Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

SIA "Rīgas nami" ir noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par 10 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaisti jaunu sociālo mājokļu būvniecībai Rīgā.

Projekta ietvaros Rīgā, Dzelzavas ielā tiks izbūvēta jauna sociālā dzīvojamā ēka ar aptuveni 250 dzīvokļiem, būtiski palielinot Rīgas valstspilsētas pašvaldības sociālo dzīvojamo fondu un samazinot gaidīšanas rindas tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā. Līdz 10% dzīvokļu paredzēts pielāgot personu ar kustību traucējumiem vajadzībām. Dzīvokļu vidējā platība būs aptuveni 30 kvadrātmetru, katrā paredzot atsevišķu virtuves zonu un sanitāro mezglu.

Kopējās projekta realizācijas izmaksas ir plānotas 15,38 miljonu eiro apmērā, no tiem līdz 10 miljoniem eiro nodrošinās ERAF, bet 5,38 miljonus eiro - SIA “Rīgas nami” kā līdzfinansējumu. Tuvākajā laikā tiks izsludināts publisks iepirkums daudzīvokļu ēkas būvprojekta izstrādei, savukārt jauno mājokļu nodošana ekspluatācijā plānota 2029. gada nogalē. Projektu īstenos SIA "Rīgas nami" kā pasūtītājs, nodrošinot pilna cikla projekta vadību, iepirkumu organizēšanu, būvniecības procesa uzraudzības organizēšanu un projekta finanšu pārvaldību.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Līdz 18. decembrim investori vēl var iegādāties „KAITA Development” obligācijas ar 10,5 % gada ienesīgumu divu gadu periodā. Uzņēmums astoņu gadu laikā ir attīstījis 26 nekustamā īpašuma projektus. Viena no lielākajām nekustamā īpašuma attīstības grupām Lietuvā – „KAITA Group”, kas šobrīd galvaspilsētā būvē aptuveni 700 jaunus mājokļus un pārvalda lielāko īres portfeli valstī, piesaistītos līdzekļus novirzīs Naujamiestī un Žirmūnos attīstāmajiem projektiem.

Kāpēc galvaspilsētas tirgus šogad ir tik aktīvs – par to sarunājamies ar „KAITA Group” vadītāju un vienu no partneriem Ugni Latvi.

– 2025. gads Viļņai bija ļoti aktīvs. Kas ļāva sasniegt pārdošanas mērķus pirms gada beigām?

Tirgus aktivitāte šogad ir konsekventi augusi un galu galā sasniegusi pirms plaša mēroga kara vērojamās tendences, kad mēnesī stabilā tempā tika pārdoti aptuveni 500 dzīvokļi. Šāds temps saglabājās visa gada garumā – bez straujiem satricinājumiem vai emocionāliem kāpumiem.

Pircēji pēc ilgāka nogaidīšanas perioda ir atgriezušies tirgū, rūpīgi izvērtējot, kas viņiem patiesi ir nepieciešams. Procentu likmes ir kļuvušas prognozējamas, bet mājokļu pieejamība ir sasniegusi pirmspandēmijas līmeni un šobrīd ir labākā pēdējo gadu laikā. Tāpēc jaunie mājokļu pircēji lēmumus pieņem ātrāk un mērķtiecīgāk.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Cēsīs, Lāču ielā 9, iemūrēta laika kapsula topošajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai, kas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem pieejamā mājokļa projektiem reģionā pēdējo gadu laikā.

Jaunā ēka tiek īstenota Atveseļošanas fonda līdzfinansētās programmas ietvaros, kas paredz pieejamu un kvalitatīvu mājokļu izbūvi Latvijas reģionos, tādējādi veicinot sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību ārpus lielākajām pilsētām.

Projekta attīstītājs uzsver, ka šī māja ir būtisks ieguldījums ne tikai pilsētas, bet visa Vidzemes reģiona sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, jo pieejamu mājokļu trūkums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

SIA Lado Māja valdes loceklis Mārcis Dobrājs uzsver: “Šis projekts ir apliecinājums tam, ka Cēsis un reģions spēj domāt ilgtermiņā — par cilvēkiem, kuru dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no pieejama, energoefektīva un droša mājokļa. Mēs ticam, ka ar šo projektu esam pierādījuši savu profesionalitāti un spēju būt spēcīgam un uzticamam partnerim šādu mājokļu attīstībā. Ņemot vērā pieprasījumu un acīmredzamo nepieciešamību pēc šādiem dzīvokļiem, mēs noteikti turpināsim dalību programmā un jau gatavojamies pieteikties papildu finansējumam vēl vienas šādas ēkas izbūvei tepat Cēsīs.”

2025. gada mājokļu tirgus kļuvis manāmi aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk. Tā liecina jaunākais “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indekss.

Pirmajos trīs gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, “Latio” eksperti fiksējuši paradoksu: lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

Šogad nekustamo īpašumu tirgū gaidāma stabila un mērena izaugsme, pauda nekustamo īpašumu attīstītāja "Merko mājas" valdes loceklis Roberts Rēboks.

Viņš prognozē, ka EURIBOR likmju kritums un banku gatavība aktīvāk kreditēt pircējus veicinās tirgus aktivitāti, taču straujš cenu kāpums nav gaidāms. Cenas varētu pieaugt mēreni, galvenokārt būvniecības izmaksu un zemes pieejamības dēļ, savukārt pieprasījums saglabāsies spēcīgs tieši jauno, energoefektīvo mājokļu segmentā.

"Merko mājas" šogad plāno nodot ekspluatācijā "Arena Garden Towers" A1 ēku ar 84 dzīvokļiem un "Mežpilsētas" trešo kārtu ar 53 dzīvokļiem, kā arī turpināt "Pētersalas" attīstību.

Lielākie 2026. gada izaicinājumi Rēboka skatījumā būs saistīti ar būvniecības izmaksu noturību un resursu pieejamību, kas joprojām saglabājas augstā līmenī. Tāpat nozīmīgs faktors būs finansēšanas nosacījumu dinamika un mājsaimniecību maksātspējas robežas.

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots vairāk jauno mājokļu nekā Tallinā, atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, secina uzņēmuma Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, Invego vadītājs norāda, ka šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots 761 jauns mājoklis, bet Tallinā – 601. “Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Rīgā dzīvo aptuveni par 200 000 cilvēku vairāk, un pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū vērojama aktivitāte. Tajā pašā laikā Tallinai šie skaitļi nav nekas dramatisks, jo latvieši tikai pamazām sāk samazināt lielo starpību, kas uzkrājusies šo gadu laikā,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi.

Pēc viņa teiktā, nozīmīgs iemesls ir pieejamāka cena. “Ja Tallinā cenu kāpumu veicināja algu pieaugums, tad Rīgā situācija ir citāda: algas un līdz ar to arī kredītspēja auga straujāk nekā cenas. Latvijā jauno mājokļu cenas joprojām ir par 30% zemākas,” skaidro Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka arī procentu likmju vide šogad veicināja nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanos.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Tirgū izveidojusies paradoksāla situācija: gandrīz 40% mājokļu piedāvājuma Rīgā veido dzīvokļi jaunbūvēs pirmreizējā tirgū, taču darījumu īpatsvars tajos būtiski atpaliek, secina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti.

Siltāks nekā mīnusi aiz loga, taču līdz pārkaršanai tālu – tā, mērot mājokļu tirgus temperatūru gada sākumā, spriež eksperti. Tā sauktais pudeles kakls ir pārdevēju gaidas, kas neatbilst inflācijas ietekmētajai pirktspējai – joprojām aptuveni 17% pārdevēju, tostarp jauno projektu attīstītāji, īpašumus tirgo par neadekvāti augstu cenu.

Jāņem vērā, ka vidējā cena sludinājumos dzīvoklim jaunbūvē sasniedz nepilnus 3200 EUR/ m². Nekustamo īpašumu eksperti novērojuši: bargā ziema liek kritiskāk izvērtēt potenciālo īpašumu iegādei, jo pat salīdzinoši komfortablu ikmēneša hipotēkas maksājumu var “pārsist” komunālo maksājumu rēķini.