Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Tehnoloģiju attīstība un pieaugošie kiberdrošības riski padara datu un tīklu drošību par vienu no uzņēmumu lielākajiem izaicinājumiem. Kā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” 2024. gada ziņojums “Digitalizācija Eiropā”, 92 % uzņēmumu Eiropas Savienībā ir ieviests vismaz viens IKT risinājums.

Taču “Bite Latvija” un SKDS pērn veiktais pētījums parādīja, ka kiberdrošības risinājumi ieņem tikai astoto vietu starp IKT risinājumiem, kurus uzņēmumi ikdienā izmanto. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi izmanto digitālos risinājumus, taču vismazāk tos, kas palīdz atvairīt kiberriskus. Manuprāt, satraukumu rada vēl kāds aspekts – aug ne tikai kiberincidentu skaits, nemitīgi apdraudot uzņēmumus, bet arī to sarežģītības pakāpe. Šī iemesla dēļ ar vienu, selektīvu digitālās drošības risinājumu jau sen vairs nepietiek.

Lai gan daudzi uzņēmumi kiberdrošībai pievēršas galvenokārt reaģējot, pārmaiņas veicinās tādi faktori kā Nacionālā kiberdrošības likuma jaunās prasības, digitālo risinājumu pieejamības pieaugums un arvien sarežģītāki kiberdraudi, kas apdraud gan IT sistēmas, gan darbiniekus.

Darbinieki vienmēr ir bijuši galvenā uzņēmuma vērtība, neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi tas ir dibināts un kādu saimniecisko darbību tas veic. Vienlaikus daudzas organizācijas un uzņēmumi joprojām neapzinās, ka darbinieki var kļūt par to lielāko draudu un kiberdrošības ķēdes vājāko posmu.

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība pēdējos gados ir mainījusi organizāciju darbību, taču vienlaikus tā likusi piemirst par būtiskāko — cilvēka lomu organizācijā. Arvien mazāk tiek ieguldīts dabīgajā intelektā, lai gan tieši cilvēks ir katras organizācijas dzīves cikla pamatsastāvdaļa. No lēmuma dibināt uzņēmumu līdz pārvaldības un personāla atlases procesiem — ikvienā no šiem soļiem ir iesaistīts cilvēks. Arī lēmumu par to, kādus MI rīkus ieviest (vai tomēr neieviest), pieņem cilvēks. Organizācijas kļūst tehnoloģiski advancētākas, vienlaikus arī ievainojamākas, neapzinoties, kādu postu uzņēmumam var radīt laikus neapzināti riski.

Cilvēkfaktora riski — no vienkāršas kļūdas līdz apzinātam kaitējumam

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Kiberuzbrukumi Latvijā turpina pieaugt, skarot uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma vai nozares. Pētījumu centra SKDS un “Bite Latvija” veiktais pētījums “Latvijas uzņēmumu digitālās drošības izaicinājumi 2025” atklāj, ka vairāk nekā 60 % uzņēmumu kiberdrošību uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, taču tikai neliela daļa regulāri testē uzņēmumu drošības gatavību.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šiem izaicinājumiem, Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC) / Latvijas IT klasteris organizē intensīvu kiberdrošības treniņu, kas notiks 2026. gada 20. janvārī Rīgā.

Pasākuma laikā dalībnieki piedalīsies reālistiskās kiberdrošības simulācijās, soli pa solim izdzīvojot dažādus uzbrukumu scenārijus, lai novērtētu savu digitālās drošības gatavību.

Pasākuma otrajā daļā uzstāsies nozares līderi, kuri ne tikai dalīsies ar savām zināšanām, bet arī piedāvās praktiskus risinājumus un reālus piemērus kiberdrošības jomā, palīdzot uzņēmumiem saprast, kā efektīvi stiprināt digitālās drošības līmeni. “Bite Latvija” skaidros, kā tīkla kā pakalpojuma (Network as a service (NaaS)) pieeja palīdz uzlabot uzņēmumu drošības līmeni, “Datakom” pievērsīsies infrastruktūras uzturēšanas un aizsardzības izaicinājumiem, “HORTUS Digital” sniegs ieteikumus par kiberdrošības higiēnu un digitālās drošības pamatprincipiem, savukārt “ZZ Dats” analizēs autentifikācijas drošības mītus digitālajā vidē. Papildus tam EDIC eksperti iepazīstinās ar atbalsta iespējām uzņēmumu digitālajai transformācijai un inovāciju ieviešanai.

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Drošība – cilvēka pamatvajadzība, kas mainās līdz ar tehnoloģijām

Maslova vajadzību hierarhijā drošība ierindojas uzreiz aiz fizioloģiskajām vajadzībām. Kad mums ir nodrošināts ēdiens, ūdens un miegs, nākamais līmenis ir drošība, no kā izriet kārtība, paredzamība un miers. Izņemot no piramīdas drošības slāni, sabrūk arī visas nākamās kārtas – piederības apziņa, novērtējums, cieņa un pašizpausme, taču digitālajā laikmetā drošības sajūta ir kļuvusi trauslāka nekā jebkad agrāk. No vienas puses, tehnoloģijas palīdz mums justies drošāk - signalizācijas, video novērošana, biometriskā identifikācija un kiberdrošības risinājumi sekmē aizsardzību gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē. No otras puses, tieši šie paši rīki bieži rada bažas par pārmērīgu kontroli, datu vākšanu un privātuma zudumu.

Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījumā.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumos ir kvalificētu speciālistu piesaistīšana no ārpuses. Ārpakalpojumu izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem. 15,9% uzņēmumu IT drošība ir kāda štata darbinieka papildu atbildība. Parasti tas ir uzņēmuma datorspeciālists, kurš ticis apmācīts arī kiberdrošības jautājumos. Vēl 6,4% organizāciju tiek algots pilnas slodzes IT drošības speciālists, kura pamatpienākums ir pasargāt uzņēmuma datorsistēmu no kiberuzbrukumiem, datu zādzības un citiem digitālā vidē veiktiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% no visiem uzņēmumiem neviens nav tieši atbildīgs par IT drošību, un lielākoties tie ir mazi uzņēmumi bez izvērstām datorsistēmām vai kompānijas, kas pamatdarbībā minimāli izmanto datorus un datorsistēmas. Šādi uzņēmumi bieži vien aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu, piemēram, grāmatvedības sistēmas, izmantošanu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.

Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību noziedzniekiem sniedz viņu personas un finanšu dati – sākot no sociālo tīklu pieslēgšanās datiem līdz bankas kartes datiem vai konta informācijai.

Kibernoziedzības melnajā tirgū personīgajai informācijai ir sava cena, un Latvijas iedzīvotāju maksājumu karšu cena melnajā tirgū sasniedz 16,99 ASV dolāru. Starptautiskās kiberdrošības uzņēmuma NordVPN analīzes dati liecina, ka melnajā tirgū tirgoto maksājumu karšu informācijas vidējā cena bieži vien nesasniedz pat 10 ASV dolāru, un vispieprasītākie ir Visa, Mastercard un American Express debetkaršu dati. Latvija uzņēmuma izveidotajā risku klasifikatorā norādīta kā vidēja riska valsts ar riska indeksu 0,5. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā maksājuma karšu dati maksā ap 16,82 ASV dolāriem, savukārt Igaunijā indekss ir zemāks – 0,4, bet cena – 15,59 ASV dolāri. Melnais tirgus darbojas kā sava veida biznesa ekosistēma – ar naudas atmaksas garantijām un pat klientu apkalpošanu.

Norises saistībā ar 2024. gadā notikušo kiberincidentu Vienotajā pašvaldību sistēmā (VPS) nekādā veidā neietekmē “ZZ Dats” ikdienas darbību, un uzņēmums pilnā apjomā turpina pildīt saistības pret klientiem un partneriem, informē “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

“Atsaucoties uz Valsts policijas 2.februārī publiskoto informāciju, uzsveram, uzņēmumam nekādi nodrošinājuma līdzekļi nav piemēroti. Līdz ar to mūsu darbība nav ierobežota, un uzņēmums sniedz visus pakalpojumus pilna apjomā un bez pārtraukuma. Vēlos atgādināt, ka tieši “ZZ Dats” bija tas, kas par notikušo kiberincidentu informēja tiesībsargājošās iestādes, jo vēlāmies savā darbībā ievērot godīgas un atklātas biznesa prakses principus. Neviens nenoliedz to, ka ir noticis kiberincidents, tomēr mēs kategoriski nepiekrītam, ka notikušajā būtu krimināli sodāms uzņēmums vai tā darbinieki. Mēs šo pozīciju juridiskajā strīdā esam gatavi aizstāvēt arī turpmāk,” stāsta “ZZ Dats” vadītājs.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Teju trīs no četriem uzņēmumiem maina savu stratēģiju, izvēloties biznesa lokalizācijas vai reģionalizācijas virzienu. Vadītāji norāda, ka šīs pārmaiņas tiek veiktas mērķtiecīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, secināts jaunākajā “EY-Parthenon CEO Outlook” pētījumā.

“Pētījuma rezultāti liecina, ka lielo uzņēmumu vadītāji ir iemācījušies strādāt pastāvīgu pārmaiņu apstākļos. Nenoteiktība vairs neizraisa tik lielas bažas kā iepriekš – gada otrajā pusē kļūst arvien skaidrāk, kuri lēmumi patiesi stiprina biznesa noturību ģeopolitisko satricinājumu laikā, un vadītāji rīkojas daudz izlēmīgāk. Bailes no nezināmā mazinās, un vietas vilcināšanai paliek arvien mazāk,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Viņš norāda, ka kopš maija CEO Pārliecības indekss (CEO Confidence Index) pieaudzis par 7 procentpunktiem un augustā sasniedzis 83 %. Tas apliecina, ka lielākā daļa vadītāju ir pārliecināti par izvēlēto transformācijas virzienu un gatavi ilgtermiņā tam atvēlēt nepieciešamos resursus. Līdz ar to tuvākajā laikā var sagaidīt aktīvāku apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgu, kā arī jaunu investīciju projektu attīstību.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Igaunija ir digitāla valsts, kur dažādi e-pakalpojumi ir ļoti pieejami un augstā kvalitātē, Lietuva īsteno mērķtiecīgāku atbalsta politiku un skaidri definē prioritātes - tieši tā mēs, latvieši, bieži domājam un sakām par kaimiņiem. Bet, cik bieži mēs lepojamies ar Latvijas IT nozares panākumiem un cik daudz par tiem vispār zinām?

Latvija ir digitāli attīstīta valsts ar spēcīgu IT sektoru, kas spēj radīt mūsdienīgus risinājumus un inovācijas. Uz mums ar respektu raugās Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija, taču, vai paši apzināmies, ka mums ir, ar ko lepoties?

Būtiska izaugsme Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā

Nozarē ir vairāk nekā 7 000 uzņēmumu, kas kopumā rada vairāk nekā 43 000 darbavietas. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas datiem, IT nozare veido 6,7% no IKP, bet kopējais nozares apgrozījums sasniedz 5,6 miljardus eiro. Pērn IT produktu eksports sasniedza 1,6 miljardu eiro atzīmi, bet pakalpojumu eksports 1,36 miljardus eiro. Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā (World Digital Competitiveness Ranking) šogad Latvija ierindojusies 31. vietā. Salīdzinājumam – 2023. gadā bijām 40. vietā, pērn – 38. vietā (no kopumā 69 valstīm). Lai stāsts nebūtu tikai par vietu topā, paanalizēsim tuvāk, kas šajā pētījumā ir teikts par Latviju.

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Jaunākais EY Parthenon uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums CEO Outlook Survey, kas tiek veikts katru ceturksni visā pasaulē, atklāj, ka šī gada janvārī 75% uzņēmumu vadītāji bija optimistiski noskaņoti par kopējo globālās ekonomikas izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, kad šādu noskaņojumu pauda 70,5% vadītāju.

Jāatzīmē, ka šis sentiments būtiski neatšķiras dažādu reģionu un valstu griezumā, piemēram, Vācijā šis optimisma rādītājs ir 73,5%, bet Eiropas Ziemeļvalstīs – 74%, Francijā – 72%. Tāpat vidēji 72,5% uzņēmumu vadītāji ir optimistiski par savas valsts ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā pretēji 70% pagājušā gada septembrī.

“Vadītāju sentiments uzlabojas pat neskatoties uz to, ka makroekonomiskās prognozes šim gadam caurmērā paredz tikai zemu vai mērenu izaugsmi. Uzņēmumu vadītāji pozitīvi novērtē inflācijas stabilizāciju, arvien zemākas finansējuma procentu likmes un kopumā piemērojas jaunajai ekonomikas realitātei, kurā joprojām lielu lomu spēlē ģeopolitiskie konflikti. Tieši spēja piemēroties ir tas, kas ļauj uz tuvāko gadu raudzīties optimistiski un domāju, ka tas raksturo arī uzņēmumus Latvijā – mēs pierodam un saprotam, kā strādāt lēnas ekonomikas attīstības laikā.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Pēdējo gadu incidenti Eiropā un Ziemeļamerikā skaidri apliecina, ka kiberuzbrukumu sekas neaprobežojas tikai ar informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, bet tām ir plašāka mēroga ietekme, kas aptver sabiedrības drošību, pakalpojumu nepārtrauktību un atbilstību regulatīvajām prasībām.

Traucējumi var izraisīt reisu atcelšanu, pāreju uz manuālu sistēmu vadību un ievērojamus finansiālus zaudējumus. ASV auto dīleru programmatūras piegādātājs pēc kiberuzbrukuma, kas piespieda sistēmas apturēt darbu, izpirkuma maksā samaksāja aptuveni 25 miljonus ASV dolāru, kā arī tika traucēta noliktavas uzskaite, serviss un pārdošana. Ziemeļeiropas ūdensapgādes uzņēmums pēc operacionālo tehnoloģiju (OT) drošības pārkāpuma pārgāja uz manuālu vadību. Vairākas no Eiropas lielākajām lidostām piedzīvoja vairāku dienu darbības traucējumus un reisu atcelšanu, jo izspiedējprogrammatūras uzbrukums skāra reģistrēšanās sistēmas.

Kontroles ilūzija par aizsardzību

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”