Jaunākais izdevums

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Jautāts, kā viss sācies, SIA Liepojos kopos valdes priekšsēdētājs Virgīnijs Brundza atklāj: “Pirms astoņiem gadiem vadīju līdzīgu investīciju projektu Birstonas kūrortpilsētiņā netālu no Kauņas, Lietuvā. Mēs rekonstruējām SPA kompleksu. Mēs bijām šīs vietas investori, un tā kļuva ļoti populāra. Tāpēc mēs meklējām jaunas iespējas investīcijām. Mans kolēģis, kurš nodarbojās ar Birstonas projekta menedžmentu, man parādīja Liepājas Vannu māju kā vienu no iespējamām opcijām biznesa lietai, ko mēs varētu attīstīt. Patiesībā jau no pirmā acu uzmetiena mēs iemīlējāmies šajā projekta iespējā. Uzreiz apmeklējām Liepājas pašvaldību un saņēmām pamudinājumu darboties ar norādi, ka saņemsim atbalstu un pretimnākšanu. Mēs izšķīrāmies, ka būvēsim ko līdzīgu kā pirms deviņiem gadiem, ko tādu, kas papildina pilsētas seju. Tāpat kā Birstonas pilsētiņā, arī šeit ir vairāki SPA, bet mēs jau zinām, ka, atverot jaunu vietu, tā ir pilsētas pieteikuma pirmajā lapā vismaz kādu laiku.”

V. Brundza Dienas Biznesam atzina, ka 2021. gadā salīdzinoši ātri izdevies realizēt projekta ideju konkursu, pašvaldība bijusi pretimnākoša, veiksmīgi noslēgusies sabiedriskā apspriešana, proti, vairāk nekā 80% izteikumu bijuši pozitīvi un atbalstoši. Būvprojekts apstiprināts Liepājas būvvaldē. Projektu plānots realizēt aptuveni 2,5 gados, tomēr kāda liepājniece to 2024. gada februārī apstrīdēja Liepājas domē, bet pēc Liepājas domes pieņemtā lēmuma par atteikšanos atcelt būvatļauju pārsūdzēja to tiesā.Liepājas domē iesniegtā sūdzība, kas izvērstā veidā ir uz 11 lapām, un vēlāk arī tiesā iesniegtā pieteikuma, kurš izvērsts uz 14 lapām, būtību raksturo viens teikums - iesniegumā norādīts, ka jaunbūves būvapjoma augstums palielināts „līdz 16,60 metriem, kas ir par 3,60 metriem augstāk nekā konkursa uzvarētāja darba risinājumā”.

Proti, būvprojektā plānotais ēkas augstums atšķiras no idejas skices. Vēlāk par šo pašu metriku, augstumu un platumu strīds tiek turpināts Administratīvajā tiesā, jo pašvaldība iedzīvotājas prasības un ieteikumus, piemēram, samazināt ēku par diviem stāviem, noraida. Pirmās instances tiesa prasību būvatļauju pārtraukt apmierināja, bet spriedums nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts. “Mēs patiesi bijām pārsteigti par šo lēmumu un, protams, to pārsūdzējām. Visiem investīciju projektiem viens no būtiskākajiem aspektiem ir projekta attīstīšanas laiks. Jau 2021. gadā mēs smalki rēķinājām, cik ilgu laiku aizņems projekta izstrāde, cik prasīs būvatļaujas saņemšana un cik paies līdz projekta pilnīgai gatavībai. Laiks definē izmaksas, jo naudai ir cena un jebkura kavēšanās projektu sadārdzina. Mēs sākotnēji cerējām, ka, skaitot no 2021. gada, mēs pēc 2,5 gadiem sāksim būvēt un iegūsim gatavu SPA centru, ko var piedāvāt klientiem. Šobrīd mēs esam 2025. gada vidū, ir pagājuši jau četri gadi, un mēs vēl aizvien esam tiesvedībā,” secina investoru pārstāvis V. Brundza.

Var apturēt 30 miljonu investīcijas

V. Brundza, jautāts par projekta mērogu naudā, atteicās nosaukt sākotnējos plānus, jo kopš 2021. gada ir noticis pamatīgs sadārdzinājums. “Es tikai pieņemu, ka runa varētu par vismaz 30 miljoniem eiro un vairāk, jo 2022. gada un 2023. gada inflācijas procesi ir mainījuši sākotnējās prasības. Tomēr mēs nebīstamies no papildu ieguldījumiem, jo Baltija kopumā un Latvijā tostarp cilvēki kļūst turīgāki un ir gatavi maksāt par kvalitatīvu atpūtas iespēju,” tā investoru pārstāvis.Konkrētajā gadījumā mums ir vienas valsts investoru grupas pārsteigums, ka kādas personas iesniegums Latvijas tiesā var kardināli mainīt situāciju, lai arī ir pretrunā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un pilsētas būvvaldes lēmumiem. Diemžēl šeit slēpjas valstiska mēroga problēma, ko konkrētais gadījums izgaismo.

Formāli iesniegums tiesā ir no privātpersonas, un tas ir precedents, kad viena cilvēka centība var izvērsties zaudējumos visai Liepājas sabiedrībai, kuras vairākums būvniecības ieceri atbalsta. No sabiedriskās nozīmības raugoties, ir jautājums - vai privātpersonu iespējas bloķēt būvniecības ieceres tomēr nav pārvērtētas? Praksē investori negaida mūžīgi, un nauda var atrast citu pielietojumu, ja šis izrādās pārlieku laikietilpīgs. Tajā pašā laikā Liepājā iet bojā objekts ar vēsturisku arhitektonisko vērtību – Vannu māju turpina nesaudzīgi grauzt laika zobs.

“Šodien situācija vēl ir gana daudzsološa, bet, procesam ievelkoties dramatiski, var sekot investoru lēmumi, kas nav par labu tālākai darbībai. Mēs ceram, ka šī kara situācija Ukrainā agrāk vai vēlāk beigsies un viss Baltijas reģions kopumā kļūs draudzīgāks tūristiem un atpūtniekiem no Rietumeiropas. Proti, perspektīvā tūristu plūsma uz Baltiju tikai pieaugs. Šis potenciālais tirgus nišas pieaugums liek cerēt vairāk, tomēr cerību kredīts nav bezgalīgs,” saka V. Brundza.

Biznesam ir jābūt pelnošam

Ievērojot, ka Vannu māja ir pilsētas vēsturiskais objekts, Dienas Bizness interesējās arī par vēsturiskā aspekta ievērošanu. V. Brundza uzsvēra, ka tas ir strikti ievērots un pat ir centrālais elements jaunajā projektā. Proti, Vannu māja ir priekšplānā, bet aiz tās SPA komplekss ar četru zvaigžņu viesnīcu ir tās papildinājums. Ēka pilnībā saglabās savu vēsturisko funkciju. Projekta ideja ir bijusi laba, tomēr tā nav izpildījusi investoru prasības pilnībā. Piemēram, viesnīcā numuriņu ieplānots mazāk, idejas līmenī dziļi pazemē paredzēti divi baseini, kas piejūras zonā ir fantastiski dārgs būvniecības pasākums.

V. Brundza uzsver, ka projektam, lai cik jauks tas arī nebūtu, pirmkārt ir jābūt tādam, kas sevi kaut kad atpelnīs. Proti, biznesam ir jābūt pelnošam, tātad viesnīcai atbilstošai, ar pietiekamu griestu augstumu viesnīcas numuriņiem, ar baseiniem virszemē. “Tas maina metriskos izmērus, tomēr nemaina ideju pēc būtības. Tādēļ jau šī ideja uzvarēja konkursā, ka bija laba, bet to vajadzēja attīstīt,” tā V. Brundza, piebilstot, ka projekts, to noslēdzot, nestu labumu faktiski visiem liepājniekiem, dotu darbu 200 cilvēkiem, piesaistītu ap 100 tūkstošiem viesu gadā, radītu papildu ieņēmumus pašvaldībai un, visticamāk, veicinātu jaunas investīcijas apkaimē.

“Es nespēju saprast šo tiesā izteikto viedokli par pilsētai, manuprāt, patiesi labu projektu, kas nestu sakoptu un lietojamu vietu Liepājas kūrorta zonā. Turklāt šīs vietas attīstība atgrieztu Liepājai šo atpūtas pilsētas slavu. Tā ir organiska pilsētas piejūras parka vieta pašā tā sirdī, un šobrīd vieta nedarbojas. Pēc šīs investīcijas apkaimē paveras virkne dažādu citu iespēju. Proti, šī ir enkurinvestīcija, kas piesaistīs vēl citus ieguldījumus. Tiesvedība, manuprāt, izskatās dīvaini no virknes aspektu, un galvenais, ka tiek ignorēts fakts, ka mēs vēlamies darīt visu to labāko, ko varam, bet bizness tomēr diktē noteikumus. Proti, ieguldītai naudai ir jābūt adekvātai, atbilstošai peļņas iespējām,” saka V. Brundza.

Būvniecības sākums tiks kavēts par diviem gadiem

Pēc pašreizējām aplēsēm esošās tiesvedības dēļ būvniecības sākums aizkavēsies vismaz par diviem gadiem, lēš investoru pārstāvis V. Brundza, norādot, ka līdztekus nav formālu juridisku šķēršļu sākt būvniecību kaut vai šodien, jo būvatļauja ir spēkā.

“Līdz tiesvedības beigām mēs neko necelsim, jo uzņēmuma labā slava ir dārgāka,” Dienas Biznesam uzsvēra V. Brundza. Patlaban lietas izskatīšana nolikta uz šā gada rudeni, tādēļ var pieņemt, ka vismaz gadu liels pagarinājums noteikti būs un, visticamāk, prognoze par diviem gadiem ir reālistiska. No otras puses, šobrīd aizņēmuma obligāciju likme nekustamo īpašumu projektiem biržā ir ne zemāka par 8% gadā.

“Liepājniekiem es noteikti gribētu uzsvērt, ka man šī situācija šķiet sevišķi dīvaina, jo iesniedzējs ir viena persona, kas apstrīd mūsu būvatļauju. Es nezinu un nesaprotu, ko viņa vēlas panākt un kāds ir patiesais mērķis. Pašvaldība ir noskaidrojusi sabiedrības kopējo attieksmi un atbalsta šo projektu. Bez šīs pašvaldības atļaujas būvēt mums nebūtu iespēju. Turklāt es uzsvēršu, ka pašvaldība ir iesaistījusies un saprot projekta nozīmi, kā arī atbalsta tā realizāciju atbilstoši sabiedriskās apspriešanas rezultātiem,” norāda V. Brundza.

Laba arhitektūra ir metros vai skaistumā?

Šādu jautājumu par personas iesniegumu tiesā uzdod tie, kas ir iedziļinājušies šai lietā, jo pēc būtības tieši tāds ir iesniegums – par metriem, nevis par to, ka sabiedrībai rastos kāds ļaunums no SPA kompleksa būvniecības, ka projektā būtu kas neglīts vai vizuāli nepieņemams.

“Pēc būtības pieteicēja Administratīvajā tiesā sūdzas par to, ka būvvaldē saskaņotais būvprojekts nav identiski vienāds ar konkursā uzvarējušās idejas skicē parādītajiem mēriem. Proti, tos uzliekot vienu uz otra, nav viennozīmīgas atbilstības, ko arī viņa tiesas zālē pateica. Datora prezentācijā būvprojekts tika uzlikts uz skices, un mēs brīnāmies nevis par kādām idejas izmaiņām, bet par metriem,” saka investoru pārstāvis, un tas saskan arī ar pirmajām publikācijām Liepājas presē par privātpersonas norādēm pašvaldībai, kuras katrs var atrast, piemēram, portālā liepaja.lv, kā arī parādās tiesas pieteikumā.

Tas, kādā veidā būvniecības ideja arhitektam jāattīsta, ir aprakstīts gan Latvijas standartā, gan Latvijas Arhitektu savienības labas profesionālās prakses standartā.

“Īsāk - problēma patiesībā nepastāv, jo sūdzība ir balstīta ačgārnā izpratnē par būvniecības procesu un tā regulējumu,” tā V.Brundza, piebilstot, ka augstvērtīgas arhitektūras mēraukla pirmkārt ir estētika un funkcionalitāte, nevis metri vai kubikmetri. Un tieši tādēļ investoriem nav saprotamas sūdzētājas, kas sevi turklāt pozicionē kā arhitektūrā izglītotu, norādes. Proti, jebkurš arhitekts zina, ka būvniecības ideja, kļūstot par reālu projektu, tiek attīstīta un pilnveidota.

Turklāt ir jāatzīmē, ka profesionāla žūrija ir atkārtoti vērtējusi būvprojekta arhitektūru, un secinājums ir neapšaubāms – projekts atbilst augstvērtīgas arhitektūras kritērijiem un ir loģisks arhitektūras ideju konkursa darba turpinājums. Būvprojekta apjoma risinājumi būtiski neatšķiras no konkursa priekšlikuma un nemazina projekta arhitektonisko kvalitāti.

Līdz ar to atliek cerēt uz stāsta pozitīvu atrisinājumu un investoru pacietību, lai Vannu māja atdzimtu un atgūtu vēsturisko slavu, nevis pamazām pārvērstos gruvešos.

Laiks ir lielākā vērtība investīciju piesaistē

Pēdējās desmitgadēs lielākā ārvalstu investīciju piesaistes problēma Latvijā, rupji runājot, ir patērējamais laiks projekta realizācijai, kas jau projekta realizācijas sākuma fāzē ir garāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Proti, būvprojekta saskaņošanai, novērtējuma uz vidi iegūšanai, sabiedriskajai apspriešanai jau tāpat tiek tērēts vairāk laika, nekā tas ir kaimiņzemēs, un tieši šī iemesla dēļ tiek zaudētas investīcijas. Pat pašu uzņēmumi izvēlas ražotnes veidot Lietuvā, jo tā ir ātrāk un ērtāk.

Konkrētais piemērs parāda ārvalstu investoriem vēl vienu potenciālo kavēkli. Proti, praksē parādās mainīgais, kuru, iespējams, nākotnē ņems vērā risku sadaļā arī citi investori, jo precedents būs radīts. Atsevišķa privātpersona, kura nav nedz biedrības pārstāvis, nedz kādas citas sabiedriskās organizācijas pārstāvis, var apturēt 30 miljonus eiro vērtu projektu uz vairākiem gadiem vai arī panākt tā aizliegumu vispār.

Ja šobrīd raugāmies uz ārvalstu investīcijām kā uz procesu, tad ir skaidri redzams trūkums, ka projekta aizturēšanas iespējas ir pārāk vienkāršas, salāgojot ar jau veiktajām darbībām projekta akceptēšanā, precīzāk, notikušo sabiedrisko apspriešanu un būvvaldes speciālistu darbu. Divi gadi pēc būtības ir laiks, kas Latvijā ir nepieciešams visam procesam līdz būvniecības uzsākšanai, par kura pārmērīgo ilgumu Dienas Biznesā rakstīts ne reizi vien.

Ja līdz šim cīnījāmies par birokrātiskā darba mēnešiem, tad šobrīd ir stāsts par precedentu, kas parāda jebkuram investoram, ka pietiek ar vienu sūdzību, lai patērētais laiks pirmsbūvniecības procesā dubultotos.

VIEDOKLIS

Nozares profesionāļu komisija ir sniegusi pozitīvu novērtējumu

Artūrs Lapiņš, Latvijas Arhitektu savienības prezidents:

Situācija ar Liepājas Vannu mājas projektu pēc būtības nav nekas unikāls – ir izveidojusies viedokļu sadursme par arhitektūras kvalitātes jautājumiem, to risinājumam izvēloties juridiskas procedūras. Rezultātā ir apdraudēta kvalitatīvas arhitektūras idejas īstenošana un zaudēts laiks, līdz ar to pakļauta riskam vēsturiskas ēkas, kura jau šobrīd atrodas uz sabrukšanas robežas, izdzīvošana. Latvijas Arhitektu savienības (LAS) uzdevums ir uzņemties padomdevēja lomu jautājumos, kas skar arhitektūras konkursu prakses kvalitāti un kur noderīga ir LAS pieredze un kompetence.

Esam labi informēti par Liepājas Vannu mājas projekta hronoloģiju, attīstību un arī tiesas lēmumu. Process nav bijis viegls, bet ir apsveicami, ka gan pasūtītājs SIA Liepojos Kopos, gan Liepājas valstspilsētas pašvaldība aktīvi meklē risinājumu, kā īstenot arhitektūras konkursā iegūto ideju. Tas liecina par pušu vēlmi izprast tiesas argumentus un respektēt visas iesaistītās puses.

Uzsākot darbu pie projekta īstenošanas, 2022. gadā pasūtītājs kopā ar Liepājas būvvaldi organizēja arhitektūras ideju konkursu. Saskaņā ar LAS konkursu labās prakses vadlīnijām žūrijas komisijā piedalījās nozares profesionāļi, pasūtītāja un institūciju pārstāvji, kas nodrošināja nepieciešamo kompetenci profesionālam izvērtējumam.

Līdz ar to mūsu rekomendācija esošajā situācijā bija sasaukt sākotnējā konkursa žūrijas komisiju. Tās uzdevums - profesionāli izvērtēt strīdīgos jautājumus, kas skar objekta arhitektonisko kvalitāti: vai saskaņotais, bet šobrīd apstrīdētais būvprojekts ir arhitektūras ideju konkursa uzvarējušā darba loģisks turpinājums, vai apjoma risinājumi būtiski atšķiras no konkursa godalgotā priekšlikuma, vai ieviestās izmaiņas ietekmē projekta arhitektonisko kvalitāti un vai nepieciešamas korekcijas vai uzlabojumi. Žūrija savu vārdu ir teikusi, atzīstot, ka Liepājas būvvaldē saskaņotais būvprojekts atbilst augstai arhitektūras kvalitātei un uzskatāms par arhitektūras ideju konkursa uzvarējušā darba loģisku turpinājumu. Papildus žūrija ir sniegusi rekomendācijas projekta risinājumu funkcionalitātes un labiekārtojuma dizaina pilnveidošanai, kuras pasūtītājs ir solījis īstenot un iekļaut būvprojektā.

Aktīvi strādājam pie tā, lai ar mūsu iesaisti arhitektūras konkursu process kļūst būvniecības dalībniekiem saprotamāks, kvalitatīvāks un novērš iesaistīto pušu domstarpības. Vēlam kvalitatīvu arhitektūru Liepājai, attīstot kūrortpilsētas vērtības un novēršot vēsturiskās apbūves bojāeju.

LAS ir profesionāla arhitektu organizācija, apvienojot jomas ekspertus - profesionālus arhitektus. No LAS viedokļa skatoties, mums ir svarīgs arhitektūras process, kura ietvaros tiek izvērtētas kvalitatīvas arhitektūras idejas, kas pēc tam tiek arī īstenotas dzīvē. Arhitektūra plašākā kontekstā, protams, ir subjektīva – vienam projekts var patikt, citam, iespējams, nē, bet par to, vai projekts atbilst kvalitatīvas arhitektūras kritērijiem, var spriest kompetenta žūrija. Profesionāļi spēj kompetenti novērtēt estētiku, funkcionalitāti, tehniskos risinājumus, vides kontekstu, ilgtspēju un pietāti pret arhitektūras mantojumu. Savukārt juridiskie procesi ir juristu pārziņā, tur mēs nejaucamies, bet ar tiem sadarbojamies.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē darbu uzsāka jaunuzbūvētā LSEZ AS Norplast Piemare lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotne, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Tā ir pirmā ražotne, kas uzbūvēta Liepājas ostā, tiešā piestātnes tuvumā, lai saražoto produkciju varētu ātri un efektīvi uzkraut uz kuģiem un eksportēt pa jūras ceļiem. Jaunā ražotne nodrošinājusi ~ 40 jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, tās platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā investēti ~ 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu, kas Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto stiklšķiedru lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” uzsvēra Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba sanāksmē “CIS Liepāja” vadītājs Tors Arne Pedersens paziņojis, ka vienojoties ar Liepājas domi un Liepājas SEZ vadību ir mainīta plānotās ūdeņraža ražotnes iespējamā atrašanās vieta – tālāk uz ziemeļiem ostas akvatorijā un ka, mainoties tirgum un pieprasījumam “CIS Liepāja”, ir atteikusies no zaļā amonjaka ražošanas projekta izstrādes, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Tors Arne Pedersens uzsvēra, ka drošība ir pirmajā vietā. “Jau no projekta izstrādes pirmsākumiem esam meklējuši labākos zaļā ūdeņraža ražotnes un termināla atrašanās vietas un tehnoloģiskos risinājumus, drošība ir kaut kas tāds, ko mēs uztveram ļoti nopietni, un mēs pilnībā apzināmies, ka tas ir kritiski svarīgs projektam. Šī iemesla dēļ mēs esam arī tuvāk aplūkojuši dažādus risinājumus, kā mēs varam atrisināt drošību vislabākajā iespējamajā veidā. Tas ir svarīgi mums kā projekta attīstītājiem, gan pašvaldībai, gan Liepājas SEZ pārvaldei”.

Darba sanāksmes gaitā “CIS Liepāja” vadītājs Tors Arne Pedersens vēlreiz iepazīstināja ar projekta ideju, virzību, uzņēmuma akcionāriem un pieredzi dažādu projektu attīstībā un virzībā. Atbildot uz jautājumu, kāpēc Liepāja, Tors Arne Pedersens atzina, ka sākotnēji pētījuši visas Ziemeļvalstis – Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, kurās galvenais šķērslis bija augstsprieguma elektrotīklu jaudas deficīts, tad skatījušies tālāk uz Baltijas valstīm. Nozīmīga loma bijusi Norvēģijas vēstniecības Latvijā rekomendācijām un kvalitatīvai uzņēmējdarbības videi Liepājā kopā ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu un tās priekšrocībām. Šobrīd ir uzsākta izpēte, notiek risku un vides ietekmes novērtējums.

Ražošana

Norsaf ražotnes vērtība Liepājā varētu sasniegt 400 līdz 600 miljonus ASV dolāru

LETA,19.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā "Norsaf" ilgtspējīgās aviācijas degvielas (Sustainable Aviation Fuel - SAF) ražotne Liepājā būs lielākais šāda veida uzņēmums Baltijas reģionā, un tā vērtība varētu sasniegt no 400 miljoniem ASV dolāru līdz 600 miljoniem ASV dolāru, intervijā sacīja "Norsaf" līdzīpašnieka "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.

Viņš teica, ka līdz šā gada beigām ir plānots pabeigt priekšizpēti par ražotnes izveidi, bet būvniecība sāksies ne agrāk par 2027.gada beigām vai 2028.gadu. "Pieņemot, ka kaut kas varētu notikt lēnāk, nekā mēs domājam šodien, tas varētu būt arī 2029.gads," pieļāva Žiemelis.

Atšķirībā no virknes citu SAF ražotņu, kur SAF tiek ražota no izmantotām eļļām vai taukiem, vai arī no rapša eļļas vai citiem lauksaimniecības produktiem, Liepājā ir plānots SAF ražot arī no nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļām - zaļā ūdeņraža, savāktā CO2 un spirtiem, un tam tiks izmantotas ASV kompānijas KBR tehnoloģijas. No "Norsaf" ražotā puse varētu būt no bioloģiskām, puse no sintētiskām izejvielām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā pieejamas piecas jaunas “Ignitis ON” uzlādes stacijas, kurās vienlaicīgi varēs uzlādēt divpadsmit auto.

Tuvāko mēnešu laikā Baltijas elektroauto uzlādes tīkls atklās vēl četras jaunas stacijas, tādējādi Liepājā būs pieejamas kopumā desmit “Ignitis ON” uzlādes stacijas.

“Liepāja ir mūsdienīga piejūras pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi un strauju attīstību. Mēs redzam būtisku nepieciešamību pēc modernas, ērtas un viegli pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras. Tāpēc uzlādes stacijas tagad būs pieejamas kā dzīvojamos rajonos, tā arī pie pludmales un pilsētas centra,” norāda Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Teika Plaza" investējis 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērijas platība ir teju 330 kvadrātmetru un tajā pieejamas 94 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt āra terasi ar papildu galdiņiem.

Līdz ar jaunās picērijas atklāšanu "Tiamo grupas" vadībā Latvijā ir 20 zīmola "Čili Pizza" picērijas.

"Tiamo grupa" 2023.gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

"Tiamo grupā" ietilpst "Čili pizza" picērijas, kā arī restorāni "MO Liepāja", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik" Liepājā, kafejnīca "O!Bistro", "Pizzarella" un bērnudārzu un skolu ēdinātājs Liepājā "Māras Lācis". "Tiamo grupa" ir īpašniece arī nekustamā īpašuma pārvaldītājam SIA "Jūrmalas parks".“Tiamo grupa” investē 250 000 eiro un atver jaunu “Čili Pizza” tirdzniecības centrā “Teika Plaza”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karostas Industriālajā parkā Liepājā atklāta jau trešā metālapstrādes uzfiēmuma LSEZ “Jensen Metal” SIA ražotne. Projekta arhitektūras koncepcijas autors ir SIA “LVTC”, bet kopējās būvniecības investīcijas sasniedz 6,2 miljonus eiro.

Jaunā ēka, kas atrodas Beverīnas un Lazaretes ielas krustojumā, būvēta SIA “Bukoteks” vadībā un ir nozīmīgs ieguldījums uzfiēmuma ilgtermiņa attīstībā.

Modernā, 6 000 kvadrātmetru lielā ražošanas un biroju ēka ir uzņēmuma līdz šim trešais vērienīgais objekts Liepājā. Būvniecība tika uzsākta 2024. gada 1. jūlijā un paveikta 10 mēnešu laikā.

Jaunā ražotne pievienojas jau esošajām divām Jensen Metal ēkām: melnā metāla un furnitūras ražotnei Virssardzes ielā, kas durvis vēra 2019. gadā, un nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34, kas uzņēma darbiniekus 2022. gada sākumā.

Esošo divu ražotņu kopējā platība – 26 900 kvadrātmetru – vairs nespēja apmierināt uzņēmuma pieaugošās vajadzības, ko veicināja gan augošais pasūtījumu apjoms, gan darbinieku skaita pieaugums. Daļa nerūsējošā tērauda ražotnes darbinieku jau ir pārcēlušies uz darbu jaunajās telpās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivju produktu ražotājs SIA Syfud 2024. gadu noslēdzis ar 5,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums par 44 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma mērķis ir 2025. gadā sasniegt desmitkārtīgu apgrozījuma pieaugumu, radot vēl līdz pat 200 jaunām darba vietām un ievērojami palielinot ražošanas apjomus un eksportu.

Syfud strādā ar zīmolu Port Lite un pagājušā gada oktobrī Liepājā atklāja jaunu rūpnīcu, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro.

“Gadu noslēdzām, pabeidzot vienu no lielākajām industriālajām investīcijām Liepājā – izveidojot reģionā modernāko zivju ražošanas rūpnīcu,” stāsta Syfud dibinātājs Sigits Ambrazevičus (Sigitas Ambrazevičius). “Pateicoties jaunajām ražošanas līnijām un modernākām iekārtām, kas tagad darbojas pilnā apjomā, mūsu ražošanas apjomi jau pirmajā 2025. gada mēnesī ir strauji palielinājušies. Esam racionalizējuši visus ražošanas procesus, kas mums ļauj ievērojami kāpināt ražošanas efektivitāti un uzsākt jaunu paātrinātas izaugsmes posmu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Liepājā strādājošā zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Syfud, kas ražo zivju produkciju ar zīmolu Port Lite, izpilddirektoru ir iecelts Toms Strumsks (Tomas Strumskas), informē uzņēmums.

Viņa galvenais uzdevums būs panākt tālāku uzņēmuma izaugsmi un paplašināšanos starptautiskajos tirgos.

“Līdz ar investīciju programmas pabeigšanu un visu ražotņu darbības uzsākšanu, ir pienācis laiks aktīvai uzņēmējdarbības paplašināšanai un konkurencei starptautiskajos tirgos,” uzsver uzņēmuma dibinātājs Sigits Ambrazevičus (Sigitas Ambrazevičius).

“Toms ir viens no labākajiem savas jomas ekspertiem reģionā. Viņš ir aizvadījis daudzus gadus, strādājot gan starptautiskos, gan vietējos uzņēmumos, un kopš pirmās dienas ir daļa no Syfud komandas, tāpēc neapšaubāmi ieviesīs nepieciešamās pārmaiņas un nodrošinās vienmērīgu uzņēmuma turpmāko izaugsmi,” pauž S. Ambrazevičus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota Liepājas SEZ kapitālsabiedrības Jensen Metal jaunā ražošanas ēka Karostas Industriālajā parkā, Liepājā, kuras izveidē tika investēti 6,2 miljoni eiro.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām divām Jensen Metal ražotnēm - melnā metāla un furnitūras ražotnei, kas Virssardzes ielā 11 darbību uzsāka 2019. gadā, un, 2022. gadā atklātajai, nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34.

Uzņēmums nodrošina aptuveni 450 darbavietas. Jaunā, 5 968 m2 plašā ražotne, ļaus uzņēmumam palielināt nerūsējošā tērauda produktu ražošanas jaudu, pilnveidot un modernizēt darba vidi un vēl efektīvāk nodrošināt uzņēmuma klientus ar kvalitatīviem produktiem.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Veiktie ieguldījumi Karostas Industriālajā parkā, sakārtojot teritorijas un izbūvējot inženierkomunikācijas, ir attaisnojušies. Mēs redzam, ka Karosta, kur savulaik saimniekoja militāristi, aiz sevis atstājot degradētu teritoriju, ir kļuvusi par vietu, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi ar labi apmaksātām darba vietām un kā tas ir veicinājis šī pilsētas rajona attīstību. Tagad jāsper solis tālāk un līdzīgi jāattīsta arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorija, ja mēs vēlamies piesaistīt pasaules mēroga ražotājus ar inovatīvām tehnoloģijām. Esam uzsākuši attīstības projektu, kas ietver inženierkomunikāciju, apgaismojuma, ielu, gājēju ceļu, veloceliņu izbūvi un zaļās atpūtai zonas izveidi. Tas, kas izdarīts Karostā, jāizdara arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express vērsies Satiksmes ministrijā (SM) ar oficiālu iesniegumu, kurā lūdz kompensēt braukšanas maksas atvieglojumu radītos zaudējumus komerciālo reisu izpildē Latvijā, informēja uzņēmumā.

“Šīs ir jau otrā oficiālā vēstule valsts iestādēm ar šāda veida lūgumu, ņemot vēra to, ka Lux Express Latvijā jau gandrīz gadu veic komercreisu pārvadājumus un pārvadā pasažierus ar valsts piešķirtajiem braukšanas maksas atvieglojumiem, taču nav saņēmis nekādu kompensāciju,“ saka Lux Express Latvija valdes loceklis Aldis Ķibēns.

"Pirms uzsākt pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils pērnā gada maijā, mēs saņēmām mutiskas garantijas no Autotransporta direkcijas (ATD) un SM, ka valsts izveidos kompensāciju regulējumu," norāda A. Ķibēns, piebilstot, ka, nu, ir pagājis vairāk nekā gads un šajā procesā nav redzama nekāda virzība uz rezultātu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģiona autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express atklājis jaunu vasaras sezonas maršrutu uz Klaipēdu.

“Jau pērn, atklājot pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, mēs sadzirdējām Liepājas iedzīvotāju un arī pilsētas vadības vēlmi par šo abu pilsētu savienošanu. Tagad esam priecīgi, ka varam piepildīt šo vēlmi,” saka Lux Express Latvija valdes loceklis Aldis Ķibēns.

"Tā diena ir klāt! Liepājā jau ilgstoši esam gaidījuši ērtu un regulāru sabiedriskā transporta savienojumu ar mūsu sadarbības pilsētu Klaipēdu. Nav šaubu, ka jaunais maršruts ir būtisks ieguvums gan pašiem liepājniekiem, gan pilsētas izaugsmei kopumā. Liepājnieki labprāt dodas ciemos uz kaimiņzemi Lietuvu, savukārt lietuvieši jau šobrīd ir vieni no mūsu biežākajiem viesiem,” norāda Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Enerģētika

Conexus gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā šogad investēs 5,7 miljonus eiro

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Nekustamais īpašums

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā, liecina LMT publiskotā informācija.

LMT 2024.gadā attīstīja inovāciju eksportu un ieguldīja 33,6 miljonus eiro tīkla un infrastruktūras attīstībā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā.

Pagājušā gada beigās LMT bāzes staciju skaits pārsniedza 1660, savukārt klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,5 miljoniem.

Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn LMT izstrādāja vairākus tehnoloģiskos risinājumus, kas guva starptautisku atzinību un komerciālu pielietojumu. Būtisks jauno produktu segments 2024.gadā bija mašīnredzē balstīti piedāvājumi viedpilsētu attīstībai, kas palīdz pārvaldīt pilsētas infrastruktūru, satiksmes plūsmu un enerģijas patēriņu, norāda kompānijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” apgrozījums 2024. gadā audzis mēreni, sasniedzot 1,1 miljardu eiro, kas ir par 2,6% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

“Maxima Latvija” veica ieguldījumus zemu cenu nodrošināšanā, tostarp uzņemoties daļu no izejvielu un iepirkuma cenu pieauguma uz sava rēķina, vienlaikus strādājot pie efektīvas izmaksu pārvaldības. Tāpat pērn uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 20 miljonus eiro veikalu tīkla attīstībā, darbinieku atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā. Uzņēmums nodokļos nomaksājis vairāk nekā 56 miljonus eiro, kā arī radījis 75 jaunas darba vietas.

Līdz ar “Maxima Latvija” veiktajiem ieguldījumiem zemu cenu nodrošināšanā, atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā uzņēmuma darbiniekiem, kā arī nomaksāto nodokļu pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2024. gadā samazinājās par 10% un bija 50,7 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.