Eksperti

Jūlijs finanšu tirgos aizritēja labvēlīgā gaisotnē, bet nākotnē jābūt piesardzīgiem

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,13.08.2025

Jaunākais izdevums

Jūlijs pasaules finanšu tirgos aizritējis pārsvarā labvēlīgā noskaņā – gan ASV, gan Eiropas akciju indeksi sasniedza jaunus rekordus, un vairums fiksētā ienākuma instrumentu uzrādīja pieaugumu. Tomēr augstās akciju tirgus vērtības, zemās riska prēmijas un gaidāmās izmaiņas tarifu politikā liek investoriem saglabāt modrību.

Aizvadītajā mēnesī ASV lielo uzņēmumu akciju indeksi turpināja vairāku mēnešu pozitīvās atdeves sēriju, sasniedzot jaunus vērtību rekordus. Pretstatā iepriekšējiem periodiem, ieguldījumiem Amerikā, kur netiek hedžēts valūtas risks, jūlijā palīdzēja ASV dolāra vērtības pieaugums, taču kopš gada sākuma dolārs pret eiro aizvien ir uzrādījis būtisku kritumu (ap 9 %). Pozitīvi mēnesi noslēdza arī Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi. Tāpat vairums fiksēta ienākuma vērtspapīru segmentu mēneša ietvaros uzrādīja vērtības pieaugumus, ko galvenokārt noteica riska prēmiju samazināšanās. Centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam likmju mazināšanas ciklā pieturēja nogaidošu pozīciju, kā rezultātā ar nelielu mīnusu aizvadītajā mēnesī izcēlās par drošākajām uzskatītās etalona obligācijas (ASV un Vācijas valdības vērtspapīri).

Kaut gan ziņu virsrakstos turpinājās nenoteiktība attiecībā uz ASV tarifiem, mēneša ietvaros tika panāktas vienošanās ar vairākiem lieliem tirdzniecības partneriem, piemēram, Eiropas Savienību, Japānu un Vjetnamu. Arī ekonomikas datu plūsmā drīzāk dominēja pozitīvi pārsteigumi. Piemēram, ASV ekonomika 2. ceturksnī atgriezās pie izaugsmes pēc īslaicīga krituma gada sākumā. IKP ceturkšņa laikā pieauga par 3,0 % anualizētā izteiksmē (0,7 % ceturkšņa griezumā), ātri atkopjoties no –0,5 % samazinājuma 1. ceturksnī.

Dati par jūniju arī liecināja, ka uzlabojies gan ASV biznesa noskaņojums, gan tirdzniecības apgrozījums un rūpniecības sektora izlaide. Tikmēr izteikts negatīvisms turpinās ASV mājokļu tirgū, kur aktivitāte jūnijā saglabājusies izteikti vāja. Augstas hipotekāro kredītu likmes ierobežo pircēju interesi par mājokļu iegādi, un tas negatīvi atsaucas arī uz būvniecības sektoru. Inflācijas temps tikmēr aizvien ir paaugstināts – nedaudz zem 3 % pret iepriekšējo gadu, kas Federālo rezervju sistēmai liedz palīdzēt mājokļu sektoram ar likmju samazinājumiem.

Eirozonas IKP 2. ceturksnī audzis par 0,1 % ceturkšņa griezumā pēc 0,6 % pieauguma 1. ceturksnī. Tas gan nebija šķērslis eirozonas uzņēmēju kopējā noskaņojuma uzlabojumam, kas jūlijā uzrādīja septīto pieaugumu pēc kārtas un ir atgriezies pie 50 punktu atzīmes. Šāds rādījums, iespējams, liecina, ka lejupslīde eirozonas ražošanas sektorā, kas iesākās 2022. gada jūlijā, varētu būt tuva noslēgumam. Tikmēr jaunie pasūtījumi eirozonas pakalpojumu sektorā jūlijā pieauga pirmo reizi sešu mēnešu laikā, un arī sektora PMI indekss sasniedza augstāko līmeni kopš janvāra. Negatīvi izcēlās eirozonas mazumtirdzniecības apjomi, kur vairums valstu uzrādīja apjomu samazinājumus. Kaut gan inflācijas temps svārstās ap 2 % un IKP izaugsme ir gausa, jūlijā ECB uzlika likmju mazināšanu uz pauzes, atzīmējot, ka turpmākie soļi būs atkarīgi no jaunākajiem datiem.

Salīdzinoši noturīga datu plūsma atbalstīja arī sentimentu attiecībā uz attīstības valstīm. Ķīnas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī audzis par 5,2 %. Trīs mēnešu tirdzniecības kara pamiers starp ASV un Ķīnu, kas stājās spēkā maija vidū, mudināja ASV uzņēmējus veikt papildu pasūtījumus no Ķīnas un atbalstīja Ķīnas izaugsmi arī 2. ceturksnī. Rūpniecības sektora vidējā izaugsme otro ceturksni pēc kārtas turējās virs 6 % un jūnija beigās paātrinājās līdz 6,8 %. Kopējā eksporta izaugsme 2. ceturkšņa izskaņā paātrinājās līdz 5,8 % pēc sabremzēšanās līdz 4,8 % maijā. Mazumtirdzniecības izaugsmi 2. ceturksnī turpināja atbalstīt valdības subsīdijas. Tajā pašā laikā investīcijas pamatlīdzekļos būtiski sabremzējās 2. ceturkšņa beigās – gada izaugsme noslīdēja līdz 0,5 %, kas ir lēnākais temps kopš 2021. gada rudens.

Kopumā līdz šim 2025. gads ir bijis labvēlīgs. Tomēr augstie multiplikatori akciju tirgū un šaurās riska prēmijas obligāciju tirgos apvienojumā ar faktu, ka jaunās tarifu politikas efekti iedarbosies ar laika nobīdi, tuvākajos mēnešos liks saglabāt modrību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Eksperti

Katru otro Baltijas iedzīvotāju uztrauc ASV tarifi. Kā tie ietekmēs ekonomiku?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,16.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.