Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Latvijas Banka šā gada laikā ir saņēmusi sešus pieteikumus darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija sēdē sacīja Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine.

Tostarp tikai divi pieteikumi ir atzīti par pilnīgiem, bet pārējie ir atgriezti iesniedzējiem dokumentu precizēšanai.

Savukārt vēl 12 pieteikumi atrodas pirmslicencēšanas fāzē, kurā Latvijas Bankas konsultanti strādā ar iesniedzējiem, konsultējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Alaine skaidroja, ka galvenās identificētās problēmas ir ļoti zemā pieteikumu aprakstu kvalitāte, konsultantu nepiesaistīšana gadījumos, kad iesniedzējiem pašiem trūkst kapacitātes, nespēja nodefinēt plānoto pakalpojumu vai klasificēt kriptoaktīvu klasi, neskaidrības ar pieteicēju līdzekļu izcelsmi, kā arī iepriekšējās pieredzes un zināšanu trūkums kriptoaktīvu jomā.

Latvijas Banka no šā gada 1. janvāra sāka izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. To paredz Eiropas Savienības (ES) regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) 11. decembrī preses brīfingā informē par kriptoaktīvu tirgus (MiCA) attīstības tendencēm, informē LIAA.

Pasākumā informēs par kriptoaktīvu tirgus attīstības tendencēm un Latvijas potenciālu nostiprināties kā vienam no reģiona kripto un Web3 inovāciju centriem.

LIAA norāda, ka Latvijā izveidota konkurētspējīga regulatīvā vide uzņēmumiem, kas darbojas atbilstoši MiCA prasībām.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (JV), Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, LIAA direktore Ieva Jāgere, LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš un licenču saņēmēju pārstāvji.

Preses brīfings notiks ceturtdien, 11. decembrī, plkst. 11 Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā, 7. stāvā.

SIA "BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) MiCA prasībām.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.

Influenceru mārketinga jomā strādājošie – Egita Bairamova, Elīna Sviridova un Toms Briedis – dibinājuši Latvijas Influenceru mārketinga asociāciju (LIMA), lai veicinātu nozares attīstību, profesionālos standartus, kā arī lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas influenceru mārketinga nozares pārstāvju intereses vietējā un starptautiskā līmenī.

“Ideja par vienota spēka un interešu struktūras izveidi influenceru mārketinga jomā strādājošajiem manā darāmo darbu sarakstā bija jau vairākus gadus. Taču dažādi neveiksmīgi notikumi nozarē ar kopīgu struktūru izveidi šos plānus parasti atlika uz vēlāku laiku. Pēdējais pamudinājums bija īsto domubiedru satikšana, kā arī manas aģentūras Do Epic iestāšanās Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA). Šī pieredze, kurā kopā ar citiem Eiropas pārstāvjiem cīnāmies par digitālā satura autoru un citu nozarē strādājošo interesēm, ir devusi pārliecību tam, cik svarīga ir lokālas organizācijas esamība, kas var pārstāvēt nozares viedokli, palīdzēt sakārtot un attīstīt to [nozari] valsts ietvaros. Beigu beigās pārredzama digitālā satura mārketinga ekosistēma sniegs labumu visiem,” saka influenceru mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūras Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izaugsmei nepieciešama ilgtermiņā prognozējama, stabila uzņēmējdarbības vide, kurā valsts politika vērsta uz ilgtspējīgu un racionālu resursu izmantošanu, nevis saimnieciskās darbības ierobežojumiem, liegumiem un vienpusēju izpratni.

Tādu ainu rāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas meža nozares darba grupas sēde, kurā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā un izskanēja priekšlikumi efektīvas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā sekmīgi darbojas arī Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra (kuram ir gan koksnes mehāniskās, gan ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas) meitas kompānija, kas var kalpot kā labs piemērs arī pašmāju meža īpašnieku kooperatīviem.

Specifiskas nianses

„Ja lauksaimnieku, jo īpaši piena un graudkopības segmentos, kooperācija ir gana plaši izplatīta un šo zemnieku kooperatīviem ir pat pārstrādes jaudas, tad mežu īpašnieku kooperācija Latvijā ir tikai sava veida sākumposmā, un tāpēc par kooperācijas iespēju plašu izmantošanu vismaz pagaidām nevar runāt,” situāciju meža īpašnieku kooperācijā analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš uzsver, ka meža īpašnieku kooperācijai ir specifiskas nianses, kādu, piemēram, nav lauksaimnieku kooperatīviem. „Latvijā ir vairāk nekā 100 000 meža īpašnieku, un atkarībā no meža augšanas apstākļiem (un tajos aug atšķirīgas koku sugas) ir atšķirīgi valsts noteiktie koksnes ieguves vecumi, kas nozīmē būtībā šo resursu ieguves iespēju pašreizējam īpašniekam reizi vai labākajā - divas reizes savā mūžā baudīt sava darba augļus, kamēr graudkopji ražu novāc reizi gadā, bet piensaimnieki - katru dienu,” skaidro R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka mežu īpašniekiem ražas novākšanas specifika arī rada papildu riskus, kuru avots ir valsts politika, proti, lēmumi par jaunu — papildu – teritoriju iekļaušanu saimnieciskās darbības pilnīga vai daļēja aizlieguma zonās. „Lauksaimnieki un arī mežsaimnieki jau gadu desmitiem klauvē pie ministriju, iestāžu vadītāju, pie politisko spēku vadītājiem durvīm par neatbilstošu kompensācijas līmeni par liegumu izmantot savu īpašumu, taču naudas valstij nav, vienlaikus arvien jaunas teritorijas tiek izstumtas no saimnieciskās aprites, kas kopumā samazina ne tikai mežu īpašnieku ienākumus, arī peļņu, bet arī valstī pieejamos koksnes resursu apmērus un arīdzan maksājamo nodokļu apmērus valsts un pašvaldību budžetā,» norāda R. Feldmanis. Gan viņa, gan daudzu mežu īpašnieku ieskatā pašlaik, kad valstij ir akūti nepieciešama papildu nauda drošībai un veselības aprūpei, valdība nedrīkst noteikt kādus jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus, liegumus, tieši pretēji - jāmotivē mežsaimnieki efektīvi saimniekot savos īpašumos.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”

Jūnijā Latvijā pirmie uzņēmumi pamatkapitāla apmaksu veikuši ar kriptoaktīviem, izmantojot jauno regulējumu, kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Tas ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā — tagad sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) iespējams dibināt, pamatkapitālu iemaksājot kriptovalūtā, bez nepieciešamības piesaistīt mantiskā ieguldījuma vērtētāju.

Šādu iespēju jau izmantojusi kompānija SIA “Sats Inc”, un uzņēmuma valdes loceklis Jānis Sprenne stāsta: "Es ļoti atbalstu un novērtēju mūsu valsts spēju būt pirmajiem inovatīvā industrijā. Ir tikai likumsakarīgi, ka mēs izmantojam jaunāko likumdošanu un varam popularizēt jaunu un strauji augošu industriju, kuru atbalsta valsts institūcijas."“Sats Inc” specializējas Bitcoin infrastruktūras un konsultāciju pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Sprenne norāda, ka Bitcoin tiek arvien plašāk izmantots kā riska ierobežošanas instruments globālā mērogā, un Latvijas uzņēmējiem šāda pieeja var būt īpaši izdevīga.

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Valsts Standarts” (LVS) noslēguši pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projekt

Digitālās ekselences balva ir radīta ar mērķi veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Balvas laureāti tika noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa vērtēja projektus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”.

Sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūra Do Epic kā vienīgā Baltijas valstu pārstāve uzņemta ietekmīgajā Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA), ar mērķi pārstāvēt mūsu valsts intereses Eiropas līmenī, piedaloties arī likumdošanas un dažādu noteikumu izstrādē.

Influenceru mārketings ir samērā jauna joma, kuras regulēšanai patlaban pievērsušās daudzas valstis. Lai nerastos situācija, kad Latvijas viedoklis šajā svarīgajā procesā paliek nesadzirdēts, tika pieņemts lēmums kļūt par asociācijas biedru.

“Vēl pirms Do Epic dibināšanas biju nolēmis atrast uzticamus partnerus Eiropā, kas tāpat kā mēs būtu ar “visām četrām” iekšā influenceru mārketingā un būtu ieinteresēti līdzdarboties nozares attīstībā un sakārtošanā. Šādus partnerus izdevās atrast EIMA veidolā, kas apvieno lokālas influenceru mārketinga asociācijas, vadošās influenceru mārketinga aģentūras, aģentus, tehnoloģiju uzņēmumus un digitālā satura autorus Eiropā,” saka Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Digitālā identitātes maka ieviešana Latvijā būs būtisks pavērsiens – ne tikai iedzīvotāju ērtībai, bet arī valsts pārvaldes darbībai. Tas mainīs līdzšinējos informācijas apmaiņas principus, pieprasot atteikties no ierastās centralizētās sistēmu arhitektūras. Līdz ar to būs nepieciešamas būtiskas pārmaiņas valsts informācijas sistēmu darbībā, kas prasīs ievērojamu laika, cilvēkresursu un finanšu ieguldījumu.

Līdz 2030. gadam visā Eiropas Savienībā plānots ieviest vienotu digitālās identitātes maku – mobilo lietotni, kurā iedzīvotāji varēs ērti uzglabāt un pārvaldīt svarīgus dokumentus, piemēram, pasi, vadītāja apliecību, diplomus un veselības apdrošināšanas kartes. Šī ērtība nozīmē radikālas pārmaiņas valsts sistēmās. No centralizētas, sarežģītas informācijas arhitektūras būs jāpāriet uz decentralizētu, lietotāja kontrolētu datu apmaiņas modeli. Tas nozīmē arī būtisku valsts IT sistēmu reorganizāciju un papildus budžeta piešķīrumu – pašreiz plānotās izmaksas ir tikai procesa sākums.

Latvija jau piedalās Eiropas pilotprojektā “NOBID”, kur LVRTC kopā ar partneriem testē digitālās identitātes maka risinājumu. 2025. gada pavasarī tika uzsākta prototipa praktiskā pārbaude ar fokusgrupu dalībniekiem, novērtējot drošību, savietojamību un lietošanas pieredzi.

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Digitālā eiro ieviešana palīdzēs ierobežot riskus un nodrošinās, ka eirozona saglabā kontroli pār savu finanšu un maksājumu infrastruktūru, šodien Igaunijas centrālās bankas "Eesti Pank" rīkotajā starptautiskajā konferencē par digitālo eiro teica Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka tehnoloģijas attīstās strauji, mainot veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā un sazinās savā starpā. Tas ietekmē arī norēķināšanās veidus, kas nozīmē, ka ir jāpielāgojas. Šobrīd arvien vairāk eiropiešu izvēlas maksāt digitāli, un skaidras naudas īpatsvars no 2019. līdz 2024.gadam tirdzniecības vietās ir samazinājies no 72% līdz 52%. Digitālais eiro ir iespēja pielāgoties šīm izmaiņām.

Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd bezskaidras naudas norēķinos pamatā dominē ārpus Eiropas Savienības (ES) izstrādāti maksājumu risinājumi. ES, kļūstot par spēcīgāku globālo spēlētāju šajā jomā, būtu iespēja mazināt atkarību, kas var ES kavēt īstenot stratēģisku politiku atbilstoši savām interesēm un vērtībām.

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.