Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" līdz 2030.gadam cer sasniegt uzņēmuma vērtību, kas ir lielāka par vienu miljardu eiro, ceturtdien pasākumā "Tet vīzija 2030" sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks norādīja, ka "Tet" ir izstrādājis astoņus attīstības virzienus, kas palīdzēs šo ambīciju - kļūt par "vienradzi" līdz 2030.gadam - pārvērst realitātē.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jau pašreiz notiek pārmaiņas, un pauda cerību, ka Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia") parakstītais saprašanās memorands ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" akciju pārdošanu būs grūdiens plašākai uzņēmuma attīstībai.

Pēc Tatarčuka teiktā, "Tet" no sakaru uzņēmuma kļuvis par diversificētu daudznozaru uzņēmumu.

Biržas "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101" liecina, ka "Tet" vērtība 2024.gadā bijusi 380,62 miljoni eiro, 2023.gadā - 429,32 miljoni eiro, 2022.gadā - 452,81 miljons eiro, bet 2021.gadā uzņēmuma vērtība bija 438,06 miljoni eiro.

Konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025" par energoefektīvāko publisko ēku atzīts biroju centrs "Elemental Business Centre", informē Ekonomikas ministrija (EM).

Nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Vecmīlgrāvja ielā 17 k-3.

Pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka Latvijā 2025" ieguva noliktavas ēkas un biroja ēkas jaunbūve Rīgā, Krūzes ielā 17, bet nominācijā "Energoefektīvākā savrupmāja Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi savrupmāja Mārupē, Pededzes ielā 18.

Šogad konkursa žūrija īpašu uzmanību pievērsa konkursam pieteiktajās ēkās izmantotajiem siltumapgādes risinājumiem un ventilācijas sistēmām, kā arī ēku ilgtspējai un būvniecības kvalitātei, lai nodrošinātu labu mikroklimatu un zemu enerģijas patēriņu ēkās. Konkursā šogad kopumā tika izvērtētas 36 ēkas, t.sk. tirdzniecības un biroju centri, pirmskolas iestādes, daudzdzīvokļu ēkas un savrupmājas.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījumā.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumos ir kvalificētu speciālistu piesaistīšana no ārpuses. Ārpakalpojumu izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem. 15,9% uzņēmumu IT drošība ir kāda štata darbinieka papildu atbildība. Parasti tas ir uzņēmuma datorspeciālists, kurš ticis apmācīts arī kiberdrošības jautājumos. Vēl 6,4% organizāciju tiek algots pilnas slodzes IT drošības speciālists, kura pamatpienākums ir pasargāt uzņēmuma datorsistēmu no kiberuzbrukumiem, datu zādzības un citiem digitālā vidē veiktiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% no visiem uzņēmumiem neviens nav tieši atbildīgs par IT drošību, un lielākoties tie ir mazi uzņēmumi bez izvērstām datorsistēmām vai kompānijas, kas pamatdarbībā minimāli izmanto datorus un datorsistēmas. Šādi uzņēmumi bieži vien aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu, piemēram, grāmatvedības sistēmas, izmantošanu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.

Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, kā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiks sadalīti aizdevumi investīcijām aizsardzībā, kuru kopsumma sasniedz 150 miljardus eiro.

Polija saņems lielāko daļu šīs summas - vairāk nekā 43 miljardus eiro. Seko Rumānija, Ungārija un Francijas, kas katra saņems pa 16 miljardiem. Savukārt Itālijai piešķirti 15 miljardi.

Latvijai piešķirti nepilni seši miljardi eiro, kamēr Lietuvai - nedaudz vairāk nekā seši miljardi, bet Igaunijai - divarpus miljardi.

Starp 19 ES dalībvalstīm, kas pieteicās aizdevumu saņemšanai, nav tādas Eiropas lielvaras kā Vācijas.

Aizdevumu pieprasītājiem tagad jāiesniedz investīciju plāni, un tikai pēc tam tiks galīgi apstiprināts līdzekļu piešķīrums.

Aizdevumi kopīgiem bruņojuma iepirkumiem tiks piešķirti ar ES budžeta starpniecību, un tie dos iespēju valstīm iegādāties zenītraķetes, lielgabalus, raķetes, munīciju, lidrobotus un pretdronu aizsardzības sistēmas, kā arī citu kara tehniku.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien varētu paziņot par jaunu ieroču piegādes plānu Ukrainai, kas ietver ne tikai zenītraķetes, bet arī uzbrukuma ieročus, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta tīmekļa izdevums "Axios".

"Divi avoti "Axios" pastāstīja, ka viņiem ir pamats domāt, ka šis plāns ietvers tālas darbības raķetes, kas var sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā, tajā skaitā Maskavu," raksta "Axios", atzīsto, ka nevienam no avotiem nav informācijas par galīgo lēmumu.

"Putins Trampu ir ļoti nokaitinājis. Viņa rītdienas paziņojums būs ļoti sparīgs," izdevums citē senatora Lindsija Greiema teikto.

Saskaņā ar "Axios" rīcībā esošo informāciju par jauno plānu Tramps paziņos tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Kā ziņots, Tramps svētdien paziņoja, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Auto rezerves daļu iegāde tiešsaistē var šķist riskanta - kā plašajā preču klāstā atrast tieši savam auto nepieciešamo? Tomēr Latvijas e-komercijas uzņēmums Trodo ir pierādījis, ka ar rūpīgi pārdomātiem rīkiem un digitālajiem risinājumiem auto rezerves daļu iegāde var būt gan vienkārša, gan uzticama.

Īpašu uzmanību veltot klientu pieredzei - jomai, ko citi nozares pārstāvji nereti atstāj otrajā plānā, Trodo gūst atzinību visā Eiropā. Uzņēmuma panākumu atslēga ir vienkārša - ērta preču izvēle, klientu atbalsts pēc pirkuma veikšanas, kā arī individuāla pieeja ikvienam klientam.

Precīza atbilstība jau pašos pamatos

„Klientu pieredze ir mūsu prioritāte,” uzsver Trodo pārstāvji. „Īpašu uzmanību pievēršam tam, lai ceļš no preces izvēles līdz iegādei klientam būtu maksimāli ātrs, ērts un saprotams.’’ Šim nolūkam uzņēmums ir izstrādājis intuitīvu mājaslapas saskarni, kas atvieglo auto rezerves daļu izvēli.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

Norēķiniem internetā Swedbank un Mastercard ievieš jaunu veidu norēķiniem internetā – Click to Pay.

Lielākie ieguvumi, izmantojot Click to Pay: katru reizi iepērkoties vairs nav jāievada kartes dati, kā arī nav jāatceras paroles, jo sistēma klienta atpazīšanu veic automātiski. Click to Pay ir pieejams daudzos internetveikalos visā pasaulē un ievērojami vienkāršo iepirkšanās procesu un vidi gan pircējiem, gan tirgotājiem.

“Viens no lielākajiem finanšu sektora izaicinājumiem ir nepārtraukti vērot cilvēku vajadzības un paradumus un piedāvāt tiem atbilstošus risinājumus. Iepirkšanās internetā šodien kļuvusi par ikdienas pieredzi gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc Click to Pay noderēs ikvienam, kas vēlas par maksājumiem internetā samaksāt vēl ērtāk un ātrāk, tai pat laikā nezaudējot drošas iepirkšanās pieredzi. Savukārt tirgotājiem tas ir vienkāršs veids, kā uzlabot iepirkšanās vidi savā interneta veikalā un tādējādi – veicināt pārdošanas rezultātus un klientu apmierinātību,” uzsver Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Pabeigta laiduma siju uzbīdīšana Salacgrīvā topošajam jaunajam tiltam pār Salacu. Process ilga vairāk nekā četrus mēnešus un pilnībā laidums tika uzbīdīts 3.jūlijā. Kopumā bija 13 uzbīdīšanas etapi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Līdz jūlija beigām laiduma sijas plānots apvienot ar tilta balstiem, pēc kā sāks montēt paliekošus veidņus brauktuves un ietvju konstrukcijām. Plānots, ka tilta brauktuve un ietves tiks iebetonētas līdz septembra beigām.

Jaunā tilta pār Salacu būvniecība uzsākās pirms gada. Būvdarbu gaitā esošais tilts ir nojaukts un tā vietā uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".'

Tramps vēstulē Brazīlijas prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam nosauca izturēšanos pret Bolsonaru par "starptautisku negodu", piebilstot, ka šai prāvai "nevajadzētu notikt".

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona sāks izmeklēt Brazīlijas tirdzniecības praksi.

Brazīlija trešdien pavēstīja, ka ir izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi diplomātiskā strīdā par Trampa agrāk paustu Bolsonaru prāvas kritiku.

Brazīlijas Augstākā tiesa martā nolēma, ka Bolsonaru jātiesā par apvērsuma mēģinājumu, un šī lieta var sagraut viņa cerības uz atgriešanos pie varas.

Brazīlijā šī ir pirmā prāva pret bijušo valsts vadītāju, kas apsūdzēts mēģinājumā ar spēku pārņemt varu, kopš Brazīlijā 1985.gadā tika atjaunota demokrātija pēc divus gadu desmitus ilgas militāras diktatūras.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3,56 miljonus eiro SIA FRB divu vēsturisku ēku Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Daugavpils ielā iegādei un rekonstrukcijai.

Īpašumi ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, kas, saglabājot arhitektūras vērtības, pēc renovācijas pārtaps par mūsdienīgu dzīvokļu namiem. Līdztekus uzņēmums kredītu daļēji izmantos apgrozāmo līdzekļu apjoma palielināšanai.

Pēc renovācijas darbu pabeigšanas īpašumos būs pieejami 59 dzīvokļi ar kopējo platību aptuveni 1929 m2, papildus, pagraba telpā plānots izbūvēt noliktavas.

“Mēs redzam, ka Rīgas mājokļu tirgū ir noturīgs pieprasījums pēc moderniem, pilnvērtīgi atjaunotiem īpašumiem tieši vēsturiskās ēkās, jo tām parasti ir laba atrašanās vieta pilsētas centrā vai tā tiešā tuvumā, kā arī īpaša vērtība, ko sniedz tieši vēsturiskā mantojuma konteksts. Ar konkrētajiem investoriem šī jau ir pārbaudīta sadarbība, jo jau sadarbojamies citā projektā, kurā tiek atjaunota jūgendstila ēka A. Čaka ielā,” saka Rietumu Bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, šobrīd gatavojas izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu AS DelfinGroup akcionāriem.

Lai sniegtu informāciju par darījuma potenciālajiem ieguvumiem, INDEXO ir sagatavojusi apvienotās grupas finanšu prognozi un mērķus līdz 2028. gadam, pieņemot, ka DelfinGroup darījums tiktu īstenots un INDEXO iegūtu savā īpašumā 65% DelfinGroup akcijas. Pieņemot pakāpenisku ārējā finansējuma piesaistes izmaksu samazinājumu, apvienotās grupas peļņa 2028. gadā varētu pārsniegt 30 miljonus eiro. Sasniedzot izvirzītos mērķus, plānots no 2028. gada peļņas uzsākt dividenžu izmaksu.

Saskaņā ar šo prognozi, INDEXO grupa, kas ietvertu gan banku, gan pensiju pārvaldes uzņēmumus, gan patēriņa kreditētāju DelfinGroup, 2028. gadā ieņēmumi pieaugs līdz 94,9 miljoniem eiro, un grupas neto peļņa 2028. gadā sasniegs 33 miljonus eiro.