Elektroniskās identitātes risinājumu izstrādātājs SK ID Solutions Latvijā ievieš jaunu risinājumu, kas paredzēts drošākai autentifikācijai digitālajos pakalpojumos - Smart-ID+. Tas izstrādāts, reaģējot uz pieaugošajiem kiberdrošības riskiem un arvien sarežģītākajām krāpniecības metodēm digitālajā vidē.

Risinājumā izmantoti moderni kriptogrāfijas standarti un tehnoloģijas, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret pikšķerēšanu un telefonkrāpniecību. Smart-ID ir visplašāk izmantotais digitālās identifikācijas rīks Baltijā.

Latvijā vien to izmanto 1,2 miljoni iedzīvotāju, kas katru dienu veic gandrīz vienu miljonu darījumu, tostarp, pieslēgšanos e-pakalpojumiem, maksājumu apstiprināšanu, dokumentu parakstīšanu un citas darbības tiešsaistē.

Jaunais Smart-ID+ nodrošina, ka lietotājs var apstiprināt darbību - piemēram, pieslēgšanos e-pakalpojumam vai maksājuma veikšanu – tikai tad, ja tā ir uzsākta viņa paša ierīcē Smart-ID lietotnē. Tas nozīmē, ka katrs darījums ir lietotāja apzināti iniciēts un apstiprināts, kas ierobežo krāpniecības iespējas no citām ierīcēm.

Foto: Freepik.com / shurkin_son

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā rūpes par veselību ir vēl jo svarīgākas. Labā ziņa – ir dažādi veidi, kā varam atbalstīt savu ķermeni ikdienā un viens no tiem – omega-3 taukskābju uzņemšana, kam ir būtiska loma gan sirds, gan smadzeņu darbības uzlabošanā.

Omega-3 taukskābes – kas tās ir?

Omega-3, zināma arī kā zivju eļļa, ir polinepiesātinātās taukskābes, ko mūsu organisms pats nespēj sintezēt, tāpēc tās jāuzņem ar pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem, kuri nodrošina optimālo diennakts devu.

Galvenie taukskābju veidi ir:

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs.

Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.

Latvija, Lietuva un Igaunija savu digitālo sabiedrību ir veidojušas nevis izolējoties no pasaules attīstības tendencēm, bet gan iesaistoties tajās pēc iespējas ātrāk, pragmatiski un ar skaidru pārvaldību. Mūsu publiskie pakalpojumi, ekonomika un pat starptautiskā reputācija ir cieši saistīti ar digitālo uzticēšanos. Mums tehnoloģiju politika nav abstrakta diskusija – tā nosaka, kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti, kā uzņēmumi aug un attīstās, un cik noturīgi mēs esam saspringtos brīžos.Tieši tādēļ debates par suverenitāti var viegli novirzīties nepareizā gultnē.

IKEA paplašina jaunas koncepcijas mazumtirdzniecības vietu – mazo veikalu – tīklu Baltijas valstīs. Šajā pavasarī jaunā formāta veikals tiks atvērts Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā, Klaipēdā, atjaunojot esošo plānošanas un preču pasūtīšanas vietu.

Tas būs jau otrais mazais veikals Baltijas reģionā – pirmo pagājušajā vasarā atvēra Pērnavā, Igaunijā.

“Mēs esam pārliecināti, ka investīcijas mazajos veikalos ir svarīgs solis, lai pielāgotos mūsdienu pircēju paradumiem un uzvedībai. Jaunā koncepcija ir sevi jau pierādījusi Igaunijā, tāpēc arī Lietuvā gaidām labus rezultātus. Esam novērojuši arī to, ka daudzi, pieņemot lēmumus par mājokļa labiekārtošanu, labprāt izmanto gan tiešsaistes iepirkšanās iespēju, gan apmeklē veikalu klātienē. Tāpēc mēs turpināsim investēt gan digitālajos risinājumos, gan arī tirdzniecības vietās visā Baltijā,” saka Inga Filipova, IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta. Ikdienā izmantojam visdažādākās mobilās lietotnes, bet, lai tā būtu ērta un parocīga, labā prakse ir tās izstrādātājiem sagatavot parauga versiju jeb prototipu – lietotājs to var klikšķināt datorā vai mobilajā telefonā tieši tā, kā tas paredzēts nākotnē realitātē – izjust it kā īstas lietotnes darbību. Izstrādātāju komanda šādi iegūst atgriezenisko saiti, cik risinājums ir ērts un saprotams gala lietotājiem, pirms lietotni pabeigt.

Pašreiz iedzīvotājiem testēšanā pieejamās Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipa izstrāde “ZZ Dats” komandai sākās ar apzinātu izvēli: vispirms pārbaudīt ideju, un tad būvēt risinājumu. Šī pieeja atklāj ne tikai dizaina nepilnības, bet arī sistēmiskas problēmas, kuras vēlāk reālā produktā labot būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi.

Prototips bieži tiek uztverts kā “skaists makets” vai klikšķināms attēls. Patiesībā tas ir daudz vairāk – stratēģisks rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par to, ko vispār ir vērts būvēt. Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototips ir interaktīvs, klikšķināms modelis, kas rada lietotājam sajūtu, ka viņš izmanto īstu lietotni. Ar to var pārbaudīt vai funkcionalitāte ir atrodama, vai valoda ir saprotama, vai darbību secība atbilst lietotāja loģikai. Jā, prototipam ir ierobežojumi – piemēram, ar to nevar pilnvērtīgi testēt piekļūstamības tehniskos aspektus. Taču tas spēj atbildēt uz vēl svarīgāku jautājumu: “Vai cilvēks vispār saprot, ko šeit darīt?

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

Auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs un “SIXT” franšīzes partneris Baltijā un Somijā – SIA “Transporent” uzņēmuma grupa – 2024. gadā sasniedza 72,1 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 15 % vairāk nekā 2023. gadā.

Grupas uzņēmumi nostiprinājuši savas vadošās pozīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī paplašinājuši darbību Somijā, pārvaldot vairāk nekā 8000 transportlīdzekļu visā reģionā.

Latvijā “Transporent” ir tirgus līderis pilna servisa auto līzingā un autoparku vadībā. Lietuvā un Igaunijā uzņēmums turpina izaugsmi gan īstermiņa, gan ilgtermiņa auto nomas segmentos. Grupas peļņa pirms nodokļiem 2024. gadā sasniedza 1,56 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa – 1,3 miljonus eiro. Klientu apmierinātības rādītāji apliecina nemainīgu kvalitāti – 2024. gadā tie sasniedza 9,11 (no 10) pilna servisa līzingā un auto abonēšanā, kā arī 4,62 (no 5) īstermiņa nomā.

Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešana Eiropas Savienībā (ES) ir viens no ambiciozākajiem digitālās pārvaldības projektiem pēdējos gados, kas vienlaikus ir arī stratēģisks nacionālā mērogā. Tas garantēs iedzīvotājiem drošu pārrobežu digitālo identitāti, kļūstot par pamatu publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem.

Par šo virzienu Eiropas līmenī tika runāts jau 2021. gadā, savukārt 2024. gadā pieņemtā eIDAS 2.0 regula noteica valstīm nepārprotamu pienākumu – līdz 2026. gada beigām katrai dalībvalstij jānodrošina vismaz viens funkcionējošs digitālais maks.Laiks sagatavoties – mērāms nevis mēnešos, bet gados. Tomēr arvien skaidrāk iezīmējas, ka pilnvērtīga EDIM ieviešana līdz noteiktajam termiņam, visticamāk, nenotiks. Tas liek uzdot neērtu, bet ļoti svarīgu jautājumu – vai problēma ir tehnoloģijās, vai tomēr nespējā savlaicīgi pieņemt lēmumus un efektīvi pārvaldīt procesus? Tostarp vai pareizi tiek izmantoti un pārvaldīti jau esošie cilvēkresursi un pieejamais finansējums? Ir nepieciešams piesaistīt nozares pārstāvjus - profesionāļus un efektīvi izmantot esošos tehnoloģiju speciālistus publiskajā pārvaldē, tos koncentrējot un attīstot, tur, kur tiek īstenoti valstiski nozīmīgi pārresoru projekti, šajā gadījumā EDIM ieviešana, tam veltot nepieciešamo finansējumu un pieeju labai cilvēkresursu pārvaldībai.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” regulāri veic pieejamības novērtējumu ar “slepenā pircēja” metodi, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šī pieeja ļauj praksē pārbaudīt, cik patiesībā iekļaujoši un pieejami ir konkrētā uzņēmuma pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana. Kā norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni katra otrā slepenā vizīte atklāj būtiskus trūkumus, kas cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem liedz patstāvīgi saņemt pakalpojumu. Lielākoties tas saistīts ar nepietiekamām zināšanām par likumdošanu, izpratnes trūkumu par klientu vajadzībām un vides pieejamību, tostarp nezināšanu par palīgtehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.

Saskaņā ar 2025. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 tūkstoši pieaugušo ar invaliditāti, kas veido aptuveni desmito daļu Latvijas iedzīvotāju, un vienlaikus sabiedrība strauji noveco — seniori veido gandrīz 22 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ir milzīga daļa sabiedrības, kurai ikdienā ir grūtības piekļūt dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

“A komanda” ir apvienības “Apeirons” izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot “slepenā pircēja” metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās.

Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Kā norāda Dina Tračuma, Luminor Private Banking vadītāja, mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.

Katrā pasaules reģionā investīcijas nekustamajā īpašumā tiek veiktas ar savām īpatnībām un pieejām. Latvijā joprojām dominē tiešās investīcijas, tas ir, konkrētu īpašumu iegāde ar mērķi tos izīrēt vai pārdot tālāk. Taču pasaulē popularitāti saglabā arī minētie netiešie ieguldījumu veidi, kas ļauj investēt nekustamajā īpašumā, nekļūstot par konkrētā objekta īpašnieku.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Latvijā audzēti zirņi ir pamatā, iespējams, inovatīvākajai un ambiciozākajai ražošanas idejai pēdējo gadu laikā. Proti, uzņēmums ASNS Ingredient Jelgavā šobrīd būvē zirņu proteīna rūpnīcu un dara to ar vērienu – ieguldot 132 miljonus eiro.

Tik lieli projekti vienmēr ir kompleksi un ASNS Ingredient nav izņēmums – viņu stāsts var noderēt visiem, kas interesējas par mūsdienu uzņēmējdarbības attīstību no idejas un klaja lauka līdz rūpnīcai un eksportam.

Projekts, kas apvieno tradīciju, tehnoloģiju un apjomīgu finanšu kapitālu

Kā stāsta ASNS Ingredient valdes loceklis Edgars Ruža, jaunās ražotnes mērķis konceptuāli ir savienot kaut ko ļoti tradicionālu – zirņus un to proteīnu – ar pavisam modernām pārmaiņām, kuru ietvaros arvien vairāk cilvēku gan Eiropā, gan citviet pasaulē izvēlas pārtikā augu, nevis dzīvnieku valsts proteīnu. Zirņu proteīns ļauj dzīvot veselīgi un uzņemt vairumu vajadzīgo uzturvielu, neēdot gaļu. Turklāt zirņos nav izplatītu alergēnu, kas ir piena produktos, gaļā vai vairumā citu augu valsts produktos.

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Aromātu ierobežojumu atcelšana mazinātu šobrīd plaukstošo nelegāli iegādātu tabakas izstrādājumu lietošanu un to pasūtīšanu tiešsaistē no ārvalstu tirgotājiem. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lietotāji apdraud savu veselību, paši veidojot aromatizētus šķidrumu maisījumus, lai gan nevienam, arī pašiem lietotājiem, nav zināms to precīzs sastāvs.

Sperot soli atpakaļ un atkal atļaujot šķidrumus ar dažādiem aromātiem, tai pašā laikā varētu mazināt piedāvājumu, aprobežojoties ar 10-15 aromātiem, kā arī rūpēties par mazāk pievilcīgu iepakojumu. Kā liecina vairāki jauni pētījumi un aptaujas, ierobežojumi praktiski neietekmē lietošanu, bet negatīvi ietekmē gan nozares situāciju, gan ieņēmumus valsts budžetā.Jāsaglabā nozare un legālais tirgusSvarīgāk ir saglabāt nozari un legālo tirgu, kas nozīmētu arī vismaz 16 miljonu ienākumu atgriešanu atpakaļ valsts budžetam.

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

Ēdienu piegādes platforma "Bolt Food" ieviesis jaunu finansēšanas programmu "Bolt Food Finance", kuras mērķis ir palīdzēt mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem ātri un vienkārši iegūt nepieciešamos līdzekļus attīstībai.

Iniciatīva tiek īstenota sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "Finmid".

Jaunā programma būs pieejama visiem restorāniem un veikaliem, kas sadarbojas ar "Bolt Food" platformu. Kvalificētie partneri saņems personalizētu piedāvājumu, kas balstīts uz viņu pārdošanas vēsturi platformā, un piedāvājuma pieņemšanas gadījumā līdzekļi viņiem tiks pārskaitīti 24 stundu laikā. Maksājumu modelis - fiksēts procents no ienākumiem, kas gūti caur "Bolt Food" platformu.

Piedāvājuma pieņemšanas process norisināsies tiešsaistē. Tiem "Bolt Food" partneriem, kuri būs tiesīgi pieteikties finansējumam, tiks nosūtīta detalizēta informācija e-pastā. Programmas ietvaros uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz pat 30 000 eiro apmērā, bet atsevišķos gadījumos summa varēs sasniegt pat 200 000 eiro.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Lai savlaicīgāk un ilgtspējīgāk apsaimniekotu mežus, palielinātu CO₂ uzkrāšanu augstas pievienotās vērtības koksnes produktos, mazinātu ekoloģiskos riskus un vienlaikus stiprinātu Latvijas kokrūpniecības konkurētspēju, Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina veikt grozījumus Meža likumā, kas paredz pārskatīt galvenās cirtes vecumu mežos valdošajām koku sugām, tuvinot to Igaunijas un Skandināvijas prasībām.

Pašreizējais regulējums Latvijā būtiski atpaliek no Ziemeļvalstu un pat kaimiņvalsts Igaunijas prakses. Tādas valstis kā Somija un Norvēģija ļauj meža īpašniekiem pašiem lemt par ciršanas laiku, savukārt Zviedrija un Igaunija nosaka ievērojami, pat par vairākiem desmitiem gadu, zemāku ciršanas vecumu nekā Latvijā. Latvijā šobrīd noteiktais ciršanas vecums – piemēram, priedei 101 gads un eglei 81 gads – ierobežo meža īpašnieku iespējas elastīgi reaģēt uz tirgus un klimata apstākļiem. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus reģionā un samazina nozares spēju pilnvērtīgi attīstīties. Piedāvātie grozījumi paredz samazināt ciršanas vecumu par 20 gadiem.

Baltijas banku vide šobrīd atrodas attīstības posmā, kur klientu paradumi un gaidas ir cieši saistītas ar inovācijām. Mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā laika trūkumā, tāpēc bankai ir jābūt stabilam atbalstam, nevis šķērslim klientu ikdienas skrējienā.

Pakalpojumu simtprocentīga pieejamība lietotnē un internetbankā jau vairākus gadus ir standarts, kas iekļaujas klientu dzīves ritmā, piedāvājot arvien ērtākus un ātrākus risinājumus.Deviņi no desmit Citadeles klientiem izmanto mobilo lietotni. Mūsdienīga klientu pieredze ietver intuitīvas digitālās sistēmas, personalizētus, uz klienta vajadzībām orientētus piedāvājumus un cilvēcīgu attieksmi. Bankas mūsdienās ir daļa no globālās tehnoloģiju ekosistēmas, tāpēc finanšu sektora spēja attīstīties kļūst īpaši svarīga. Nepārtraukti investējot inovācijās, Citadele palīdz klientiem augt, pielāgoties pārmaiņām un droši plānot nākotni gan privātajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.