Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.
Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.
Interneta pārdošana pēc veida
Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.
Interneta pārdošana pēc nozares
Apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaits, kas pārdod kaut ko internetā, kopš 2018. gada ir faktiski dubultojies, un tendence turpinās arī 2023. gadā. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas uzņēmumus droši var dēvēt par kūtriem e-pārdošanas jomā. 5,6% no uzņēmumu kopskaita nozarē izmanto e-pārdošanu. Stāsts šajā sadaļā ir par nelieliem pašvaldību komunālajiem, ūdens apgādes, siltumapgādes uzņēmumiem, kuri vēl aizvien izsūta rēķinus papīra formātā. Lai arī kopumā uzņēmumu skaits, kas izmanto e-komerciju, šajā nozarē kopš 2018. gada ir dubultojies līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā, daļa no kopskaita ir niecīga, bet iespēja digitalizēties ir. Būvniecībā internetā pārdodošo uzņēmumu skaits 2022. gadā sasniedza 4% no uzņēmumu kopskaita nozarē, bet 2023. gadā veidoja vien 3,2%. Vienīgais izskaidrojums, kādēļ notiek atteikšanās no ekonomiski efektīvāka pārdošanas veida, pagaidām ir vēlme slēpt darījumus. Automašīnu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība internetā griestus sasniedza 2022. gadā, un 2023. gadā izmaiņu nebija (29,3%). Savukārt, preču vairumtirdzniecībā pandēmijas laikā ar tirdzniecību internetā nodarbojās 41,5% no visiem nozares uzņēmumiem (2022. gadā), bet gadu vēlāk – vairs tikai 37,9%. Kritums proporcionāli līdzīgs kā būvniecībā. Preču mazumtirdzniecībā 2022. gadā preces internetā pārdeva 36,9% uzņēmumu, gadu vēlāk – tikai nedaudz mazāk. Izmitināšana ir vienīgā nozare, kurā 2023. gads pārspēja visus iepriekšējos pēc uzņēmumu skaita, kas tirgo pakalpojumu internetā. Ēdināšanas pakalpojumos 2023. gadā bija acīmredzami, ka daži ēdinātāji atsakās no attālinātās ēdienu piegādes un pāriet atpakaļ pie klātienes pakalpojuma, visticamāk, interneta tirdzniecība nedeva vajadzīgo pienesumu. Savukārt informācijas un komunikācijas pakalpojumos interneta tirdzniecība pēc pandēmijas tieši atgūstas, tiek sasniegts pirmspandēmijas stāvoklis. Operācijās ar nekustamo īpašumu uzņēmumu skaits, kas realizē interneta tirdzniecību, mainās gadu no gada, un nav saskatāma konkrēta tendence. Savukārt administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā var droši teikt – valda stagnācija. Aptuveni 14% uzņēmumu pārdod pakalpojumus internetā.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.












