Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.
Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.
Kad miljoni pazūd kopā ar īpašniekuLīdz šim ir zināmi vairāki globāli piemēri, kas rāda, kā digitālā manta var pazust kopā ar tās īpašnieku. Viens no zināmākajiem ir Kanādas biržas “QuadrigaCX” gadījums. 2018. gada decembrī biržas izpilddirektors Džeralds Kotens pēkšņi devās aizsaulē, atstājot apmēram 180-190 miljonus Kanādas dolāru klientu kriptonaudas “aukstajos makos” jeb fiziskās ierīcēs, kas glabā kriptovalūtas privātās atslēgas bezsaistē, lai nodrošinātu augstāku drošību. Kotens bija vienīgais, kas zināja piekļuves paroles, līdz ar to līdzekļi kļuva neatgūstami, kas savukārt izraisīja biržas bankrotu.
Līdzīga situācija notika ASV, kad nomira bankas “Rothschild” pēctecis Metjū Melons. Viņa lielākais aktīvs – aptuveni 193 miljonus dolāru vērta "Ripple (XRP)" kriptovalūta, kas kļuva praktiski nepieejama, jo testaments nebija atjaunots un piekļuves dati nebija zināmi pat ģimenei. Rezultātā mantojuma process bija ilgs, sarežģīts un vērtība tika zaudēta.Šie piemēri ir tikai aisberga redzamā daļa. Saskaņā ar kripto apdrošināšanas uzņēmuma “Coincover” aplēsēm, vairāk nekā 4 miljoni “Bitcoin” jau ir izgājuši no apgrozības, jo piekļuve tiem ir zudusi, bieži vien īpašnieku nāves dēļ. Turklāt problēma ir ne tikai tehniska, bet arī juridiska, jo likums paredz mantas mantošanu, bet praksē digitālā manta bieži vien paliek nepieejama mantiniekiem. Tas liecina, cik reāls risks pastāv un digitālā manta var pazust uz visiem laikiem, ja īpašnieki nenodrošina drošu piekļuves nodošanu mantiniekiem.
Arī citviet pasaulē tiek risināti līdzīgi jautājumi. Austrālijā pēdējo četru gadu laikā kriptoaktīvu iekļaušana testamentā pieaugusi par 2400%, un 2024. gadā šādi testamentu gadījumi bija divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Tas norāda, ka arvien vairāk cilvēku apzinās šos riskus, tomēr piekļuves dati un juridiskā plānošana bieži vien paliek novārtā. Piemēram, Lielbritānijā kriptovalūtas tiek atzītas par īpašumu un tās var iekļaut testamentā, tomēr privātās atslēgas vai "seed phrase" rekomendē nepublicēt kopā ar testamentu, jo tās kļūtu par publisku dokumentu.
Kriptoaktīvu apguve Latvijā
Latvijā kriptoaktīvu aktīvu popularitāte joprojām ir salīdzinoši neliela, bet novērojams, ka tā pakāpeniski pieaug. Pēc Latvijas Bankas “Finanšu stabilitātes” ziņojuma datiem, sekojot kriptoaktīvu tirgus izaugsmei 2024. gadā – arī Latvijas mājsaimniecības nedaudz palielināja savus pārskaitījumus uz kriptoaktīvu makiem. Ieguldītāji pārsvarā ir jaunieši ar augstākiem ienākumiem, un februārī veiktā aptauja rāda, ka kriptoaktīvos jau iegulda 9% Latvijas iedzīvotāju. Lai gan šis rādītājs nav ļoti augsts, tas tomēr apliecina sabiedrības interesi par digitālajiem aktīviem.
Papildus Latvijā kriptoaktīvu darījumiem tiek piemēroti arī nodokļi, un konkrētais režīms ir atkarīgs no ienākuma veida, kas saistīts ar virtuālās valūtas pārdošanu. Ja fiziska persona pārdod kriptoaktīvus un gūst peļņu, šis ienākums tiek uzskatīts par kapitāla pieaugumu un tiek aplikts ar 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turklāt nodokļu deklarēšanas kārtība ir atkarīga no summām – ja peļņa no darījumiem ceturkšņa laikā pārsniedz 1000 eiro, par to jāatskaitās jau līdz nākamā mēneša 15. datumam, bet, ja nepārsniedz – pietiek tikai ar iekļaušanu gada deklarācijā. Ja darījumi kļūst par regulāru saimniecisko darbību, tad spēkā stājas progresīvās IIN likmes vai iespējams izvēlēties mikrouzņēmumu nodokli (25%) vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Savukārt laba ziņa investoriem ir tā, ka pašu kriptoaktīvu pirkšanu un pārdošanu neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, jo šie darījumi tiek pielīdzināti finanšu transakcijām.
Juridiski Latvijā kriptoaktīvi tiek uzskatīti par kapitāla aktīviem nodokļu kontekstā, taču mantošanas regulējums ir vispārīgs, jo kriptoaktīvi mantojami tāpat kā cita manta, ja tā ir minēta testamentā vai mantinieks noteikts likumā. Arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, galvenais šķērslis ir tehniski jautājumi – bez datu piekļuves mantiniekiem ir ierobežotas iespējas rīkoties. Turklāt Latvijas sabiedrībā joprojām trūkst pietiekamas izpratnes un sagatavotības digitālā mantojuma pārvaldībā, ņemot vērā, ka tas ir salīdzinoši jauns vērtību uzkrāšanas un nodošanas veids nākamajām paaudzēm.
Kādi ir risinājumi?
Drošākais veids, kā saglabāt kontroli pār kriptoaktīviem un vienlaikus nodrošināt to nodošanu mantiniekiem, ir jau dzīves laikā parūpēties par piekļuves datu uzglabāšanu.
Viens no veidiem, kas palīdz ilgtermiņā saglabāt kontroli pār saviem kriptoaktīviem un vienlaikus nodrošināt iespēju tos nodot uzticamiem cilvēkiem, ir izmantot piekļuves datu sadalīšanu vairākās daļās, balstoties uz kriptogrāfisku principu, kas pazīstams kā SSS (Shamir Secret Sharing). Šī pieeja ļauj sadalīt privāto atslēgu vairākos fragmentos, kur katrs fragments pats par sevi nav izmantojams. Tikai apvienojot noteiktu skaitu šo daļu, iespējams piekļūt līdzekļiem. Praktiski tas nozīmē, ka piekļuves informācija var tikt sadalīta, piemēram, piecās daļās un visas daļas (vai vairākas) ir nepieciešamas, lai atjaunotu piekļuvi kriptoaktīviem. Katra daļa tiek nodota citam uzticamam cilvēkam, piemēram, ģimenes loceklim – kopā ar instrukciju daļas glabāšanai. Šādi tiek panākta līdzsvarota pieeja starp drošību un pieejamību: neviena persona viena pati nevar piekļūt kriptoaktīviem, taču, ja tas nepieciešams, tos iespējams atgūt uzticamas grupas ietvaros. Šī metode ievērojami samazina risku zaudēt līdzekļus vai ļaut vienai personai ļaunprātīgi izmantot piekļuvi, vienlaikus veidojot praktisku sistēmu mantojuma plānošanai.
Arvien lielāku nozīmi iegūst arī tehnoloģiski risinājumi. Piemēram, digitālie testamenti un speciālas platformas, kas ļauj šifrēt piekļuves datus un ar blokķēdes starpniecību nodot tos tikai tad, kad iestājas mantojuma gadījums. Lielākās biržas, tostarp “Coinbase” un “Binance” piedāvā arī pakalpojumus, kas ļauj ģimenes locekļiem, uzrādot oficiālus dokumentus, atgūt piekļuvi līdzekļiem. Tas nozīmē, ka arvien biežāk juridiskie un tehniskie risinājumi tiek savienoti vienotā sistēmā, lai nodrošinātu mantojuma procesu arī digitālajā vidē. Papildu tam populāri kļūst vairāku parakstu jeb “multi-signature” risinājumi, kur piekļuvei nepieciešami vairāki apstiprinājumi. Tas ievērojami samazina risku, ka aktīvi kļūst nepieejami vai nonāk svešās rokās.
Līdz ar to arvien būtiskāk ir arī izvēlēties uzticamu personu vai profesionālu izpildītāju, kas pārzina kriptoaktīvu vidi un spēj nodrošināt, ka iecerētie līdzekļi tiešām nonāk pie īstajiem mantiniekiem. Diemžēl vienkārša vizīte pie notāra neko neatrisinās. Tādā gadījumā labāk būtu vērsties pie speciālistiem, lai izvērtētu indivīda konkrēto gadījumu un sagatavotu atbilstošu kriptoaktīvu mantošanas plānu. Tas ietvertu vairāku soļu procedūru – sākot no testamenta sastādīšanas līdz pat detalizētas kriptoaktīvu mantošanas instrukcijas sagatavošanai.
Kriptoaktīvu mantošana ir viens no laikmeta izaicinājumiem, kas apvieno tehnoloģiju, likumu un personīgās atbildības jautājumus. Lai digitālais mantojums neaizietu zudībā un mantinieki saņemtu viņiem paredzētos aktīvus, ir nepieciešama savlaicīga un pārdomāta plānošana. Modernie pakalpojumi un tehniskie risinājumi nodrošina jaunas iespējas, taču būtiskākais atbildības smagums joprojām paliek katra kriptoaktīvu īpašnieka ziņā.