Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Nākamajā rītā Beļeviča mēģināja akcijas pārvest no vērtspapīra konta “SEB bankā” uz “BluOr”, bet bankas darbinieks pamanīja, ka viņa atcelta no amata un darījumu apturēja.

Dažas dienas vēlāk čehi ieradās pie jaunākās mantinieces mātes un paziņoja, ka ir jaunie “Olmafarm” īpašnieki. Uzrādīja līgumu, kurā norādīta darījuma summa – 40 miljoni eiro. Dažas stundas vēlāk čehus aizturēja policija.

Pagājušajā gadā prokuratūra kriminālprocesā par mēģinājumu izkrāpt akcijas apsūdzēja MIlanu Beļeviču. Lietu pret Krastiņu, Velmeru un abiem čehiem – izbeidza.

“Par šo manu lēmumu tika iesniegta sūdzība no cietušās personas puses. Un, skatot šo sūdzību pēc būtības, mēs arī ar prokuratūras vadību, ar amatā augstāku prokuroru novadījām šīs sapulces, kuru gaitā mēs tomēr nonācām pie šī vienotā viedokļa, ka apsūdzība būtu ceļama arī visām pārējām personām,” komentē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels.

Šī gada septembrī kriminālprocesā beidzot notika pirmā tiesas sēde. Lieta tikusi tiesnesei Guntai Čepulei. Apsūdzētie čehi pieslēdzās no tiesas zāles Čehijā. Uz vietas Rīgas pilsētas tiesā Valērijas Seiles ielā bija trīs apsūdzētie, prokurors, tulks un astoņi advokāti.

Sēdi klausījās arī pāris žurnālisti. Lai visiem advokātiem pietiktu vietas, bija ienests papildu galds. Taču izrādījās, ka ar to nav gana. Gandrīz visu sēdi divu stundu garumā sēdes dalībnieki diskutēja par darba apstākļiem, jo Kārļa Krastiņa aizstāvim Normundam Duļevskim neatradās vieta pie galda. Citi sūdzējās, ka ir tikai viens ekrāns, kurā redzēt apsūdzētos čehus.

Tiesnese skaidroja, ka vienīgā tiesu nama lielā zāle vienmēr ir rezervēta un grūti dabūjama. Pat papildu galdu izdevies dabūt ar grūtībām. Ja advokāti vēlas, lai tiesa notiktu citā ēkā, tad lai piesaka noraidījumu visam tiesas sastāvam, viņa izmeta. Apsūdzētās Beļevičas advokāts Saulvedis Vārpiņš izaicinājumam piekrita un pieteica tiesnesei noraidījumu.

“(NP: Jauna, lielāka zāle ar to pašu tiesnesi būtu atrisinājis…?) Protams, protams. Šeit nebija nekā personīga. Šeit bija tiešām tikai jautājums par to, lai būtu normāli darba apstākļi. Pie šīs tiesneses esmu sēdējis citās lietās, un man nav bijuši nekādi iebildumi,” komentē Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

“Tā ir tiesnese ar ilggadēju pieredzi, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņas profesionalitāte neatbilst kaut kādiem augstajiem tiesnešiem izvirzītajiem standartiem. Kas attiecas uz noraidījuma pieteikšanu, tad noraidījums bija pamatots ar to, ka tiesas sēžu zāle ir pārāk maziņa,” komentē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels.

Tiesnese Vārpiņa noraidījumu nepieņēma, ko nedēļu vēlāk pamatoja izvērstā lēmumā, ko nevar apstrīdēt. Tiesu kalendārs liecināja, ka nākamā tiesas sēde bija ieplānota 7. oktobrī – jau lielākā zālē.

Skaļajā krimināllietā par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” kontrolpaketi šonedēļ paredzētā tiesas sēde nenotika. Pēc apsūdzēto sūdzēšanās lietā nomainīts tiesnesis.

Lēmums pieņemts pēc Haralda Velmera advokāta Oskara Rodes un čehu investoru advokāta Armanda Smana iesnieguma tiesas priekšsēdētājai. Tajā viņi lūdz nodot lietu citam tiesu namam. To pamato ar visu pušu tiesībām uz taisnīgu tiesu, apelē pie cilvēktiesībām.

“Pie manis vērsās divi – kā pie tiesas priekšsēdētājas – divi aizstāvji šajā lietā ar lūgumu izlemt jautājumu par lietas pārdalīšanu citam tiesnesim citā ēkā šī nepietiekamā telpas jautājuma dēļ,” komentē Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede.

Noraidījumu tiesnesim var pieteikt, ja viņam ir interešu konflikts vai šaubas par objektivitāti. Tiesnese sev pieteikto noraidījumu lēmumā esot raksturojusi kā bērnišķīgu un pieļāvusi, ka diskusijas ap darba apstākļiem bijis neveiksmīgs mēģinājums provocēt tiesnesi.

“Es secināju, ka, iespējams, šajā lēmumā iekļautie motīvi varētu būt pamats nākamajā tiesas sēdē tiesnesei pieteikt noraidījumu vai arī uz šiem motīviem vēlāk lietas izskatīšanas gaitā, jo atsevišķi motīvi tādam vērotājam no malas radītu, varētu radīt iespaidu, ka tiesnese daļēji jau ir paudusi savu attieksmi pret kādu no lietas dalībniekiem. (NP: Tie bija ar emocionālu nokrāsu vai…) Ar emocionālu nokrāsu un divējādi saprotami,” komentē Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede.

Šādi raksturojumi radot risku, ka turpmākajās sēdēs advokāti jau pamatoti varēs pieteikt noraidījumu vai arī apelācijas instance tajā saskatīs iemeslu apšaubīt tiesneses lēmumu.

“(NP: Nebija tā, ka aizstāvība mēģināja tiesnesi izprovocēt?) Nē, absolūti nē. Absolūti nē. Ne, nav ne mazākās vēlmes izprovocēt tiesnesi uz kaut ko tādu,” komentē Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

“(NP: Vai tas nerada risku, ka tagad jebkuram būs, tā teikt, māksla rokā un varēs sūdzēties, ka telpa ir par mazu un tādā veidā tikt vaļā no nevēlamiem tiesnešiem?) Nē, tas tā nevarētu būt, jo Rīgas pilsētas tiesa ir izvietota sešās dažādās ēkās, un katrā ēkā ir vismaz viena telpa, kas ļauj mums ietilpināt lielāku skaitu lietas dalībnieku. Un arī šajā ēkā, kurā atradās tiesnesi, bija šāda telpa lielāka. Un, un parasti šis jautājums netiek risināts caur noraidījumu tiesnesim, bet šajā lietā tiesnesi pati ierosināja šādu veidu, kā šo jautājumu risināt,” komentē Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede.

Tiesu namā Seiles ielā, kas kādreiz bija zināms kā Latgales priekšpilsētas tiesa, gandrīz visas telpas ir vienāda izmēra. Te skatītas arī lielas un sarežģītas lietas. Tiesu noslodzes dēļ rīdzinieku lietas nereti nonāk ne tikai Rīgas priekšpilsētu tiesās, bet pat citās pilsētās. Nozares pārstāvji neatceras, ka telpas vai tiesas atrašanās vieta kādreiz kļuvusi par iemeslu tiesneša maiņai.

“Lielākoties tiesnešu maiņa ir saistāma ar to, ka tiesnesis dodas izdienas pensijā vai arī maina amatu. Manā praksē tādi gadījumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi,” komentē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels.

“Šis ir pirmais gadījums, kad nomaina tiesnesi tādēļ, ka tiesnesis nenodrošina normālus darba apstākļus. Manā ilggadīgajā praksē šādi gadījumi nav bijuši,” komentē Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

“Mēs neesam izjutuši nekādu spiedienu šajā lietā un arī citās lietās. Ne no advokātu puses, ne no kolēģijas puses tāds spiediens nav bijis ne šajā, ne citās lietās. Vismaz es šādu spiedienu neesmu sajutusi,” komentē Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajā cīņā par “Olainfarm” bijušas neskaitāmas tiesvedības un strīdi. To risināšanā puses iesaistījušas bāriņtiesu, mēģinot atņemt jaunākās mantinieces mātei tiesības pārvaldīt mantojumu. Zemgales rajona tiesa lielākajam akcionāram atņēma balsstiesības.

Puses nolīga bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa firmu. Viņš, būdams Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē, piedalījās apspriedēs par rīcību ar Maligina mantojumu. Vēlāk cita puse piesaistīja tā brīža tieslietu ministra Jāņa Bordāna advokātu biroju. Būdams ministra krēslā, viņš tikās ar vienu no pusēm – čehu investora “Black Duck Invest” pārstāvjiem un pēc tam pieprasīja paskaidrojumus no tiesneses, kas bija lēmusi čehiem par sliktu.

Jaunais tiesnesis lietā ir Imants Dzenis. Viņa lietvedībā jau ir vismaz viena apjomīgas lieta. Tajā apsūdzēts kādreizējais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit personas. Lieta tiek skatīta jau 7 gadus. Pirms dažām nedēļām Dzenis nolasīja spriedumu Rīgas pils ugunsgrēka lietā, attaisnojot apsūdzētos.