Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Noturība vairs nav tikai spēja pārvarēt krīzes – tā ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām līderības kompetencēm. Īpaši labi to var redzēt finanšu pakalpojumu nozarē, kur noturība atspoguļojas cilvēku ikdienas izvēlēs: kā viņi krāj, aizņemas un reaģē uz nenoteiktību. Un te galvenā loma ir uzticībai.

Ja tā ir stabila, finanšu sistēma darbojas organiski, bet tiklīdz uzticība samazinās, sekas ir tūlītējas. Nenoteiktībai kļūstot par pastāvīgu realitāti un pieaugot organizāciju rīcības redzamībai, uzticība vairs nav pašsaprotama. Tā ir jāveido un jāuztur apzināti. Kāpēc uzticēšanās ir kļuvusi par tik izšķirošu organizāciju noturības faktoru, un ko tas šodien prasa no līderiem?

Darba devējam uzticas vairāk nekā valsts institūcijām

Runājot par uzticību, mēs bieži domājam par politiku vai valsts institūcijām, taču 2025. gada “Edelman Trust Barometer” ziņojums rāda citu ainu. Uzticība valsts institūcijām kļūst trauslāka, bet uzņēmējdarbībai joprojām uzticas 55 % cilvēku visā pasaulē. Turklāt 78 % darbinieku uzticas savam darba devējam – būtiski vairāk nekā valdībai (39 %) vai medijiem (41 %). Finanšu sektorā uzticības rādītājs darba devējam sasniedz 83 %, un tas ir augstākais starp visām nozarēm. Baltijas valstu bankām šī uzticība ir gan vērtība, gan atbildība: tā nosaka, kā cilvēki ikdienā izjūt stabilitāti.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Ir notikusi FDP vadītāja rotācija, un šobrīd jūs vadāt institūciju. Vai tas nozīmē arī kādas izmaiņas FDP darba prioritātēs, metodēs?

Šobrīd tiks turpināts iesāktais darbs, jo vadītāja maiņa FDP patiesi ir rotācija, kuras priekšnoteikums ir tehnisks – iepriekšējai vadītājai Innai Šteinbukai beidzās šo pilnvaru termiņš, bet viņa paliek strādāt FDP. Piebildīšu, ka esmu ļoti priecīgs par padomes sastāvu. Šķiet, ka viens otru darbā ļoti labi papildinām, un pie tā mandāta, kas mums ir dots, arī pieturēsimies. Līdztekus gan ir jautājumi, kas man šķiet interesanti. Piemēram, aizsardzības izdevumi būs tēma, kurā vēlos iedziļināties, jo izdevumu apjoms strauji tiek palielināts, bet kā šo naudu tērējam? Cik lielā mērā tie ir izdevumi, kas veicinās Latvijas ekonomiku?

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Mūsdienu biznesa vidē korporatīvās dāvanas vairs nav tikai formalitāte – tās sniedz iespēju uzņēmumu pārstāvjiem veidot un stiprināt emocionālu saikni ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Pārdomāta un atbilstoši izvēlēta dāvana var kļūt par zīmola vēstnesi, kas ne tikai raisa pozitīvas emocijas un asociācijas, bet arī paaugstina lojalitāti, vairo uzticību un stiprina reputāciju. Tieši tādas ir arī kvalitatīvās un izmeklētās STENDERS biznesa dāvanas!

Personalizācija – zīmola identitāte ar odziņu

Pārdomātas un jēgpilnas biznesa dāvanas atspoguļo uzņēmuma identitāti un vērtības, bet personalizācija tām piešķir papildu akcentu. Dāvana, kas ieturēta uzņēmuma korporatīvajās krāsās, papildināta ar logotipu, personalizētu vēstījumu vai kādiem citiem gaumīgiem elementiem, tās saņēmējam var likt justies patiesi īpašam un novērtētam, radot patīkamu priekšstatu par zīmolu un visu uzņēmumu kopumā.

Praktiskums un dāvanas pielietošana ikdienā

Lietderība ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, izvēloties dāvanas kolēģiem vai dāvanas darbiniekiem. Kvalitatīva, ikdienā noderīga dāvana, piemēram, izsmalcināts ķermeņa kopšanas līdzekļu komplekts vai rokām darinātu vannas bumbu izlase nesteidzīgiem un mierpilniem vannošanās rituāliem, patīkami pārsteigs un iepriecinās ikvienu. Šāda dāvana kolēģim svētkos, darba jubilejā vai kāda veiksmīgi realizēta projekta noslēgumā ir elegants veids, kā pateikt “paldies”, paužot cieņpilnu attieksmi, kas atspoguļojas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Turklāt arī šāda dāvana kolēģim, aizejot no darba, var būt simbolisks žests, kas apliecina pateicību par ieguldīto laiku, enerģiju un visu kopā piedzīvoto.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “River Properties” septiņstāvu biroju ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā, piešķirts BREEAM In-Use sertifikāts ar atzīmi “Izcili”, apliecinot ēkas atbilstību starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem.

Šī ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa Pērses iela2A/Barona iela 30A. Ekspluatācijā šopavasar nodota arī kompleksa otrā ēka – tā veidota, domājot par ilgtspējību, energoefektivitāti un vidi, kas ir draudzīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.

BREEAM In-Use “Excellent” novērtējums apliecina, ka ēkas projektēšanā un būvniecībā izmantotas pārdomātas, videi draudzīgas un augsta līmeņa tehnoloģijas, kas veicina ilgtspēju. Ēkā ir ierīkotas modernas apkures un ventilācijas sistēmas. Katrs ēkas stāvs ir aprīkots ar individuālām ventilācijas iekārtām, kā arī autonomām gaisa kondicionēšanas un ūdens patēriņa sistēmām.

Uzņēmumiem šādu biroju telpu izvēle nozīmē ne tikai samazinātu enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas, bet arī veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Noslēdzies konkurss par Park Rae loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību, kas kļūs par vienu no lielākajiem loģistikas un vieglās rūpniecības parkiem Baltijā. Konkursu organizēja trešais lielākais nekustamo īpašumu pārvaldītājs Baltijā East Capital Real Estate AS.

Tajā piedalījās vairāki vadošie Igaunijas būvuzņēmumi un par uzvarētāju tika atzīts Nordecon AS.

2. februārī East Capital Park Rae un Nordecon parakstīja līgumu par pirmās ēkas būvniecību 130 000 m² platībā. Jaunais loģistikas un vieglās rūpniecības parks atradīsies 30 hektāru teritorijā Rae pašvaldībā, netālu no Tallinas, Pähklimäe ielā 11. Būvniecības līguma summa, kas ietver pirmās ēkas un tai piegulošās ārējās teritorijas apbūvi, ir 15,8 miljoni eiro.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēta 32 000 m² liela ēka, tostarp aptuveni 1 200 m² paredzēti biroju telpām, ar iespēju tās paplašināt atbilstoši nomnieku vajadzībām. Būvatļauja ir saņemta, un darbi sāksies, kolīdz pilnībā tiks pabeigta dizaina izstrāde.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-martu, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos trijos šī gada mēnešos bija 1,9 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.03.2025. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 893 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 355 miljoni eiro.

Banka turpina mērķtiecīgi realizēt Latvijas uzņēmumu atbalsta stratēģiju, piešķirot finansējumu biznesa projektu attīstībai, kuri pozitīvi ietekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi. Kopējais Rietumu Bankas kredītu portfeļa apjoms uz 31.03.2025 bija 654 miljoni eiro.

Pirmajā ceturksnī Rietumu Banka ir paziņojusi par vairākiem nozīmīgiem kreditēšanas darījumiem, tajā skaitā komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Banka ir izsniegusi 32,5 miljonu eiro kredītu ar mērķi modernizēt un attīstīt daudzfunkcionālo ēku Rīgas centrā, kurā atrodas Stockmann lielveikals un Forum Cinemas daudzzāļu kinoteātris. Vairāk kā 8 miljoni eiro tika izsniegti 11 RIMI tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tika turpināta jauna mūsdienu dzīvojamā kompleksa “Deglava Gleznotāju rezidences” Rīgā būvniecības finansēšana, piešķirot 4,35 miljonu eiro tā trešās kārtas realizācijai. 3,6 miljonu eiro tika izsniegti jauna moderna un ilgtspējīga biznesa centra “Versum” attīstībai Rīgā, Ulbrokas ielā.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi turpina piedzīvot masveida atlaišanu vilni, jaunākais piemērs ir “Amazon” paziņojums par 16 000 darbavietu samazināšanu. Pagājušajā gadā darbinieku skaitu samazināja arī citi tehnoloģiju milži, tostarp “Microsoft”, “Meta” un “Verizon”.

Lai gan šie notikumi risinās tālu prom no Latvijas, tie var satraukt arī pašmāju IT nozares darbiniekus, tāpēc uzņēmumiem ir būtiski būt atklātiem savā komunikācijā pret darbiniekiem, mazināt nenoteiktības sajūtu, sekot līdzi darbinieku labbūtībai un iesaistei, kā arī īstenot dažādas tradīcijas. Ikgadēji notikumi palīdz atgādināt, ka uzņēmums turpina darboties, pielāgojoties notikumiem pasaulē.

Informācija par situāciju uzņēmumā palīdz mazināt bažas

Ziņas par masveidīgām atlaišanām pasaulē var ietekmēt arī darbiniekus pašmāju uzņēmumos. Cilvēki ir dažādi – kamēr vieni domā “tas notiek tālu prom no manis”, citi var satraukties, ka šīs tendences sasniegs arī Latviju. Lai izvairītos no bažām un stresa, darba devējam ir jāinformē darbiniekus par iekšējo situāciju. To var darīt, piemēram, organizējot regulārus forumus un kopīgi pārrunājot, kā uzņēmums virzās pretī mērķiem, kādi ir nākotnes plāni u.tml. Ārējās nenoteiktības apstākļos tas ir īpaši svarīgi. Tas palīdz izvairīties no spriedzes un neuzticēšanās. Ja darba devējs ir atklāts, tas ne tikai veicina uzticēšanos un lojalitāti, tas arī vairo stabilitāti. Īstenojot pārdomātu iekšējo komunikāciju, uzņēmums var samazināt darbinieku mainību arī ārējās nenoteiktības apstākļos.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Lai nonāktu ārvalstu tirgos, ir vajadzīgs globāls skatījums un drosme iziet ārpus savas komforta zonas, domā Jānis Kisiels, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) SIA NorSAF valdes loceklis.

Latvijā veidot biznesu ir sarežģīti, jo mūsu tirgus ir ļoti mazs, tāpēc patiesi veiksmīgi ir tie uzņēmēji, kuri spēj sevi pierādīt arī ārpus valsts robežām, spriež J.Kisiels, uzsverot, ka uzņēmējdarbība nebalstās tikai uz veiksmi. Tas ir mērķtiecīgs un intensīvs darbs, kam nepieciešami gan labvēlīgi politiskie un ekonomiskie apstākļi, gan pieredze un pietiekami jaudīgi resursi, pārliecināts ir NorSAF valdes loceklis.

Pelna pats

Atceros, ka citi bērni dārziņā stāstīja, ka grib kļūt par policistiem vai ugunsdzēsējiem, bet es vēlējos būt priekšsēdētājs, stāsta J.Kisiels. “Iespējams, tas saistīts ar to, ka mans tēvs tolaik bija sporta kluba priekšsēdētājs un es gribēju viņam līdzināties. Jāsaka, ka zināmā mērā mans bērnības sapnis arī piepildījās, jo lielāko daļu savas dzīves esmu nevis strādājis kāda cita vadībā, bet gan pats vadījis procesus un uzņemies atbildību par to virzību,” norāda J.Kisiels, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau Padomju laikos.