Daudzviet Rietumos par izplatītu praksi ir kļuvusi kādreizējo biroju kompleksu pārveidošana un pielāgošana citām funkcijām un vajadzībām – tie pārtop par daudzfunkcionālām ēkām, izglītības, ārstniecības iestādēm, labbūtības centriem. Arī Latvijā ir atsevišķi piemēri, kuri pierāda šādu drosmīgu risinājumu dzīvotspēju. Sagaidāms, ka šī tendence nākotnē pastiprināsies.

Ēkas noveco, un agrāk vai vēlāk to īpašniekiem ir jādomā par ieguldījumiem modernizācijā, inženiertīklu nomaiņu un pielāgošanu aktuālajiem standartiem. Un, ja reiz jāveic apjomīgas investīcijas, ir īstais brīdis izlemt arī par turpmāko īpašuma izmantošanas veidu.

Strādājam citādi

Motivācija pārveidot biroju ēku par citas nozīmes un lietojuma objektu nebūt ne vienmēr saistīta ar pieprasījumu. Pārsvarā iemesli ir citi.

Covid-19 pandēmijā mainījās darba kārtība, kopumā tendences – kā un kādā vidē cilvēki strādā.

Senāk uzbūvētās ēkās bieži piedāvā formātu, kad cilvēki iekštelpās pavada daudz laika, iekārtojuma risinājumi atgādina fabrikas, tajās būtībā nav ietvertas socializācijas un atpūtas iespējas. Mūsdienās prasības darba videi ir citas, un kādreizējais formāts tām neatbilst.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

'Viens no pasaulē vadošajiem iGaming tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzējiem “Evolution” ir pieņēmis stratēģisku lēmumu paplašināties, atverot vēl vienu biroju Rīgā un tam par vietu izvēloties tieši “Grīziņdārzu”. Uzņēmums “Grīziņdārzā” iekārtos plašu biroju trīs stāvos ar kopējo platību 2500 m². Šis ir nozīmīgs solis ne tikai “Evolution”, bet arī biroju un tirdzniecības telpu kompleksa “Grīziņdārzs” attīstībā, nostiprinot to kā stratēģisku atrašanās vietu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Stratēģiska izvēle – kāpēc “Grīziņdārzs”?

Radošā pilsēta “Grīziņdārzs” ar vēsturisko industriālo vidi un mūsdienīgajiem tehniskajiem risinājumiem kļuvusi par vienu no perspektīvākajiem biznesa centriem Rīgā. “Evolution” lēmums izvēlēties tieši šo biroju centru darbības paplašināšanai ir spilgts apliecinājums tam, ka “Grīziņdārzs” piedāvā augstākās klases darba vidi, kas pilnībā atbilst globālu tehnoloģiju uzņēmumu augstajām prasībām.

“Mēs meklējām vidi, kas nodrošina gan izcilu komfortu mūsu darbiniekiem, gan mūsdienīgas tehnoloģijas, kas atbalsta mūsu straujo izaugsmi. “Grīziņdārza” piedāvātā infrastruktūra, stratēģiskā atrašanās vieta un elastīgā pieeja telpu pielāgošanai mūsu specifiskajām vajadzībām bija izšķirošie faktori, izvēloties šo lokāciju mūsu jaunajam birojam,” komentē Kaspars Fedorovs, “Evolution Latvia” operacionālās struktūrvienības vadītājs.

Pērn Baltijā investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Baltijas valstīs investīciju apjoms pērn bija 496 miljoni eiro, kas ir kritums par 37% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Tirdzniecības platības veidoja 48% no darījumiem - pārsvarā mazie tirdzniecības centri, bet Tallinas tirdzniecības centrs "Kristiine" veidoja pusi no darījumiem ar tirdzniecības platībām.

Simsons informēja, ka Igaunijā veiktas investīcijas par 267 miljoniem eiro, Latvijā - 75 miljoniem eiro, bet Lietuvā - 154 miljoniem eiro. Gadu iepriekš investīcijas Igaunijā veiktas par 187 miljoniem eiro, Latvijā - 176 miljoniem eiro" bet Lietuvā - 428 miljoniem eiro. Kopumā Baltijā 2023.gadā veiktas investīcijas par 791 miljonu eiro.

Savukārt investīciju apmēri komercīpašumos Eiropā kopumā pērn bija 157 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 21% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Aktīvākie segmenti, kas veidoja 52% investīciju bija biroji un industriālie/noliktavu objekti. Arī viesnīcu segmentā bijis pieaugums. Simsons sacīja, ka noliktavas ir kļuvušas par lielāko segmentu Eiropā, bet aug arī tirdzniecības platību segments.

Foto: VVT / Biroju komplekss “Verde”

Aizvien biežāk lasām un dzirdam par robotu un mākslīgā intelekta izmantošanas sniegtajām praktiskajām priekšrocībām. Pienācis laiks šīs mūsdienīgās tehnoloģijas likt lietā, lai tiktu galā ar ļoti nepieciešamiem, bet visai monotoniem un laikietilpīgiem darbiem, piemēram, komerctelpu uzkopšanu. Kādi mēdz būt profesionālie grīdas uzkopšanas roboti un ko tie spēj paveikt, lasiet turpinājumā.

Grīdas tīrīšanas robots – efektīvam darbam

Foto: VVT / Rimi

Pirms 100 gadiem cilvēki iztēlojās uzkopšanas robotus kā cilvēkveidīgas būtnes, tikai no metāla, kas mazliet stīvi kustas un pārvietojas, paveicot vienkāršus darbus, piemēram, grīdas slaucīšanu. Mūsdienu realitāte gan ir pavisam citāda – grīdas uzkopšanas roboti ir salīdzinoši kompakti roboti, kas, klusi dūcot, pārvietojas pa telpām, savācot gružus, putekļus un arī veicot mitro uzkopšanu.

Mainoties uzņēmējdarbības videi un attīstoties jauniem darba modeļiem, arī prasības komerctelpām kļūst arvien specifiskākas un daudzveidīgākas. Daudzi uzņēmēji šodien meklē risinājumus, kas nodrošina efektīvu, funkcionālu un estētiski pievilcīgu vidi.

Viens no šādiem risinājumiem, kas guvis ievērojamu popularitāti, ir tā sauktais “stock-ofiss”. Nesen viens no maniem klientiem – strauji augoša e-komercijas uzņēmuma vadītājs Rīgā – meklēja piemērotas telpas, kas apvienotu biroja ērtības ar loģistikas efektivitāti. Tradicionālais birojs pilsētas centrā vai noliktava nomalē nespēja apmierināt viņa uzņēmuma vajadzības. Atbildi sniedza jauns koncepts – stock-ofiss.

Lai gan sākotnēji šķietami tehnisks un utilitārs risinājums, stock-ofiss izrādās pārdomāts un uz nākotni vērsts formāts. Tas apvieno biroja, noliktavas un ekspozīcijas vai tirdzniecības zonas vienotā, daudzfunkcionālā telpā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai komfortablu darba vidi, bet arī efektīvu preču apriti un profesionālu klientu uzņemšanu. Viss vienuviet – bez liekas loģistikas un ar iespēju pielāgoties uzņēmuma attīstības tempam.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “River Properties” septiņstāvu biroju ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā, piešķirts BREEAM In-Use sertifikāts ar atzīmi “Izcili”, apliecinot ēkas atbilstību starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem.

Šī ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa Pērses iela2A/Barona iela 30A. Ekspluatācijā šopavasar nodota arī kompleksa otrā ēka – tā veidota, domājot par ilgtspējību, energoefektivitāti un vidi, kas ir draudzīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.

BREEAM In-Use “Excellent” novērtējums apliecina, ka ēkas projektēšanā un būvniecībā izmantotas pārdomātas, videi draudzīgas un augsta līmeņa tehnoloģijas, kas veicina ilgtspēju. Ēkā ir ierīkotas modernas apkures un ventilācijas sistēmas. Katrs ēkas stāvs ir aprīkots ar individuālām ventilācijas iekārtām, kā arī autonomām gaisa kondicionēšanas un ūdens patēriņa sistēmām.

Uzņēmumiem šādu biroju telpu izvēle nozīmē ne tikai samazinātu enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas, bet arī veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

Nekustamā īpašuma tirgus komercsektorā ir viens no spilgtākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai veselībai. Latvijā biroju tirgus attīstība norit lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr nozare piedzīvo ievērojamas transformācijas, ko veicinājuši gan pandēmijas ierobežojumi, gan darba vides pārstrukturēšanās. Pieprasījums pēc modernām un energoefektīvām telpām turpina pieaugt, tomēr brīvo telpu piedāvājums saglabājas augsts. Kādas ir tendences un kas gaidāms nākotnē nekustamo komercīpašumu segmentā.

Attīstības virzieni Baltijā

Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas jauno projektu tirgus attīstība nekustamo īpašumu komercsektorā ir bijusi zemāka, ko ietekmēja 2008. gada krīze, kuras dēļ uz attīstību esam raudzījušies piesardzīgāk. Igauņi un lietuvieši bija gatavi uzņemties lielāku risku, attīstot projektus spekulatīvi un paļaujoties uz nākotnes nomniekiem, nevis uz jau noslēgtiem līgumiem.“Lietuvas ieguvums ir tās atrašanās vieta – tuvums Polijai un Vācijai, kas piešķir plašākas iespējas piesaistīt starptautiskus nomniekus, sasniedzot lielāku ienesīgumu un labākas attīstības iespējas kopumā. Savukārt Igaunijai par labu nāk Skandināvijas valstu tuvums, kas veicina skandināvu uzņēmumu interesi par birojiem un arī biroja ēku attīstību, it sevišķi Igaunijas lielajās pilsētās. Latvija atrodas šo valstu vidū un šķiet, ka varētu iegūt labāko no abām pasaulēm, bet pagaidām mums nav izdevies izmantot šo priekšrocību pilnībā,” norāda “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

Atsaucoties uz pieaugošo pieprasījumu ‘’Skanstes City’’ uzsāk jauna konferenču centra izveidi Skanstes ielā 50, paredzot augsta līmeņa tehniskos risinājumus, plašākas telpas lielākai auditorijai ar pilnībā jaunu dizainu un izvērstām ērtībām. Projekta mērķis ir ne tikai sniegt priekšrocības esošajiem kvartālā nomniekiem, bet arī kļūt par nozīmīgu vietu Rīgas biznesa vidē.

Jaunais centrs tiks veidots, ņemot vērā mūsdienu prasības attiecībā uz darba vidi, nodrošinot ne tikai komfortu, bet arī elastību, augstas kvalitātes audio un video iekārtas, interaktīvas prezentāciju sistēmas, videokonferenču iespējas, kā arī ātru un drošu Wi-Fi pieslēgumu. Ar telpu izmēriem no 25 līdz 120 viesiem, konferenču centrs būs piemērots jebkuram pasākumam no nelielām sanāksmēm, līdz pat lieliem korporatīviem notikumiem.

Starp projekta prioritātēm tika izvirzīta viesu labsajūta ilgstošām darba sesijām un iespējami augstākas produktivitātes saglabāšana pasākumiem ritot visas dienas garumā. Atbilstoši jaunais centrs nodrošinās ergonomiskas mēbeles, piemērotu apgaismojumu, gaisa kvalitāti, temperatūras kontroli un plašas ēdināšanas iespējas. Starp jaunajiem risinājumiem paredzētas arī privāto zvanu telpas, aprīkota ‘’podkāsta’’ studija un atpūtas zonas. Ērtu piekļuvi pasākumu norises vietai nodrošina plašais kvartāla stāvlaukums ar 1 300 vietām.

Starptautiskais grāmatvedības un konsultāciju uzņēmums Leinonen noslēdzis nomas līgumu par vairāk nekā 330 m² biroja telpām Eastnine Zaļā 1 biroju ēkas 5. stāvā, iezīmējot nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā Latvijā.

“Šīs pārmaiņas mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunas telpas – tās simbolizē mūsu apņemšanos nodrošināt augstas kvalitātes darba vidi un darbinieku labsajūtu,” uzsver Karīna Bērziņa, Leinonen Latvia Biroja vadītāja.

Eastnine Zaļā 1 biroju ēka atrodas Rīgas Jūgendstila rajonā. Ēka sākotnēji celta 1899. gadā kā A.G. Rutenberga tabakas fabrika, bet 2009. gadā pilnībā rekonstruēta, saglabājot vēsturiskās vērtības un papildinot to ar diviem moderniem stāviem no stikla, kā arī ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu vairāk nekā 170 automašīnām un elektroauto uzlādes iespējām. Kopš 2020. gada, ēka ir LEED Platinum sertificēta, kas apliecina tās izcilo energoefektivitāti un atbilstību augstiem ilgtspējas standartiem ēkas uzturēšanā un pārvaldībā. Ēkas īpašnieks, sadarbojoties ar nomniekiem, pastāvīgi ievieš uzlabojumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanā, samazinot ēkas energopatēriņu un radītās CO₂ emisijas.

Rīgas centra pirmo stāvu mazie uzņēmumi varēs saņemt līdz 10 000 eiro pašvaldības atbalstu, paredz Rīgas domes trešdien pieņemtie saistošie noteikumi Par pašvaldības atbalstu telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbības attīstību Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, piešķirot līdzekļus telpu lietotājiem, kas atbilst mikrouzņēmuma vai maza uzņēmuma statusam.

Noteikumu mērķis ir sekmēt saimniecisko darbību ēku pirmajos stāvos Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, veicinot ekonomisko aktivitāti, jaunu uzņēmumu veidošanos un esošās uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi, uzlabojot pakalpojumu pieejamību.

Par šo finansējumu uzņēmēji varēs veikt telpu remontu un fiziskās vides pieejamības uzlabošanu, būvniecības un ar to saistītās dokumentācijas izstrādi, labiekārtojuma elementu izvietošanu pie pirmā stāva telpām publiskajā ārtelpā, skatlogu vizuālo noformēšanu un izkārtņu izvietošanu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs AS “PN Project”, kas ir “Lords LB Special Fund V” meitasuzņēmums, izziņo nodrošināto obligāciju emisijas pirmo laidienu 30 miljonu eiro apmērā, piedāvājot 9 % gada procentu likmi ar procentu izmaksu divas reizes gadā.

Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai turpinātu “Preses Nama Kvartāla” attīstību.

““Preses Nama Kvartāls” investoriem piedāvā retu iespēju piedalīties nākotnes Rīgas veidošanā – šāda mēroga attīstības projekti tik stratēģiski izdevīgā vietā netiek īstenoti bieži. Investoriem tā nav tikai finansiāla iespēja — tas ir arī personīgs ieguldījums, lai nākotnē, ejot garām šai mūsdienīgajai biroju ēkai, varētu teikt — arī es piedalījos tās tapšanā. Šis ir stabils ieguldījums pilsētas attīstībā, ko apliecina “Lords LB Asset Management” uzkrātā pieredze nozīmīgos nekustamo īpašumu projektos," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Asset Management” turpina “Preses Nama Kvartāla” projektu Balasta dambī Rīgā. Ir atsākti būvniecības darbi, lai pirmās kārtas A klases biznesa centru nodotu ekspluatācijā 2026. gadā, iezīmējot jaunu posmu Pārdaugavas attīstībā, informē projekta attīstītājs.

Būvniecību turpmāk veiks jaunizveidots būvniecības uzņēmums SIA “PN Construction Latvia”.

“Pēdējie gadi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei bijis sarežģīts laiks ģeopolitiskās neskaidrības un ievērojamā izmaksu pieauguma dēļ. Arī mums ārēju apstākļu ietekmē nācās “Preses Nama Kvartāla” projektu uz laiku apturēt, taču nu esam veiksmīgi pārstrukturējuši darbību un izveidojuši paši savu būvniecības uzņēmumu, kas ļaus būvdarbus veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mēs ar pārliecību turpinām šo projektu, lai jau nākamgad varētu nodot ekspluatācijā pirmo ēku un īstenot mūsu vīziju par Pārdaugavu kā Rīgas jauno darījumu centru,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar lielāko acu aprūpes uzņēmumu Baltijā – SIA “OC Vision”. Uzņēmums nomās vienu no plašākajām “StokOfiss U34” platībām: 1388 kvadrātmetrus, un uz kompleksu pārvietos savu jauno galveno biroju, noliktavu un B2B tirdzniecības telpas.

Jaunajās telpās būs apvienotas vairākas uzņēmuma galvenās funkcijas, nodrošinot efektīvāku darbību un uzlabotus darba apstākļus vairāk nekā 80 darbiniekiem.

“OC Vision” izpilddirektors Toms Dzenis norāda, ka šis solis ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna, kas vērsts uz biznesa procesu pilnveidošanu, darbinieku darba vides uzlabošanu un biznesa izaugsmes veicināšanu. Jaunā atrašanās vieta un vienotā uzņēmuma telpu struktūra sniegs iespēju paaugstināt darbības efektivitāti un nodrošināt atbalsta procesus tālākai biznesa ekspansijai gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām.

"Viens no būtiskiem biznesa attīstības aspektiem, izvēloties jaunas telpas, ir to pielāgošana uzņēmuma individuālajām vajadzībām. Visefektīvāk šo procesu var realizēt būvniecības laikā," norāda "Hepsor" valdes loceklis Martti Krass.

SEB bankas Latvijā un Lietuvā un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Capitalica Asset Management ir noslēguši līgumu par kārtējo finansējumu – papildu 13 miljoniem EUR, kurus izmantos Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldīto obligāciju dzēšanai. Ieskaitot šo jaunāko aizdevumu, SEB piešķirtā finansējuma kopsumma visiem Capitalica pārvaldītajiem fondiem un projektiem pārsniegusi 100 miljonus EUR.

“Ņemot vērā pašreizējo stāvokli finanšu tirgos, mūsuprāt, banku finansējums pašlaik var būt dzīvotspējīgāka alternatīva ilgtermiņa komerciālo nekustamo īpašumu projektiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt riskus, vairo uzticību investoros un nodrošina raitu projektu īstenošanas gaitu. Lai gan biroju segments Baltijā uzrāda dažas bremzēšanās pazīmes, kvalitatīvi projekti stratēģiski pievilcīgās vietās vēl joprojām ir pieprasīti un ienesīgi,” norāda Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Saskaņā ar viņa teikto Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldītā biznesa centra Verde noslodzes rādītāji apliecina, ka Rīgā ir nepieciešamas kvalitatīvas biroju ēkas – visas centra telpas jau ir iznomātas. Augsti noslodzes rādītāji ir arī investīciju uzņēmuma īpašumiem Viļņā un Kauņā.

Jau otro gadu pēc kārtas Baltijas investīciju tirgum ir grūti atgūt iepriekšējo attīstības tempu, tāpēc kopējais investīciju apjoms 2024. gadā samazinājies līdz 830 miljoniem eiro – zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, informē starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers Baltics.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, mazumtirdzniecība ir kļuvusi par dominējošo segmentu, veidojot 50 % no visām investīcijām un 68 % no Top 10 darījumiem. Savukārt biroju un viesnīcu darījumu apjoms ir būtiski samazinājies, liecinot par investoru prioritāšu maiņu.

Igaunijā liela mēroga darījumi nodrošināja 60 % tirgus daļas, savukārt Latvijā un Lietuvā aktivitāte nav sasniegusi gaidīto līmeni. Investori arvien biežāk koncentrējas uz augstas vērtības darījumiem, –Top 10 darījumi veidoja 55 % no kopējā investīciju apjoma. Ārvalstu kapitāla atgriešanās iespēja joprojām ir neskaidra, tāpēc 2025. gadā tirgus galvenie virzītāji būs vietējie investori.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

atvijas kontrolēto gaisa telpu pagājušajā gadā visbiežāk izmantoja Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair", Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kā arī Ķīnas aviokompānija "Air China", liecina "Latvijas gaisa satiksmes" (LGS) apkopotā statistika.

LGS pārstāvji pavēstīja, ka pērn 14% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā nodrošināja "airBaltic", 12% - "Finnair", bet pa 7% - "Ryanair" un "Air China".

Seko Indijas aviokompānija "Air India", kas nodrošināja 6% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā, Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" - 4%, bet pa 3% nodrošināja Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", Ķīnas aviokompānija "Hainan Airlines", kā arī Krievijas aviokompānijas "Rossiya Airlines" un "Pobeda".

Šīs desmit aviokompānijas nodrošināja kopumā 62% no "Latvijas gaisa satiksmes" ieņēmumiem.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidroja, ka Latvijas kontrolētā gaisa telpa nesaskan ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām. Attiecīgi Krievijas aviokompāniju lidojumi nenotiek virs Latvijas teritorijas, bet tie ir lidojumi virs neitrālajiem ūdeņiem, kas skaitās Krievijas iekšējie lidojumi, piemēram, no Sanktpēterburgas vai Maskavas, izmantojot Baltijas jūru, uz Karalaučiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu kompleksā “StokOfiss U34” iznomāti jau 50% telpu, informē projekta attīstītājs.

Kompleksā mājvietu atradīs dažādu nozaru uzņēmumi – gan plašs fitnesa klubs, acu aprūpes pakalpojumu sniedzējs, mežu un lauksaimniecības zemju attīstītājs, kā arī zobārstniecības materiālu un aprīkojuma izplatītāju Latvijā un citu nozaru uzņēmumi.

“StokOfiss U34” veidots, ņemot vērā pieprasījumu pēc mūsdienīgām un ilgtspējīgām “trīs vienā” tipa biznesa telpām, kas ļauj vienuviet apvienot biroju, noliktavu un veikalu. Šāds risinājums uzņēmumiem palīdz optimizēt ikdienas darbu, samazināt loģistikas izmaksas un padarīt procesus efektīvākus. Telpas iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku individuālām vajadzībām.

Kopējā kompleksa platība ir 8740 kvadrātmetri, teritorijā ir autostāvvieta 200 transportlīdzekļiem, tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes stacijas. Izbūvēta arī segta velosipēdu/skrejriteņu stāvvieta 50 velosipēdiem. Komplekss aprīkots ar automatizētu ventilācijas sistēmu. Ēka atbilst A klases energoefektivitātes prasībām un ir saņēmusi BREEAM “Very Good” sertifikātu, kas apliecina tās ilgtspējību un zemas ekspluatācijas izmaksas.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldnieks “EfTEN Capital Latvia” pārcēlies uz jaunām biroja telpām biznesa kvartālā “Jaunā Teika”.

Pārcelšanās uz biroja telpām “Jaunā Teika” ir loģisks solis “EfTEN Capital” izaugsmē. Jaunā biroja lokācija nodrošinās ne tikai modernu darba vidi un infrastruktūru, bet arī stratēģiski izdevīgu atrašanās vietu, kas veicina uzņēmuma attīstību. Atrašanās vienā lokācijā ar lielu skaitu nomnieku nodrošinās vēl labāku izpratni par klientu ikdienas vajadzībām, uzlabojot uzņēmuma nodrošināto klientu apkalpošanu visā tā portfelī.

“Pārcelšanās veicinās darbības centralizāciju, uzlabos iekšējo sadarbību un optimizēs darbu procesus. Jaunās biroja telpas nodrošina mūsdienīgu un ērtu darba vidi komandai, ļaujot visiem “EfTEN Capital” uzņēmuma virzienu darbiniekiem strādāt vienuviet,” stāsta “EfTEN Capital” priekšsēdētājs Viktors Savins.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Līdz ar pieaugošo nomnieku skaitu ''Skanstes City'' atklāj jaunu stāvlaukumu izvēršot esošās kvartāla ērtības vēl vairāk. Ar kopējiem ieguldījumiem vairāk kā 2 milj. EUR, šis jauninājums nodrošina 380 jaunas auto stāvvietas, tādējādi palielinot kopējo stāvvietu skaitu kvartālā līdz 1 300 vietām.

Projektā īpaša uzmanība tika pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem un oglekļa emisijas samazināšanai, jaunajā stāvlaukumā izveidojot 40 jaunas elektroauto uzlādes vietas, kas kopējo uzlādes punktu skaitu ''Skanstes City'' kvartālā palielina līdz 82, padarot to par vienu no lielākajiem Baltijas mērogā. Turklāt ir paredzēta vieta vēl 40 papildu uzlādes punktu izveide, dodot iespēju turpināt kvartāla apņēmību veicināt videi draudzīgus transporta risinājumus.

“Šis ir ļoti nozīmīgs projekts ‘’Skanstes City” kvartāla attīstībā, kura ietvaros sasniedzām vairākus mērķus - revitalizējām vecu un degradētu teritoriju pārvēršot to jaunā autostāvvietā, būtiski papildinājām auto un elektrouzlāžu pieejamību, kā arī radījām perspektīvu Skanstes 50 teritorijas turpmākai attīstībai. Atbilstoši kvartāla attīstības koncepcijai un izstrādātajam projektam, jau 2025.gada ietvaros plānojam turpināt attīstību un būtiski mainīt biroju ēkām pieguļošo minēto ārtelpu – izbūvējot jaunus segumus, apstādījumus, apgaismojumu un dažādus labiekārtojuma elementus. Mūsu ieskatā šādi projekti kopā ar jaunizveidoto Laktas 16 autostāvvietu, rekonstruētām biroju ēkām un blakus izbūvēto pilsētas parku, visu kopumu integrēs vienotā, modernā, drošā un ilgtspējīgā biroju kvartālā, kā arī noslēgs nozīmīgu kvartāla renovācijas posmu’’, stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.