Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.
Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes izsludinātais iepirkums par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas digitālajai aģentūrai apvieno divus būtiski atšķirīgus pakalpojumus: pirmais, balss un datu pieslēgumus standarta iekārtām, piemēram, rūteriem, telefoniem, planšetēm un datoriem, otrais, datu pieslēgumus specializētajām iekārtām, piemēram, luksoforiem, sensoriem, meteoroloģiskajām stacijām, Rīgas pašvaldības policijas transportlīdzekļiem u. c. Specializētajām iekārtām SIM karšu nomaiņa jaunajam piegādātājam prasītu papildu izmaksas – iepirkuma noteikumi paredz, ka tās ir ap 30 000 eiro, savukārt esošajam piegādātājam šādas izmaksas nerodas.
Apvienojot šādus pakalpojumus vienā iepirkumā, tiek nepamatoti radītas priekšrocības esošajam piegādātājam un ierobežots piegādātāju loks, kas attiecīgi paaugstina pakalpojuma izmaksas un veicina publisku līdzekļu neefektīvu izlietošanu. Lai to novērstu, iepirkuma procedūras apspriedē divi tirgus dalībnieki un ārvalstu investori ierosināja iepirkumu sadalīt daļās. Tādējādi pārējie mobilo sakaru operatori varētu iesniegt piedāvājumu tikai par vienu daļu – pieslēguma nodrošināšanu standarta iekārtām, kur nav paredzētas papildu izmaksas. Tas veicinātu konkurenci starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, radot cenu sacensību un samazinot pārmaksas risku.
Tajā pašā laikā netiktu palielināts administratīvais slogs pasūtītājam, organizējot iepirkumu un lietojot pakalpojumu. Diemžēl oficiāli publicētā iepirkuma dokumentācija apliecina, ka nav ņemtas vērā nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot būtiskus konkurences ierobežojumus un risku pārmaksāt līdz 30 000 eiro tikai SIM karšu nomaiņas dēļ. Jebkuram jaunam operatoram tie ir milzīgi izdevumi, liedzot piedāvāt konkurētspējīgu cenu un radot acīmredzamas priekšrocības esošajam pakalpojumu sniedzējam.“Šodienas ekonomiskajos apstākļos, kad gan valdība, gan pašvaldības runā par tēriņu samazināšanu, šāds iepirkums, kas faktiski veicina pārmaksu un samazina konkurenci, ir nepieņemams. Diemžēl iepirkuma dokumentācija apliecina, ka favorītisms joprojām valda pār efektivitāti, tādēļ mēs šajā “iepirkumā” nepiedalāmies. Tas ir satraucošs signāls ārvalstu investoriem, demonstrējot Latvijas tirgu favorītisma un negodīgas konkurences ēnā,” skaidro elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
Viņš papildina, ka Rīgas digitālā aģentūra iepirkuma nedalīšanu daļās argumentēja ar absurdi birokrātisku atrunu, ka “šādi tiks uzlabota pakalpojumu kvalitāte un paaugstināta pretendenta atbildība”, kaut realitātē, tas tikai palīdz saglabāt esošā pakalpojuma sniedzēja monopolu.
“Tas faktiski nozīmē, ka pasūtītāju nav apmierinājusi esošā piegādātāja pakalpojumu kvalitāte. Bet, ja jau kvalitāte nav apmierinājusi, kāpēc palikt pie tā paša piegādātāja, liekot šķēršļus citiem? Lai arī izsludinātā iepirkuma dokumentācijā ir ņemti vērā nelieli tirgus spēlētāju ierosinājumi, būtiskākās rekomendācijas ir ignorētas. Visticamāk, redzēsim esošā pakalpojumu sniedzēja “uzvaru” šajā iepirkumā, un pakalpojuma cena par standarta pakalpojumiem būs daudz augstāka, nekā gadījumā, ja iepirkums tiktu sadalīts divās daļās. Kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē,” uzsver M. Rakauskas.
Diemžēl, šis nav vienīgais šāda veida gadījums. Piemēram, lai arī tiesa neobjektīvu vērtēšanas kritēriju dēļ atzina Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu atļaut VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” turpināt 2018. gadā sludināto mobilo sakaru iepirkumu par prettiesisku, tas neatturēja iestādi 2022. gadā izsludināt kārtējo mobilo sakaru iepirkumu, iekļaujot tieši tos pašus vērtēšanas kritērijus. Savukārt 2023. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) turpināt iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem pēc “Bite Latvija” iesnieguma par konkrētajā iepirkumā iekļautiem konkurenci ierobežojošiem vērtēšanas kritērijiem.
“Šāda pieeja nav sistēmas kļūda – tie ir apzināti valsts un pašvaldību iestāžu lēmumi, kas prasa sabiedrības uzmanību un institucionālu atbildību. Es ļoti ceru, ka nākotnē nozīmīgu pavērsienu ieviesīs jau drīz gaidāmais e-katalogs, piedāvājot publiskajam sektoram iespēju iepirkumos izvēlēties un iegādāties standartizētus mobilo sakaru pakalpojumus, piemēram, balss, SMS pakalpojumus un mobilos datus. Tas atvieglos procesus, kas saistīti ar iepirkumu organizēšanu un dalību tajos gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, nodrošinot iespējas standartizētu pamatpakalpojumu vienkāršotai iegādei, kā arī veicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību,” tā M. Rakauskas.
