Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzes Šauļos, kas atrodas valsts ziemeļos, infrastruktūrā līdz 2030.gadam plānots ieguldīt aptuveni 300 miljonus eiro, paziņoja Aizsardzības ministrija.

Kā informēja ministrijā, īpaša uzmanība tiek pievērsta militārās infrastruktūras attīstībai un uzlabošanai, ņemot vērā valsts un NATO sabiedroto vajadzību pieaugumu, savukārt Šauļos esošā Gaisa spēku aviācijas bāze ir stratēģiski nozīmīgs objekts, kurā sabiedrotie kopš 2004.gada rīko mācības un veic NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā.

"Šauļu reģionā vien mēs šobrīd strādājam pie gandrīz 30 infrastruktūras projektiem, kas kalpos ne tikai Lietuvai, bet arī NATO vēl vairākus gadu desmitus. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt augstus kvalitātes standartus gan mums pašiem, gan mūsu sadarbības partneriem. Mums ir iespēja izveidot NATO ļoti nozīmīgu lidostu, tāpēc mums tā ir jāattīsta racionāli un attiecīgi jāiegulda līdzekļi," klāstīja aizsardzības ministres vietniece Orijana Mašale.

Darba vides dizains pēdējo gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību un labbūtību. Mūsdienās biroja telpa ir daudz vairāk nekā vienkārša darba vieta - tā ir radošuma un sadarbības centrs. Darba vides dizains turpina attīstīties, apvienojot jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgus risinājumus un cilvēkcentrētu pieeju. Sekot līdzi šīm tendencēm un integrēt tās biroja plānojumā nav tikai modes lieta - tas ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā. Pārdomāta un labi izstrādāta vide uzlabo darba pieredzi, piesaista un notur talantus, kā arī veicina veselīgāku un elastīgāku darba kultūru.

Tehnoloģijas un dizains

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu biroju sastāvdaļu, un 2025. gadā dizains kļūst vēl ciešāk saistīts ar viedajiem risinājumiem. Mēbeles ar integrētu ierīču uzlādi, viedie rakstāmgaldi ar automātisko augstuma regulēšanu, personalizējamas darba vietas un telpu rezervācijas sistēmas palīdz optimizēt darba vidi. Arī datu analītika ienāk interjera plānošanā - sensori un viedās ierīces analizē telpas lietojumu, apgaismojumu, gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni, pielāgojot darba vides apstākļus reāllaikā. Tehnoloģiju un dizaina kombinācija padara biroju ne tikai ērtāku, bet arī energoefektīvāku un viedāku.

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas "Atceres dārzs" būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu.

Risinājums tapis, respektējot biedrības "Zolitūde 21.11." pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga - gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Latvijā ik gadu tiek renovēts salīdzinoši neliels ēku skaits, taču pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences, tajā skaitā arvien vairāk tiek domāts arī par veselīga mikroklimata nodrošināšanu mājokļos.

Viens no veidiem, kā iespējams veicināt ēku ilgmūžību un energoefektivitāti, ir pilnvērtīga siltummezglu automātikas iespēju izmantošana, norāda Kalvis Kalniņš, AS Rīgas Siltums valdes loceklis. Gudra siltummezgla pārvaldība nozīmē ne tikai lielāku komfortu, bet arī ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, mājokļa aizsardzību, veselīgāku mikroklimatu un ilgtermiņa ekonomiju, atzīmē K.Kalniņš. Viņš atgādina, ka, lai gan šobrīd apkures sezona jau praktiski noslēgusies, mūsdienu siltummezgli automātiski pielāgojas āra gaisa temperatūrai, ļaujot arī vasarā saglabāt apkures režīma iespēju gaidīšanas režīmā.

Risinājums pielāgojas

Pēdējā laikā arvien vairāk ēku īpašnieku izvēlas arī vasarā neatslēgt apkuri, ļaujot siltummezglam strādāt pēc vajadzības, tādā veidā sabalansējot dzīvokļu īpašnieku maksātspēju un komforta līmeni telpās, stāsta K.Kalniņš. “Turklāt svarīgi atzīmēt, ka gaidīšanas režīmā siltumenerģija netiek patērēta, jo apkure tiek aktivizēta tikai tad, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem noteiktās robežvērtības, ļaujot saglabāt pastāvīgu komforta temperatūru dzīvoklī. Šis risinājums ir īpaši piemērots Latvijas klimatam, kad gan pavasarī, gan brīžiem arī vasarā iespējamas krasas temperatūras svārstības,” teic K.Kalniņš, atzīmējot, ka šobrīd automatizētie siltummezgli ir uzstādīti praktiski visās Rīgas ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar uzsācis sava pirmā jaunā daudzdzīvokļu ēkas projekta attīstību Pārdaugavā.

Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Iļģuciema mājas būs jau ceturtais Pillar attīstītais A+ klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēku projekts Rīgā.

Jaunais projekts atrodas Iļģuciemā, Spilves ielā 27. Projektu veido divas 7 stāvu ēkas ar 55 dzīvokļiem katrā. Ēkās būs pieejami divistabu, trīs istabu un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 47 līdz 86 kvadrātmetriem.

Domājot par estētisku un drošu vidi, pagalms projektā būs ne tikai bagātīgi apzaļumots, bet tiks arī izbūvēts bērnu rotaļu laukums daudzveidīgai atpūtai svaigā gaisā. Iedzīvotāju ērtībām teritorijā būs autostāvvieta dzīvokļu īpašniekiem, kā arī novietnes ar elektroauto uzlādes iespējām.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aktīvi turpinās darbs pie jauna infrastruktūras projekta – studiju un zobārstniecības centra izveides Dzirciemā, RSU kampusa teritorijā.

Topošā ēka būs funkcionāli savienota ar RSU galveno ēku un Stomatoloģijas institūtu, izmantojot stiklotus gaisa tiltus, kas nodrošinās ērtu pārvietošanos studentiem, mācībspēkiem un pacientiem.

Plānotā sešstāvu ēka būs 8450 m² plaša. Tās pazemes līmenī atradīsies autostāvvieta un civilās aizsardzības patvertne, bet 1. stāvā būs izvietots RSU Inovāciju centrs, Studējošo pašpārvaldes telpa “Students’ Home”, kā arī Karjeras atbalsta un labbūtības centrs. Otrajā stāvā būs apjomīgs Bērnu zobārstniecības centrs, trešajā – kopstrādes studiju telpas, Mācīšanas un mācīšanās laboratorija, kā arī auditorijas. No ceturtā līdz sestajam stāvam paredzētas Zobārstniecības fakultātes studiju telpas.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja A/S "Pro Kapital Grupp" meitas uzņēmums SIA "Klīversala" 2025.gada 1. pusgadā plāno sākt būvēt jaunu premium klases daudzdzīvokļu namu "Blue Marine", kas atradīsies pašā Āgenskalna līča krastmalā.

Tā būs otra jaunbūve vēsturiskajā Klīversalas kvartālā, kur kopumā attīstītājam piederošajos 3,84 ha zemes tuvākajā desmitgadē plāno uzbūvēt vēl 6 jaunas dzīvokļu ēkas, ieguldot vairāk kā 130 miljonus eiro.

Daudzdzīvokļu ēkai Blue Marine (Zilā jūra) tiks izbūvēti septiņi virszemes un divi pazemes stāvi, kopumā 101 dzīvoklis – sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā. Katram dzīvoklim būs terase vai balkons, augšstāvu mājokļos būs iespējama kamīna un saunas izbūve. “Blue Marine” kopējā dzīvojamo un koplietošanas telpu platība aizņems vairāk nekā 12 tūkstošus m2.

Attīstītājs norāda, ka līdz būvniecības sākumam būs iespējams mainīt dzīvokļu plānojumu vai veikt vairāku dzīvokļu apvienošanu, ja potenciālajiem īpašniekiem ir vēlme iegādāties īpašumu ar plašāku dzīvojamo platību.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir uzprojektējis, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā modernu un plašu jaunputnu novietni lielākajam Baltijas olu un olu produktu ražotājam Balticovo. Ēkas projektēšanas un būvniecības izmaksas pārsniedza divus miljonus eiro.

Jaunā novietne ir īpaša ar to, ka atbilstoši Balticovo jeb pasūtītāja vajadzībām tā ir pielāgota cāļu audzēšanai ārpussprostu apstākļos, kas ēkas projektēšanas un būvniecības gaitā paredzēja specifisku putnkopības tehnoloģiju un iekārtu integrāciju.

Balticovo investē 3,9 miljonus eiro jaunputnu novietnē

Baltijas olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo, investējot 3,9 miljonus eiro,...

"Jaunputnu novietne tika uzprojektēta un uzbūvēta salīdzinoši īsā laika posmā - 12 mēnešu laikā. SEP inženieriem bija precīzi jāiekļaujas termiņos, jo pasūtītājam katra kavētā diena nozīmētu ražošanas sarežģījumus un finansiālus zaudējumus," par ēkas tapšanu stāsta SEP ražošanas direktors Oļegs Mihailovskis. Lai nodrošinātu optimālus apstākļus cāļiem ārpussprostu vidē, tika precīzi pielāgotas konstrukcijas un integrētas modernas putnkopības tehnoloģijas šādi radot augstākās kvalitātes risinājumu ilgtspējīgai un efektīvai jaunputnu audzēšanai.

Ēkas kopējā telpu platība ir 2354 m2 un novietnē jeb kūtī vienlaicīgi tiek audzēti ap 166 000 cāļu jeb jaunputnu. Kūts telpa ir veidota no diviem tehnoloģiskajiem līmeņiem, kur katrā līmenī izvietotas tehnoloģijas jaunputnu turēšanai. Cāļi netiek turēti būros, bet gan īpaši apmācīti brīvi pārvietoties ēkas robežās, patstāvīgi atrast ūdeni un barību. Ligzdas konstrukcija ietver pārvietojamu grīdu un lentu vistu mēslu savākšanai. Lai nodrošinātu putniem gaisa kvalitāti, katrā ēkas tehnoloģiskajā līmenī ir ierīkota speciāla ventilācijas sistēma.

“Jaunā putnu novietne nodrošina cāļiem optimālus apstākļus, lai tie veiksmīgi attīstītos un sasniegtu nepieciešamo briedumu. Mītne ir aprīkota ar modernu datorsistēmu, kas ļauj kontrolēt barības padevi, gaismas režīmu, ūdens padevi, ventilāciju, mitrumu un citus svarīgus parametrus. Sistēma piedāvā attālinātu monitorēšanu un automātiskus brīdinājumus, nodrošinot, ka jebkādas novirzes no optimālajiem apstākļiem tiek operatīvi novērstas. Tas viss nodrošina, ka cāļi izaug par veselīgām vistām,” skaidro Balticovo jaunputnu audzēšanas eksperte Inga Dreimane, norādot, ka SEP jaunuzceltā putnu novietne, iespējams, ir modernākā šāda veida ēka Baltijā.

Jaunā ēka ir projektēta ar ilgtspēju un energoefektivitāti kā prioritāti, ieviešot LED apgaismojumu, kas būtiski samazina elektroenerģijas patēriņu. Ventilācijas sistēma palīdz uzturēt optimālu temperatūru, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu.

Īpaša uzmanība pievērsta biodrošībai, lai novērstu iespējamos slimību draudus un garantētu augstus higiēnas standartus. Ieejot novietnē, darbiniekiem jāievēro stingri dezinfekcijas protokoli, bet zonu sadalījums ēkā nodrošina, ka kustība starp dažādām putnu grupām ir ierobežota, samazinot infekciju risku.

Latvijas arhitektu un inženieru birojs SEP nodrošina visaptverošus civilās un industriālās arhitektūras, projektēšanas un būvniecības risinājumus gan Latvijā, gan pasaulē. Birojā darbojas vairāk nekā 50 arhitektu un inženieru komanda, kuri pārstāv deviņas dažādas inženiertehniskās nodaļas, kas ļauj SEP nodrošināt vispusīgu, kvalitatīvu un efektīvu būvniecības projektu izstrādi in-house. To apliecina biometāna ražošanas rūpnīcu, koģenerācijas staciju, atomelektrostaciju projektēšanas, u.c. civilās un industriālās inženierijas uzsāktie un realizētie projekti Latvijā, ES valstīs un ASV.