīties arī iedzīvotāji.

“Projekta mērķis ir izveidot modernu un viegli pielāgojamu digitālu platformu, kas visu gadu palīdzētu ceļu uzturētājiem efektīvāk plānot un veikt to uzturēšanas darbus. Platforma izmantos mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai laikus pamanītu un analizētu problēmas, piemēram, bedres, plaisas, aizaugušas vai slikti redzamas ceļa zīmes, kā arī konstatētu citas ceļu uzturēšanas vajadzības. Automātiski apkopotā informācija palīdzēs pieņemt pamatotus un ātrus lēmumus, kā arī sniegs pārskatāmu informāciju par resursu izlietojumu. Šāds risinājums ļaus samazināt atbildīgo speciālistu reaģēšanas laiku, nodrošināt drošākus braukšanas apstākļus satiksmes dalībniekiem un efektīvāk izmantot uzturēšanas resursus visos gadalaikos,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Ventspilī aizvadīta izglītības organizācijas Junior Achiement Latvia (JA Latvia) organizētā jauniešu uzņēmējdarbības un līderības nometne, kas vienuviet pulcēja 32 talantīgākos vidusskolēnus no dažādiem Latvijas reģioniem.

Nometnes laikā jaunieši attīstīja savas uzņēmējspējas un inovēšanas prasmes, komandās strādājot pie tehnoloģijās balstītu biznesa konceptu izstrādes, fokusējoties uz ilgtspēju un aprites ekonomiku.

Izglītojošā līderības nometnē “Junior Achievement Unlocked” tika aicināti talantīgi Latvijas jaunieši, kuri visa gada garumā ir pierādījuši savas spējas līderībā – izveidojuši Latvijā labākos skolēnu mācību uzņēmumus, izturējuši atlasi un uzņemti JA Latvia Līderu programmā, kā arī parādījuši izcilus un teicamus mācību rezultātus valsts olimpiādēs.

“Šajā nometnē pulcējās jaunieši, kam nākotnē ir potenciāls dot lielu pievienoto vērtību Latvijas biznesa videi un sabiedrībai kopumā. Mūsu uzdevums ir šo potenciālu stiprināt. Nometnes programma ir veidota tā, lai jauniešiem dotu iespēju intensīvi dažu dienu laikā praktizēt savu līderību, sadarbības spējas, problēmsituāciju risināšanu un citas personības izaugsmei ļoti svarīgas prasmes,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas.

Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā? Divi galvenie atslēgas vārdi, apsteidzot pēc iespējas lielāku sortimentu, ir kvalitāte un uzticamība. Pircēji un pašas e-komercijas platformas arvien skaidrāk redz, ka šodien kvalitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka par preču daudzumu.

To apstiprina arī tirgus pētījumi. Piemēram, “Prospect Knight”, Londonā bāzēta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju izpētes kompānija, savā 2025. gada pētījumā “Quality Will Define e-commerce Success” secinājusi, ka 77% patērētāju pirkuma lēmumu galvenokārt nosaka produkta kvalitāte, kas tieši ietekmē pircēja lojalitāti, uzticēšanos un atkārtotus pirkumus konkrētajā platformā. Līdzās kvalitātei pircēju paradumus ieteikmē arī vairāki citi faktori, kas nu jau arī ir apsteiguši sortimenta apjomu. DHL pētījumā “E-Commerce Trends Report 2025”, kurā aptaujāti 24 000 tiešsaistes pircēju 24 valstīs, atklāts, ka septiņi no desmit klientiem sagaida ar mākslīgo intelektu vadītu personalizāciju un gudrus iepirkšanās rīkus, trešdaļa atsakās no pirkuma ilgtspējas apsvērumu dēļ, bet 81% pārtrauc darījumu, ja piegādes vai atgriešanas nosacījumi neatbilst gaidām.

Latvijas jaunuzņēmums Bdetect iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp vairāk nekā 10 300 pieteikumiem globālajam konkursam.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem. No 5. līdz 8. novembrim Bdetect piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar 46 citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai cīnītos par balvu fondu 1.5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Bdetect piedāvā ar mākslīgo intelektu un multispektrālo tehnoloģiju darbinātu ierīci agrīnai ādas vēža diagnostikai. Ierīce piemērota gan medicīnas profesionāļiem, gan ikvienam lietotājam, padarot diagnostiku ātrāku, precīzāku un pieejamāku.

Kaspars Eiduks, Bdetect Biznesa attīstības vadītājs norāda: “Mēs esam lepni būt starp Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 uzņēmumiem, kas pierāda, ka inovācijas un zinātne Latvijā spēj sasniegt globālu līmeni. Ar mūsu tehnoloģiju ādas vēža agrīnai diagnostikai vēlamies ne tikai uzlabot medicīnas pieejamību, bet arī glābt dzīvības visā pasaulē. Šis sasniegums ir tikai sākums — turpināsim radīt risinājumus, kas maina nākotni”.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" prezentējis jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, starp kuriem ir arī līdz šim plānākais kompānijas radītais viedtelefons.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šoreiz jaunajiem "iPhone" modeļiem ir uzlabotas kameras, ilgākas darbības akumulatori un vairāki citi uzlabojumi. "iPhone 17" modeļi aprīkoti ar "A19" procesoru, kas jo sevišķi palīdzēs darbināt "Apple" mākslīgā intelekta funkcijas.

Starp jaunajiem modeļiem ir arī "iPhone 17 Air", kas ir vien 5,6 milimetrus biezs, salīdzinot ar 8-9 milimetriem pārējiem "iPhone 17" modeļiem. Turklāt "iPhone 17 Air" cena šogad būs tādi pati, kādu patērētāji pērn maksāja par "iPhone 16 Pro".

Vienlaikus jaunajiem "iPhone" modeļiem krātuves ietilpība tagad būs vismaz 256 gigabaiti, tādējādi "Apple" to ir dubultojis salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes telefoniem.

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" gatavojas likvidēt līdz pat 30 000 biroja darbavietu, ziņo izdevums "Wall Street Journal".

Informācijas avoti izdevumam norāda, ka šie plāni saistīti ar pūliņiem samazināt izdevumus un strādājošo skaitu, kas tika strauji palielināts koronavīrusa pandēmijas laikā, kad patērētāji aizvien vairāk sāka izmantot iepirkšanos internetā.

"Amazon" iecere ietekmēs gandrīz 10% no uzņēmuma aptuveni 350 000 biroju darbinieku.

Kompānijas izpilddirektors Endrjū Džeisijs jau brīdinājis darbiniekus, ka daļa darbavietu varētu tikt aizstāta ar mākslīgo intelektu. Viņš jūnijā norādīja, ka arvien plašāka ģeneratīvā mākslīgā intelekta un mākslīgā intelekta aģentu izmantošana turpmākajos gados samazinās uzņēmuma darbinieku skaitu.

"Amazon" kopumā pasaulē nodarbina vairāk nekā 1,5 miljonus cilvēku, vairākums no kuriem strādā uzņēmuma noliktavās.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) industrijai vairāk vajadzētu koncentrēties uz pakalpojumu eksportu un darbu globālajos tirgos, jo pašlaik tomēr ir redzams, ka virkne uzņēmumu orientējas tikai uz valsts pasūtījumiem, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis.

"Mums ir ļoti daudz kompāniju, tiesa, ne tikai IT, bet kopumā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē, kas "sēž" tikai uz valsts pasūtījumiem, pēc būtības tikai uz Eiropas Savienības fondu finansējuma. Un šī tendence pēdējo desmit gadu laikā turpina augt un kropļo tirgu," sacīja Ālmanis.

Viņš arī pauda, ka vajadzētu vairāk fokusēties uz eksportu, uz globālo tirgu, panākt, ka eksportēts tiek vēl vairāk, jo Latvijas tirgus ir mazs.

Tāpat Ālmanis teica, ka lielākais jautājums pašlaik ir, kā Latvijas IT uzņēmumi varēs strādāt nākamajā attīstības posmā ar mākslīgo intelektu (MI), nezaudējot konkurētspēju, jo industrijā visi grib celt algas, bet šie labie laiki ir beigušies.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.