Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Nodokļu politika nav tikai un vienīgi valsts maka piepildīšana ar līdzekļiem, lai valsts spētu finansēt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, bet arī tautsaimniecības izaugsmes vai tieši pretēji - bremzēšanas un arī sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanas instruments.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris, nodokļu eksperts Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka pašlaik Latvija un arīdzan Eiropas Savienība var gūt vērtīgu pieredzi nodokļu reformu jomā no ASV, kur sešu mēnešu laikā, kopš prezidenta amatā atgriezies Donalds Tramps, ir veiktas nozīmīgas pārmaiņas, kuras sakar gan turīgākos sabiedrības slāņus, gan vidēju un pat zemu ienākumu saņēmējus, kā arī vairākas nozares.

Ko tad Latvijai vērtēt un vēl jo vairāk - mācīties no ASV nodokļu politikas izmaiņām?

Protams, ir liela starpība starp Eiropas Savienības dalībvalsti Latviju un ASV, un tas atspoguļojas ne tikai visdažādākajos nosacījumos un uzstādījumos, vēl jo vairāk, ja ļoti daudzus tautsaimniecību ietekmējošus regulējumus izstrādā Eiropas struktūras un mūsu zeme lielākoties ir tikai to ieviesēja. Diemžēl bieži vien Latvija, pildot pārcentīga izpildītāja lomu, kad kādi nosacījumi vai prasības tiek ieviesti nevis ar 100% garantiju, bet pat ar 110% nodrošinājumu, lai sak’, ka tik kas nenotiek, kamēr citas ES dalībvalstis regulu un direktīvu prasību ieviešanai nereti pieiet, salīdzinoši daudz vairāk domājot par to kaitīgās ietekmes mazināšanu uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Ekonomikas ministrijas (EM) uzņemtais kurss birokrātijas mazināšanai būvniecībā ir sniedzis rezultātus - būvniecības ierosinātāji arvien vairāk būvniecības ieceru īstenošanai izmanto atvieglotās prasības.

Ja 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti 6.1 tūkst. paziņojumi par būvniecību, tad 2024.gadā to skaits pieauga līdz 8.5 tūkst. Savukārt izdoto būvatļauju skaits samazinās, jo ierosinātāji izmanto atvieglotās dokumentu sagatavošanas iespējas. Piemēram, 2022.gadā Latvijā tika izdoti 6.5 tūkstoši būvatļauju, bet 2024.gadā - 5.3 tūkstoši.

"Dati rāda, ka Ekonomikas ministrijas darbs pie birokrātisko šķēršļu mazināšanas būvniecībā ir rezultējies ar panākumiem - cilvēki novērtē būvniecības procesam nepieciešamo dokumentu atvieglojumus, kā arī izmanto sniegtās iespējas virkni darbu īstenot pašu spēkiem. Tas liecina par iedzīvotāju gatavību sakārtot savu īpašumu un ar to saistīto dokumentāciju, demonstrējot atbildīgu attieksmi. Novērotās izmaiņas apliecina, ka ejam pareizā virzienā un darbs jāturpina," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, Latvijas valdībai ir jāspēj būt drosmīgai un pateikt skaidri savu noraidošo pozīciju ļoti daudzos jautājumos, kur piedāvātie Eiropas Savienības risinājumi ir pretrunā pašmāju lauksaimniecības produkcijas audzētājiem un pārstrādātājiem, viņu konkurētspējai.

Kas tās ir par iespējamām prasībām, kuras Latvijai būtu jānoraida?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies daudzi uzstādījumi attiecībā uz pārtikas ražošanu – mazāku augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu patēriņu, lielāku uzsvaru uz bioloģisko saimniekošanu, vienlaikus arī mazāku piesārņojumu, tīrāku apkārtējo vidi, tostarp arī gaisu. Ārēji visi šie uzstādījumi ir saprotami un loģiski, tomēr to izpilde var kļūt par savdabīgu šķērsli attīstībai ne tikai lauksaimniecībai, pārtikas pārstrādei, bet arī citām nozarēm, piemēram, mežsaimniecībai, kokapstrādei un citām apstrādes rūpniecības nozarēm, jo īpaši, ja tās atradīsies apdzīvotā vietā vai to tuvumā. Proti, 2024. gadā spēkā stājās Dabas atjaunošanas regula, pašlaik tapšanas stadijā ir Gaisa aizsardzības likumprojekts, un teju tikko Eiropas Savienība ir laidusi klajā jaunu ūdens noturības stratēģiju. Šie nozīmīgie dokumenti ir vērsti ne tikai uz dažiem iedzīvotājiem, zemes apsaimniekotājiem, bet uz visu Latvijas sabiedrību, it īpaši lauksaimniekiem, bet vēl jo vairāk apstrādes rūpniecību. Diemžēl neviens nav garantējis, ka neradīsies vēl kādi citi saimniekošanu Latvijā ietekmējoši uzstādījumi vai prasības, vēl jo vairāk, ja Latvijas valdība neaizstāvēs nozares, kuras Latvijā sekmīgi darbojas. Būtībā nekāds jauns divritenis nav jāizdomā – Latvijas valdībai ir jāieņem valstij atbilstoša pozīcija: ja nosacījumi vai to sekas kaitē Latvijā strādājošo interesēm – prasa nesamērīgus kapitālieguldījumus vai pat pastāv slēgšanas risks –, tad tādas prasības vai nosacījumus saturošiem dokumentiem ir jāliek veto vai arī jāpanāk izņēmuma tiesības attiecīgās prasības nepiemērot. Šādu pozīciju visām jomām valsts var izstrādāt, kā pamatu izmantojot zinātnieku atzinumus (pieaicinot attiecīgās nozarēs, kuras konkrētās prasības skar), kas balstīti uz pētījumiem Latvijā, nevis pieņēmumu pieņēmumiem vai vispārinājumiem, kas radīti pavisam citā vidē.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

31. oktobrī noslēgsies pieteikšanās Preses Nama Kvartāla attīstītāja AS PN Project obligācijām, kas piedāvā investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Šajā obligāciju laidienā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam ir spēkā līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir apsverams risks, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Lai datu glabāšanu un pārvaldību nodrošinātu tikai ES jurisdikcijā, Latvijas IT uzņēmums Capital noslēdzis sadarbību ar Luksemburgā bāzēto mākoņpakalpojumu uzņēmumu Gcore.

Risinājums paredz lokāli pārvaldāmu mākoņpakalpojumu ar datu glabāšanu tikai Eiropas Savienības teritorijā, atbildot uz augošo pieprasījumu pēc pārskatāmas un ES regulējumiem atbilstošas datu pārvaldības.

“Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas šobrīd kļūst par apsveramu risku, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Uzņēmumi Eiropā, arī Latvijā, aizvien biežāk interesējas, lai dati tiktu glabāti ES robežās vai pat konkrētā valstī. Šo izvēli nosaka gan valstu normatīvās prasības, gan uzticēšanās jautājumi,” skaidro Capital IKT vadītājs Eduards Harčuks.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt stratēģiski drošu risinājumu, kurā datu glabāšanas atrašanās vieta un piekļuves kontroles mehānismi atbild tikai Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam,” uzsver E.Harčuks. “Šādi varam palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un iestādēm izvairīties no potenciāliem konfliktiem, kas var rasties datu apstrādes vai pārsūtīšanas gadījumā uz ārpus ES jurisdikcijām.”

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Teju trīs no četriem uzņēmumiem maina savu stratēģiju, izvēloties biznesa lokalizācijas vai reģionalizācijas virzienu. Vadītāji norāda, ka šīs pārmaiņas tiek veiktas mērķtiecīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, secināts jaunākajā “EY-Parthenon CEO Outlook” pētījumā.

“Pētījuma rezultāti liecina, ka lielo uzņēmumu vadītāji ir iemācījušies strādāt pastāvīgu pārmaiņu apstākļos. Nenoteiktība vairs neizraisa tik lielas bažas kā iepriekš – gada otrajā pusē kļūst arvien skaidrāk, kuri lēmumi patiesi stiprina biznesa noturību ģeopolitisko satricinājumu laikā, un vadītāji rīkojas daudz izlēmīgāk. Bailes no nezināmā mazinās, un vietas vilcināšanai paliek arvien mazāk,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Viņš norāda, ka kopš maija CEO Pārliecības indekss (CEO Confidence Index) pieaudzis par 7 procentpunktiem un augustā sasniedzis 83 %. Tas apliecina, ka lielākā daļa vadītāju ir pārliecināti par izvēlēto transformācijas virzienu un gatavi ilgtermiņā tam atvēlēt nepieciešamos resursus. Līdz ar to tuvākajā laikā var sagaidīt aktīvāku apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgu, kā arī jaunu investīciju projektu attīstību.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 4448 uzņēmumi, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Visvairāk uzņēmumu šogad likvidēts janvārī - 1049, turpmākajos mēnešos to skaitam pakāpeniski sarūkot. Jūnijā likvidēti 575 uzņēmumi.

"Lursoft" norāda, ka pirmais pusgads Latvijā uzņēmumu kopējā skaita ziņā bijis ar plusa zīmi - jauno uzņēmumu šajā periodā bijis par 14,6% vairāk nekā likvidēto.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidētie uzņēmumi pārstāv plašu nozaru spektru - sākot ar ražošanu, beidzot ar dažādu pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību. Apkopotie dati rāda, ka gandrīz 13% no visiem 2025.gada pirmajos sešos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem ir mazumtirgotāji, vēl 7% - vairumtirgotāji. Gandrīz 8% no visiem pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem ir sauszemes transporta pakalpojumu sniedzēji.

Kad pārdzīvoti pirmie drebelīgie darbības gadi un sasniegta zināma stabilitāte, katrs uzņēmums agrāk vai vēlāk saskaras vēl ar kādu kritisku brīdi. Tā ir vadītāja maiņa. Vidē, kurā temps tikai palielinās un prasības pret vadītājiem ir arvien augošas, pat izcilākie talanti nespēj kalpot un augt vienas organizācijas ietvaros mūžīgi. Tāpēc uzņēmuma vadītāja maiņa nav jautājums, kura varbūtību vispār apšaubīt. Jautājums tikai – kad tas notiek un kā pēc iespējas labāk sagatavot uzņēmumu šim brīdim.

Plāns ir tāds, ka plāna nav

Kā rāda Harward Business Review dati, 63% privāto uzņēmumu pēctecības plāna nav. Tai pat laikā vidējais S&P 500 uzņēmumu vadītāju vidējais vecums ir 58 gadi. Tiktāl daudzsološi. Vidējais laika posms, ko viena uzņēmuma vadībā pavada augstākā līmeņa profesionāļi šodien ir 3-5 gadi. Kas interesanti, sievietes savu karjeras izaugsmi visbiežāk īsteno viena uzņēmuma ietvaros. Piemēram, sākot darbu kā zemāka līmeņa speciāliste pēc studiju beigšanas, kam seko lēna un pacietīga kāpšana augšup pa karjeras kāpnēm līdz vidējā un visbeidzot augstākā līmeņa vadības amatiem. Savukārt vīrieši karjeras izaugsmi biežāk īsteno, mainot uzņēmumus. Tāda ir mazo valstu un tirgu realitāte. Lielajos tirgos uzņēmumi piedāvā daudzveidīgākas izaugsmes iespējas.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.