Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.
Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.
Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?
Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.
Vai LVRTC vēlas konkurēt ar komersantiem?
Nē! LVRTC ir specifisks kritiskās infrastruktūras uzņēmums, kas arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējos 100 gadus, vēlas valstī ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus un nodrošināt pakalpojumus, kas valstij ir vajadzīgi, bet dažādu iemeslu dēļ komersantiem nav nododami vai nav īstenojami komerckonkurencē. Loģisks jautājums - kā to vislabāk paveikt, neapdraudot esošo darbību un neapgrūtinot valsts budžetu? Mēs kā risinājumu saredzam uzņēmuma aktīvu paplašināšanu IKT nozarē, un mums tas nav jauns ceļš.
LVRTC ir viens no SIA LMT dibinātājiem..
Pirms 33 gadiem pieņemtais lēmums iesaistīties SIA LMT dibināšanā katru gadu papildus mūsu saimnieciskajai darbībai ir ļāvis nodrošināt ieņēmumu plūsmu caur dividendēm, ko gadu no gada ar valsts atļauju esam guldījuši LVRTC un valsts infrastruktūras un dažādu risinājumu attīstībā. Un viss šis ieguldījums paliek valsts rīcībā un pārziņā, jo LVRTC ir neprivatizējama un 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība.
Vai varat nosaukt LVRTC būtiskāko investīciju piemērus?
Vairāk nekā 10 miljonus esam ieguldījuši optiskā tīkla izbūvē. Šādas izmaksas valstij vai komersantiem nebūtu pa spēkam. Šis ir fakts, un sakaru pieejamības aina Latvijas attālajos reģionos šobrīd būtu stipri citāda, ja ne desmit gadus būvētie optiskie lielceļi. Tīklu lielākoties izmanto reģionālie komersanti – uzņēmēji, kuriem valsts infrastruktūras pieejamība un kopizmantošana ir vienīgais reālistiskais attīstības ceļš. Investīcija, kas nenoliedzami stiprinājusi valsts sakaru noturību, ir jūras kabeļa Ventspils- Gotlande iegāde. Šis ir vienīgais valstij piederošais un funkcionējošais jūras optiskā tīkla savienojums ar Skandināviju. Turklāt tas ir arī īsākais savienojums, kas daudzām nozarēm ir izšķirīgs parametrs. Šī gada sākumā, kad piedzīvojām tā pārraušanu, iedzīvotāji neizjuta neērtības, jo gan mēs, gan mūsu klienti bija parūpējušies par rezerves ceļiem. Diemžēl jāuzsver, ka, rūpējoties par infrastruktūras pieejamību, arvien biežāk lielākie izaicinājumi ir nevis dabas stihijas un to radītie elektrības pārrāvumi, kā tas bija pirms 10 gadiem, bet tieši hibrīdkara apstākļi un to izpausmes kiberuzbrukumos un it kā netīšos uzbrukumos fiziskai infrastruktūrai. Katru gadu no savām dividendēm kompensējam arī eParaksta nodrošināšanu valsts iedzīvotājiem, iestādēm un organizācijām, jo valsts finansējums šī pakalpojuma piegādei iedzīvotājiem tādā mūsdienu kvalitātē, kā Latvijā to ir pieraduši saņemt, nav pietiekams jau vairākus gadus. Visas šīs jomas ir būtiskas Latvijas garantētas digitālās darbības nodrošināšanai un vistiešāk kalpo Latvijas valsts, Latvijas komersantu un katra Latvijas iedzīvotāja interešu un vajadzību nodrošināšanai laikā, kad lielākā daļa ikdienas un komercdarbības notiek tieši digitāli. Tāpēc redzam, ka iespēja paplašināt LVRTC aktīvus IKT nozarē ļaus mums attīstīties, nodrošinot ieņēmumus , ko arī turpmāk varēsim ieguldīt valsts attīstībā. Potenciālais darījums nenoliedzami arī ļautu palielināt LVRTC īpašumā jau esošo LMT daļu vērtību.
Kāda līmeņa pakalpojumus ir pieraduši saņemt Latvijas eParaksta lietotāji?
LVRTC nodrošina uzticamības pakalpojumus – e-Identitāti un eParakstīšanu kopš 2009.gada. Ir iegūta 17 gadu pieredze, ir nokomplektēta komanda, kas Latvijā uztur un attīsta ļoti specifiskas un dārgas kompetences. LVRTC ir veiksmīgi uzturējis un, pilnībā nomainot, vairākkārt atjaunojis uzticamības pakalpojumu tehnoloģisko platformu, veicot simtiem tūkstošu klientu pārmigrēšanu un ne tikai nezaudējot, bet būtiski palielinot lietotāju skaitu. Katrs trešais valsts iedzīvotājs vecumā no 14 gadiem lieto eParaksta rīkus. Šie lietotāji ir pieraduši pie rīku daudzveidības un lietojumu viendabības. eID karte ar eParakstu pieejama 1,3 miljoniem personu. Ik mēnesi šogad karti identitātes apliecināšanai izmanto vairāk kā 300 tūkstošus reižu, bet parakstīšanai - 500 tūkstošus reižu.
Iedzīvotāji dod priekšroku mobiliem risinājumiem?
Patiesi – mobils ir pašsaprotams. LVRTC lietotāju ērtībai ir izstrādājis un uztur trīs mobilās lietotnes – eParaksts mobile, eParaksts LV un eID Scan. Divus gadus sadarbībā ar VARAM, CSDD, RTU un SEB banku veidojām arī Eiropas vienotā digitālā maka pilotprojektu Latvijā. Ticam tā nākotnei, jo to apliecina līdzšinējā pieredze ar mobilo lietotņu ieviešanu un attīstību. Tieši mobilo risinājumu lietošana pieaug visstraujāk.Šogad dokumentu parakstīšanai eParaksts mobile iedzīvotāji izmanto miljons reižu mēnesī, kas ir par nepilniem 50% vairāk nekā pērn. Ļoti plaši eParaksts mobile izmanto identitātes apliecināšanai – 2,5 miljonus reižu mēnesī, kas ir par miljons reizēm mēnesī vairāk nekā gadu iepriekš. Lēnām, bet stabili eParaksts mobile iekaro savas pozīcijas arī maksājumu apstiprināšanas funkcijā. Pērnā gada veiksmes stāsts ir lietotne eID Scan , kas ļauj izmantot eID karti bez karšu lasītāja. Visu lietotņu izmantošana ir bez maksas. Iedzīvotājiem ir pieejama parakstīšanās un dokumentu pārbaude portālā eParaksts.lv vai programmā eParakstītājs 3.0. Veiksmīgai digitālai transformācijai ir būtiski tas, ka ir nevis viens ceļš, kas visiem jāiet, vai viens rīks, kas jāizmanto, bet tieši rīku daudzveidība, kas ļauj apmierināt gan dažādus paradumus, gan dažāda digitālā brieduma cilvēkus. Daļu no šo rīku un risinājumu attīstības ir finansējuši Eiropas Savienības fondi, daļu – LVRTC no saviem līdzekļiem, redzot, cik lielu pievienoto vērtību tautsaimniecībai, nozaru attīstībai un valsts pārvaldei nes drošu rīku pieejamība un lietojamība.
Cik nozīmīga valsts digitālajai attīstībai ir bijusi šo un citu rīku pieejamība?
Mums kā pakalpojuma nodrošinātājam lielākais kompliments ir strauji pieaugošais integrāciju skaits. eParaksts šobrīd ir visplašāk integrētais identitātes apliecināšanas rīks Latvijā, kas pieejams 600 portālos un sistēmās, tostarp eVeselība, eSaeima, TAP, VID. Pērn visbiežāk iedzīvotāji apliecinājuši identitāti ar eParaksta rīkiem vairākās internetbankās, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), E-veselības portālam eveseliba.gov.lv, portālam Datamed.lv, kurā bijis arī vislielākais autentifikācijas reižu skaita pieaugums. Tāpat eParaksta rīki bieži lietoti, lai pieslēgtos SIA Latvijas Mobilais Telefons klientu portālam, Rīgas Tehniskās universitātes portālam ORTUS, e-parakstīšanas vietnei Dokobit.com, AS Latvenergo klientu portālam elektrum.lv, VAS Latvijas Loto.Te jāapzinās, ka šis nav stāsts par tehnoloģiju pielietojumu, bet par attīstību, efektivitāti un jēgpilnu mūsdienu tehnoloģiju pavērto iespēju pielietošanu, kas taupības apstākļos kļūst vēl būtiskāka nekā jebkad. Redzam, ka daudzviet ir iespējams būtiski uzlabot efektivitāti un samazināt nelietderīgu resursu patēriņu, tieši ieviešot koplietojamus IKT risinājumus. Tam jau ir taustāmi pierādījumi - pateicoties noturīgiem datu pārraides tīkliem, drošiem un ikvienam pieejamiem digitālās identitātes rīkiem, uzticamām un aizsargātām informācijas sistēmām gan publiskajā, gan privātajā sektorā, ir kardināli mainīta klientu apkalpošanas funkcija. Tāpat iespējams automatizēt un digitalizēt arī citas administratīvās funkcijas, piemēram, organizāciju IKT resursu pārvaldību, kas aizvien daudzviet notiek pa vecam.Vai tā būtu valsts mākoņdatošanas resursu izmantošana vai eParaksta pielietojumu paplašināšana – iestādēm un kapitālsabiedrībām tieši attīstības projekti var palīdzēt pārvarēt mīņāšanos uz vietas, meklējot veidus, kur un kā ietaupīt. Resursu trūkuma pārvarēšana nav iespējama, tikai mazinot. Tas ir iespējams palielinot, tikai ne izdevumus, bet to efektivitāti. Ne velti saka – krīze var ilgt sekundi vai gadus, bet tā beidzas tikai tad, kad sākas pārmaiņas. Un valsts IKT resursu jēgpilna izmantošana ir pārmaiņas organizācijai. Pārmaiņas, kas ļauj strādāt jaudīgāk, bet samazinot neefektīvās stundas.
Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Pujāts, komentējot situāciju uz valsts ārējās robežas, ir izteicies, ka tehnoloģiskais risinājums, ko veido LVRTC, palīdzēs uzlabot darba efektivitāti. Kā tas izpaudīsies? Vai tas jau darbojas?
Vairāk nekā 450 km garumā uz valsts austrumu robežas LVRTC īsteno robežas apsardzības tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi. Tehnoloģiskais risinājumu kopums nodrošinās robežas pārraudzību ar dažādu sensoru, kā arī videonovērošanas un datu analītikas palīdzību. LVRTC izstrādātais tehnoloģiskais risinājums ir paplašinājums fiziskajai robežai – žogam, kas jau izbūvēts. Fiziskā infrastruktūra rada fizisku šķērsli, kas robežpārkāpējiem jāpārvar, savukārt tehnoloģiskā infrastruktūra ļaus savlaicīgi identificēt pārkāpējus un reaģēt preventīvi.Mūsdienu ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju vides attīstība no iestādēm un organizācijām, un jo īpaši tām, kas jau vairākus gadus austrumu robežā strādā ārkārtas apstākļos, pieprasa arī šo organizāciju digitālās kapacitātes stiprināšanu – drošus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus, lai strādātu viedāk, aizstātu roku un manuālo darbu un papildinātu cilvēka maņām uzticētās funkcijas, paplašinot redzi, saasinot maņas un spēju būt modram un novērot, saskatīt, identificēt un ātri analizēt ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Nenoliedzami veidotais tehnoloģiskais risinājums ir apjomīgākais inovāciju kopums, kā arī pašlaik apjomīgākais mākslīgā intelekta pielietojums Latvijā.Vairākos simtos kilometru rit tehnoloģiju izbūve, un dažos posmos izbūves tempi apsteidz noteiktos termiņus.Viens posms ir daļēji pabeigts, un šobrīd robežsardzes kolēģi uzsākuši risinājuma testēšanu, kas ļoti nepieciešama, lai pārējos posmos tehnoloģisko platformu, analītiku, redzamību un arī lietojamību varētu pielāgot lietotāju vajadzībām.Jāuzsver, ka tehnoloģiskais risinājums ir kā vienots organisms, kura pilnvērtīga darbība būs iespējama tikai pēc visu elementu kopuma pabeigšanas. Ja runājam līdzībās – skābeklis ir gan plaušās, gan asinsritē, gan smadzenēs. Organisma pilnvērtīgai darbībai nepietiek, ja skābeklis ir tikai plaušās.
Ir izskanējusi arī informācija, ka jaunizbūvētā infrastruktūra jau tiek bojāta…
Diemžēl jāatzīst, ka tā ir realitāte, ar ko ir jārēķinās. Robežas otrā pusē ir labi motivēts ienaidnieks, kuram ir dažādi mērķi – nelegāla robežas šķērsošana, sabotāža un kaitniecība. Tas apliecina, ka arī ienaidnieks saprot, ka jaunizbūvētās tehnoloģijas ļaus daudz mūsdienīgāk nodrošināt robežas apsardzību un cīnīties nevis ar sekām, bet preventīvi, savlaicīgi pamanot apdraudējumus, lai kādi tie būtu. Arī digitālā vidē redzam, ka kiberuzbrukumi mainās, ienaidnieks mūs vēro, bet arī mēs vērojam ienaidnieku. Jau 10 gadus nodrošinām kiberaizsardzību valsts resursiem un varam teikt, ka, lai gan ir apēsts ne viens vien sāls puds, kibertelpā būtiskākais ir nemitīga pilnveide. Un te es nedomāju tikai aizsargu prasmes, bet visu kopumu – pakalpojumiem, iestāžu resursiem, personālam un visiem infrastruktūras līmeņiem ir jābūt aizsargātiem, nemitīgi pilnveidotiem un attīstītiem. Drošība nebūs iespējama, ja kāds no nosauktajiem elementiem turpinās eksistēt pa vecam - ilūzijā, ka kiberuzbrukumi to neapdraud.
Jums pašam šis rudens ir jau ceturtais LVRTC valdes priekšsēdētāja krēslā. Pirms tam bijāt arī LVRTC Komercdepartamenta direktors, bet vēl pirms tam strādājāt privātajā sektorā. Atgriežoties pie jautājuma par SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu, kas, jūsuprāt, ir vērtīgākais šajā darījumā?
Neapšaubāmi būtiskākais ir attīstība, kas ļauj saglabāt abu uzņēmumu inženierzinātņu un IKT speciālistu darbību Latvijā un Latvijas labā. SIA Tet un SIA LMT ir valstij būtiski uzņēmumi, kuru infrastruktūras un zinātības potenciāls ir jāizmanto gan valsts attīstībai, gan organizāciju efektivitātes, gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Mūsu talantīgā komanda un darbinieku zināšanas ir viena no uzņēmuma galvenajām vērtībām. Gan SIA Tet, gan SIA LMT apvieno talantīgus un tehnoloģiski spēcīgus prātus. Tāpat kā LVRTC, arī šajos uzņēmumos darbinieki strādā gadu desmitiem, veltot savas zināšanas un radošo degsmi tehnoloģiju pielietojuma attīstībai. LVRTC jau ir pozitīva pieredze ar zināšanu sapludināšanu. Pirms 15 gadiem, 2010. gada augustā, LVRTC tika pievienota Valsts informācijas tīkla aģentūra. Toreiz lēmums bija balstīts dublējošu funkciju samazināšanā divām satiksmes nozares kapitālsabiedrībām, tomēr šodienas acīm redzam, ka šo speciālistu ienākšana LVRTC komandā kalpoja kā pagrieziena punkts LVRTC attīstībā. Redzam, ka viņu kompetence bija būtisks pienesums LVRTC sakaru tīkla izbūvei, kas šodien ietver ne tikai maģistrālo un vidējās jūdzes sakaru tīklu, bet arī ārkārtas situāciju sakaru tīkla izbūvi, kā arī vēl viena tīkla izbūvi komersantu un valsts kritisku situāciju vajadzībām, ja Latviju nāktos atslēgt no globālā interneta. Zināšanu un kompetences sinerģija ir lielākais un bieži vien naudā nenovērtējamākais kapitāls.
Un ja par naudu - kā finansēsiet darījumu?
Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka potenciālais darījums ir komerciālas dabas. Attiecīgi LVRTC redz, ka būtiskākais tā izpildes nosacījums ir stratēģiskā investora piesaiste. LVRTC rīcībā, neatklājot detaļas, šobrīd ir finanšu līdzekļi abu uzņēmumu daļu iegādei. Šobrīd darījuma īstenošanai neplānojam aizņemties vai apturēt kāda cita projekta realizāciju. Plašākas detaļas varēsim sniegt, kad būs noticis uzņēmumu izvērtējums un būsim nonākuši līdz konkrētai darījuma summai.
